Lai atteiktos no "normālā pagarinātā darba" laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu. Par izmaiņām iestājas arī Tiesībsarga birojs, kurš vienubrīd apsvēris vēršanos Satversmes tiesā.
Ārste vēršas pie tiesībsarga
Tā dēvētais normālais pagarinātais darba laiks, kas bija krīzes laika risinājums, pēdējos gados raisījis daudz diskusiju nozarē.
"Vienā dienā aizdomājos par to, kāpēc es strādāju tik daudz stundu Stradiņa slimnīcā un kāpēc man par tām virsstundām netiek nekas īpaši samaksāts," tā pirms gada atzina slimnīcas anestezioloģe Anete Eklona.
Ārste piezvanījusi Valsts darba inspekcijai un uzzināja, ka krīzes laikā 2009.gadā Ārstniecības likumā ieviesa kārtību – mediķiem var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī.
"Sanāk tā, ka tie, kuri ir aizbraukuši vai kā savādāk izvēlējušies šeit nestrādāt to darbu, ir veikuši savu izvēli, un tie, kas ir palikuši, viņi nevis tiek atalgoti par to, bet tieši otrādi - viņi vēl tiek sodīti ar tādu pagarināto darba laiku, par ko nav jāsamaksā. Tikai strādājiet," neizpratnē bija Eklona.
Proti, par virsstundām ārstiem šobrīd nemaksā dubultu samaksu, bet gan to pašu likmi kā par parastām stundām.
Bažās, ka Ārstniecības likums pārkāpj Satversmē noteikto, Eklona uzrakstīja vēstuli tiesībsargam.
Tiesībsargs konstatēja pārkāpumus
Tiesībsarga birojs atzina konstatēja pārkāpumus, Ārstniecības likuma normas neatbilstību Satversmē noteiktajām tiesībām uz taisnīgu samaksu.
"Mēs konstatējām, ka šī Ārstniecības likuma norma tiek plaši izmantota, mediķi pārstrādā šīs stundas, strādā normālo pagarināto darba laiku - ļoti ilgas stundas.
Tas, kas rada bažas, mediķiem tiek liegta tiesības uz atpūtu, tas attiecas uz ārstniecības procesa kvalitāti, cieš pacienti, ja mediķis ir pārstrādājies," teica tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska..
Pusgada laikā, proti, līdz 1.augustam VM bija jārīkojas, lai novērstu tiesību normas pārkāpumu. Ministrija pērn rudenī solīja trīs gados pamazām atteikties no normālā pagarinātā darba laika, atvēlot tam naudu, taču ministrijas priekšlikumu kā jaunās politikas iniciatīvas noraidīja.
Iestājās pauze, un Tiesībsarga birojs jau apsvēra došanos uz Satversmes tiesu par tiesību normu pārkāpumu.
Ledus par dubultu apmaksu sakustējies
Tagad ledus iekustējies. Ministrija savu priekšlikumu prezentēja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā. "(..) Arī tad, ja cilvēks strādā virsstundas, viņam ir tiesības uzreiz jau par nākošo stundu saņemt apmaksu dubultā," teica ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Tas nozīmē līdz 2020.gadam samazināt normālo pagarināto darba laiku pa 20 stundām ik gadu. Tam būtu nepieciešami būs aptuveni četri miljoni eiro nākamajā, aiznākamajā un 2020.gadā.
Ieceri pozitīvi vērtē Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības vadītāja vietniece Līga Bāriņa.
"Tas īstenībā būtu ļoti labi, ka sāk beidzot maksāt arī ārstniecības personām, kas pārstrādā darba stundas – normālo darba laiku.
Ka tiek samaksāts kā par pārstrādātām darba stundām pēc Darba likuma."
Atbalstošs ir arī Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks ("Vienotības"): "Trīs reizes pārprasīju arodbiedrībai, Tiesībsarga birojam, vai tūlīt un tagad mums jālabo šī pretruna, vai mēs varam trīs gadu laikā, ņemot vērā finansiālās iespējas (..)."
Sēdes noslēgumā deputāti vienojās risināt šo jautājumu, balstoties uz VM piedāvājumu. Diskusijas par to iespējamiem Ārstniecības likuma grozījumiem gaidāmas arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
