Divas pārbaudes spēles pirms olimpiskās kvalifikācijas turnīra, protams, ir maz. Pirmajā spēlē pret Ēģiptes izlasi abu komandu izpildījumā tika demonstrēts, kā teica komentētājs Kaspars Dvinskis, "vasarīgs basketbols". Tas nozīmē, ka Latvijas izlase spēlēja visai pavirši, jo neuzmanības kļūdas bija redzamas abos laukuma galos. Jāpiemin, ka Ēģipte tomēr nav komanda, kuru uzskatīt par reālu mērauklu Latvijas valstsvienībai. Tāpēc secinājumu izdarīšanai šoreiz lielākoties tiks izmantota tikai spēle pret Somiju. Protams, pēc vienas pārbaudes spēles visu Latvijas varējumu norakstīt nevar, tomēr bija redzamas dažas satraucošas nianses, kuru salabošanai sastāvā nepietiek "kadru".
Uzbrukums
Spēlē pret Ēģipti Latvijas basketbola izlase uzbrukumā darbojās kā labi ieeļļota mašīna. Rezultatīvu piespēļu bija tikpat daudz, cik trāpīto metienu no spēles – 27. Mačā pret Somiju, kas tomēr ir augstāka līmeņa komanda, rezultatīvo piespēļu atkal bija gana daudz – 23. Šajā spēlē Latviju pievīla realizēto tālmetienu precizitāte, jo grozā lidoja vien astoņi no 31 izpildītā trīspunktu metiena. Pēc trešās ceturtdaļas statistika vēstīja, ka Latvija bija trāpījusi vien četrus no 27 tālmetieniem.
Tas arī reālāk atspoguļoja Latvijas varējumu no trīspunktu līnijas, jo atlikušos četrus tālmetienus latvieši trāpīja ceturtās ceturtdaļas otrajā pusē, kad ar Rodiona Kuruca veiksmīgām darbībām aizsardzībā izdevās atgriezties spēlē. Realitātē visas spēles garumā redzētais laukumā vairāk atbilda 15, nevis sešu punktu starpībai, kas beigās uz rezultāta tablo šķīra abas komandas.
Latvijai nevar pārmest savtīgu basketbolu jeb to, ka tiktu izpildīti sasteigti tālmetieni. Nē, izkārtotie metieni bija gana labi, tie vienkārši lidoja grozam secen. Tā notiek. Jautājums ir par uzbrukuma opcijām, ja Latvijas izlasi arī olimpiskajā kvalifikācijā piemeklēs šāda "sausā" spēle no tālmetienu līnijas.
Trūkst "pick and roll" opciju garajā galā. Spēlē pret Somiju, kad Rolands Šmits lika aizsegu īsajam spēlētājam, kurš vairumā gadījumu bija Žagars, Somijai veiksmīgi izdevās saslēgties uz Šmitu, kā rezultātā Žagars bija spiests izspēlēt bumbu uz perimetru. Tam sekoja tālmetiens, bet, ja tālmetieni nekrīt, tad pretinieki var atļauties agresīvāk segt garo spēlētāju, kurš laužas uz grozu, nedaudz piemirstot par perimetru. Tā, protams, ir riskanta stratēģija. Bet, ja pretinieki met garām brīvus tālmetienus, tad to var atļauties darīt.
Protams, trīspunktnieku, "departamentā" Latvijai ir milzu rezerves, jo valstsvienības labākā snaipera Dāvja Bertāna kontā šajās pārbaudes spēlēs vien divi precīzi trīspunktnieki 18 (!) mēģinājumos. Dāvis nav spēlētājs, kurš trīspunktniekus realizēs ar 11% precizitāti...
Bet aspekts, kurā Latvijas izlasei nav rezervju, ir metienu realizācija groza apakšā.
Ārpus Šmita Latvijai nav garā gala spēlētāja, kuram iedot bumbu tā sauktajā postā jeb spēlē ar muguru pret grozu. Un arī par Šmita veselības stāvokli joprojām nav 100% skaidrības, jo viņš mediju dienā (21. jūnijs) atzina, ka vēl salīdzinoši nesenajā Lietuvas basketbola līgas finālsērijā mocījies ar savainojumiem. Vēl ir Jānis Timma un Rodions Kurucs. Bet Timmas spējas postā kaut kāda iemesla dēļ Latvijas izlases rindās netiek izmantotas jau izsenis, bet Kurucs, vismaz spēlē pret Somiju, no šīs pozīcijas meklēja piespēles variantus.
Ļoti pietrūks Andreja Gražuļa. Abos laukuma galos. Bet, ņemot vērā, ka pagaidām vēl runājam par uzbrukumu, pietrūks viņa teju automātiskā pusāķa metiena groza tuvumā. Pietrūks viņa spēja pacīnīties postā jeb, kā viņš pats savulaik teicis: "Pretinieku pamīcīšana tur groza apakšā."
Noteikti varēsim paļauties uz Riharda Lomaža individuālo meistarību, bet arī viņš priekšroku nereti dod pustālajiem metieniem, kas tiek uzskatīts par neefektīvāko metienu basketbolā. Tiesa, Lomažs šo uzskatu apgāž, jo viņa izpildītie pustālie metieni bieži ir precīzi. Jāteic, ka Lomažs pēc atkopšanās no savainojuma izskatās lieliski. Viņš ir spēlētājs, kurš tik ļoti nepaļaujas uz atlētiskumu, ko varētu ietekmēt ceļgala krustenisko saišu plīsums. Tā vietā viņš lieliski izmanto savu augumu, lai izprovocētu pretinieku uz piezīmi.
Kāds varbūt vīpsnās, bet spēles stila ziņā viņu var salīdzināt ar slovēņu superzvaigzni Luku Dončiču. Nedz Lomažs, nedz Dončičs nav tie ātrākie basketbolisti, bet viņi abi ar ātruma maiņām driblā spēj tikt garām pretiniekiem, kā arī lieliski izmanto savus augumus kontakta sameklēšanai.
Latvijai gana veiksmīgi Lukas Banki vadībā ir izdevies atrast spēlētājus, kuri no trīspunktu līnijas ieraujas soda laukumā. Tāpat gana veiksmīgi strādā ekstra piespēles no tā sauktās posta pozīcijas vai arī Klāva Čavara piespēles kolēģiem no soda metiena līnijas, bet līdz šādām pozīcijām vēl ir jānonāk.
Rezumējot par Latvijas basketbola izlases uzbrukumu, jāteic, ka šogad vēl vairāk būs jāpaļaujas uz tālmetienu precizitāti. Arī ātrās pārejas abos virzienos Latvijas izlasei šajās pārbaudes spēlēs nebija spīdošas. Ja tālmetieni nekritīs, tad, kā jau minēts, pretinieki varēs agresīvāk strādāt uz Latvijas pārējo uzbrukuma ieroču ierobežošanu. Un šis arsenāls jau tā mums nav pats daudzpusīgākais.
Novērtē LSM.lv!
LSM.lv ik dienu cenšas uzlabot savu darbu un kļūt jums arvien noderīgāks. Tāpēc vēlamies uzzināt, kas jūs mudinātu biežāk atvērt mūsu vietni.
Lūdzu, novērtējiet LSM.lv , spiežot uz šīs "Norstat" saites.
Aizsardzība
Aizvadītajā Pasaules kausā pretinieki intervijās mēdza izcelt Latvijas ātrās pārejas un trīspunktu metienus. Tomēr uzslavu vērta noteikti bija arī aizsardzība. Latvijas basketbolisti lieliski cīnījās gar pretinieku liktajiem aizsegiem. Tāpat nereti latvieši izvēlējās pie blokiem mainīties, kā rezultātā Šmits vai Gražulis perimetrā palika pret augumā īsāku pretinieku, taču viņi ar šo uzdevumu aizsardzībā salīdzinoši veiksmīgi tika galā. Gražuļa šajā turnīrā mums nebūs, bet par Šmita spējām pilnvērtīgi kustēties rodas pamatoti jautājumi.
Čavars šo rindu autora acīs ir gana spēcīgs aizsardzības spēlētājs tieši pozicionālā spēlē un vietas izvēlē, bet īsti nav spējīgs perimetrā palikt vienatnē pret pretinieku īso spēlētāju. Vēl atliek Mareks Mejeris, kurš allaž bijis kustīgs un atlētisks spēlētājs. Nepilnu 33 gadu vecumā šīm kvalitātēm vēl nevajadzētu būt ievērojamā regresā. Tas, runājot par Latvijas izlases garo galu tā sauktajās "pick and roll" situācijās.
Paturpinot par Pasaules kausa izcīņā rādīto sniegumu, tā saukto palīdzības aizsardzību lieliski demonstrēja Gražulis. Tas nozīmē, ka viņš nāca palīgā zem groza sagaidīt pretinieku spēlētāju, kurš perimetrā bija ticis garām kādam Latvijas īsā gala spēlētājam. Bieži vien šādi Gražulis palīdzēja ierobežot pretinieku centienus uzbrukt Artūram Žagaram.
Bet jāatkārtojas – Latvijas izlasei šajā olimpiskajā turnīrā būs jāiztiek bez Andreja Gražuļa!
Banki savos aizsardzības zīmējumos mēdz piekopt tā saukto "step out" shēmu. Tas nozīmē, ka brīdī, kad pretinieku garais spēlētājs liek aizsegu un rotē uz soda laukumu, divi Latvijas spēlētāji uz brīdi sedz pretinieku perimetra spēlētāju ar bumbu. Tādējādi tiek aprauts uzbrukuma ritms, un tad jau Latvijas garais spēlētājs steidz atpakaļ uz soda laukumu, lai nosegtu savu pretspēlētāju, kuru vajadzības gadījumā piesedz trešais Latvijas spēlētājs, kurš pa pusei arī pieskata laukuma stūri. Šajā shēmā no Latvijas spēlētājiem, kuri var spēlēt centrā, spēcīgākais ir tieši Čavars.
Bet somiem šo Banki iecienīto shēmu izdevās apiet, izmantojot bijušo "vefieti" Aleksandru Madsenu un citus garos spēlētājus, kuriem ir tālmetiens. Šie spēlētāji nevis rāvās soda laukumā, bet palika uz tālmetiena līnijas, kā rezultātā Latvijas garais spēlētājs bija spiests palikt perimetrā. Un tajā brīdī soda laukums ir brīvs, kas nozīmē, ka arī cīņā par atlēkušo bumbu Latvijai, kas jau tā, visticamāk, spēlēs ar gana īsu sastāvu, trūkst viena spēlētāja, kurš varētu cīnīties par atlēkušajām bumbām pie sava groza.
Tas nozīmē, ka vairāk cīņā par atlēkušajām bumbām būs jāiesaistās perimetra spēlētājiem, bet tas reizē apslāpē Latvijas trumpi jeb ātrās pārejas.
Rakstības stils neļauj vārdus rakstīt ar lielajiem burtiem, tāpēc nebūs viegli izdarīt akcentu uz to, cik fundamentāli (!!!) svarīgs šajā turnīrā būs Rodions Kurucs. Basketbolisti ar viņa dotumiem aizsardzībā spēlē otrā okeāna pusē. Runa, protams, nav par Gvatemalas augstāko līgu, bet gan NBA.
Šo rindu autors uzskata, ka Kurucs (atļaušos rakstīt bez vārda, jo Artūrs tika atskaitīts) būs šā turnīra Latvijas izlases svarīgākais spēlētājs. Viņa spēja jaukt pretinieku uzbrukumus, kā arī cīņa par atlēkušajām bumbām būs ļoti svarīga. Arī mačā pret Somiju viņš uzsāka Latvijas izlases pakaļdzīšanos ar vairākām veiksmīgām darbībām aizsardzībā. Galvenais, jāspēj izvairīties no nevajadzīgām piezīmēm, kas Rodionam, vismaz Pasaules kausa finālturnīrā, vēl bija visai biežs "niķis".
Tāpat gribētos izcelt Timmu, kurš savā laukuma galā var pacīnīties par atlēkušajām bumbām. Laiks rādīs, cik lielu lomu viņam atvēlēs Banki, bet pieredzes bagātais uzbrucējs šobrīd no spēles ritējuma absolūti nelec ārā. Savulaik viņam varēja pārmest kādu nevajadzīgu tālmetienu vai nepārdomātu piespēli. Tagad viņš uzbrukumā rāda veterāna cienīgu sniegumu, bet aizsardzībā joprojām varam paļauties uz viņa fiziskajiem dotumiem, it sevišķi cīņā zem groza.
Gadu gaitā slikta aizsardzības spēlētāja reputāciju ir iemantojis Dāvis Bertāns, bet pēdējā gada laikā vismaz izlases kreklā viņam šo pieņēmumu izdevies apgāzt. Gan Pasaules kausā, gan šajās pārbaudes spēlēs Dāvis pietiekoši labi pretspēlētājiem tika līdzi perimetrā, kā arī spēja noturēt pozīciju tā sauktajā postā. Caurumi parādās brīžos, kad viņam aizsardzībā jāsedz pretspēlētājs, kuram nav bumbas. Tad gan mēdz gadīties, ka Latvijas snaiperis nedaudz nokavē. Bet kopumā Dāvis nebūs spēlētājs, kuram atklāti uzbrukt aizsardzībā.
Klišejiski, bet Latvijas izlases panākumus Pasaules kausa izcīņā nesa smags komandas darbs, jo sevišķi aizsardzībā. Tagad šī komandas saliedētība un vēlme vienam par otru "grauzt" parketu būs vēl svarīgāka.
Sastāva izvēle
Latvijas basketbola izlases stūrmanis ar 12 spēlētāju sastāvu, kas dosies cīņā par olimpisko ceļazīmi, nāca klajā divas dienas pirms pirmās spēles. Šoreiz "aiz borta" palika Artūrs Kurucs, Mārcis Šteinbergs un Anžejs Pasečņiks.
22 gadus vecais Šteinbergs jau pēdējos gadus uzskatāms par Latvijas izlases, iespējams, tuvāko rezervi. Nav šaubu, ka viņa laiks pienāks jau pavisam drīz. Arī Artūra Kuruca atskaitīšana nav pārāk liels pārsteigums, jo viņš sezonas gaitā nevarēja lepoties ar lielu spēļu praksi. Tāpat Latvijas izlasei jau ir stabila piecu aizsargu rotācija: Artūrs Žagars, Kristers Zoriks, Dairis Bertāns, Jānis Strēlnieks un Rihards Lomažs. Izkonkurēt kādu no šiem spēlētājiem būtu visai sarežģīti, bet doties kaujā ar sastāvu, no kura puse ir aizsargi jeb tā sauktie īsā gala basketbolisti būtu atklāta pārgalvība no Banki puses.
Un tad mēs nonākam līdz Anžejam Pasečņikam. Jā, viņš nav gana ātrs, lai būtu efektīvs Banki iecienītākajās aizsardzības shēmās, bet 216 centimetri ir un paliek 216 centimetri. Šie Pasečņika auguma parametri, iespējams, būtu noderējuši cīņā pret tādām komandām kā Gruzija, Melnkalne un Brazīlija.
Jā, Banki piekoptais spēles stils nav Pasečņikam draudzīgs, jo ātrās pārejas un biežas maiņas aizsardzībā nav viņa stiprā puse. Bet kas notiks, ja, piemēram, Čavars spēlē pret Gruziju ātri savāks personīgās piezīmes? Tfu, tfu, tfu, ja Šmits vai Mejeris iedzīvosies savainojumā...
Kopš Banki stāšanās pie Latvijas izlases stūres itāļu speciālista lēmumus nav bijis pamata apšaubīt. Pat ja kādā brīdī šaubas radās, tās tika apslāpētas ar latviešu sniegumu. Un tomēr, zinot Latvijas izlases pretiniekus, šķiet visai bravūrīgi nepaņemt vēl vienu rezerves centru.
Šobrīd nedaudz izklausās pēc lēmuma, kas pieņemts ar domu, ka "mans spēles zīmējums līdz šim ir strādājis. Strādās arī tagad".
Šīs publikācijas tapšanas brīdī nav bijusi informācija, ka Pasečņiks būtu iedzīvojies kādā savainojumā un tāpēc tiktu atskaitīts. Tāpat avangardā vēl ir atrodams Kārlis Šiliņš, kurš gana spēcīgajā Vācijas Bundeslīgā vidēji spēlē šosezon izcēlās ar 12,6 punktiem un 5,4 atlēkušajām bumbām.
Šķiet riskanti nenodrošināties ar plānu B tik svarīgā turnīrā. Tāpat nepamet bažas, ka Banki pie izlases stūres pirmo reizi varētu "paslīdēt", jo jautājumu un potenciālo robu šoreiz ir gana daudz. Atliek cerēt, ka itāļu speciālists kārtējo reizi spēs apliecināt savas komandas spēju parādīt labāku sniegumu, nekā pirms spēlēm, racionāli domājot, varētu sagaidīt.
