Kāds varbūt izmantos seno latviešu teicienu, kuru atļaušos nedaudz pārveidot: "Gudri izdalīt ekskrementus nav malku cirst". Vai arī "Pēc kara visi gudri". Šiem apgalvojumiem varu likt pretim šo rakstu, kas tika publicēts vēl pirms turnīra sākuma.
Bez garākiem ievada vārdiem ķersimies pie atskata uz Latvijas izlases sniegumu olimpiskās kvalifikācijas turnīrā.
Uzbrukums
Vispirms sausā statistika – Latvija grozam no spēles uzbruka ar 40% precizitāti (4. vieta Rīgas grupā), bet no tālmetienu līnijas tika realizēti vien 30% metienu (4. vieta Rīgas grupā). Vērā ņemams ir fakts, ka Latvija vidēji spēlē izmeta 32,5 tālmetienus, kas bija lielākais rādītājs visā turnīrā.
Kontekstam – gan metienos no spēles (49,2%), gan tālmetienos (46,8%) līderi bija Filipīnas. Savukārt Latvijas fanus sarūgtinājušās Brazīlijas izlases statistika bija sekojoša – 44,2% metienos no spēles, kā arī 37,1% no vidēji spēlē izmestajiem 26,3 tālmetieniem.
Gan statistika, gan redzētais liecina par vienu – Latvijas basketbola izlasi šajā turnīrā varēja raksturot ar amerikāņu tik ļoti iecienīto teicienu: "Dzīvo ar trīspunktnieku, mirsti ar trīspunktnieku."
Šoreiz neizdevās izdzīvot.
Prasījās citi risinājumi, bet to faktiski nebija. Jā, brīžiem uzbrukumu ar caurgājieniem saasināt centās Artūrs Žagars un Rihards Lomažs. Diemžēl Žagars turnīra gaitā sastapās ar savainojumu. Viņš sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) atzina, ka muskuļu šķiedras pēc pērnā gada rudenī gūtās traumas, iespējams, vēl neesot līdz galam pieradušas pie šādiem ātrumiem. Tas, iespējams, izskaidrotu brīžiem novēroto Žagara pasivitāti metienu izpildē pēc caurgājieniem. Sevišķi turnīra pirmajās divās spēlēs saspēles vadītājs spēja saasināt situāciju, bet pat no mediju tribīnes bija redzams, ka viņa nodoms ar konkrēto caurgājienu ir atrast kolēģi, nevis uzbrukt pašam. Arī pats spēlētājs treniņā pirms mača pret Filipīnām norādīja, ka atkārtojumā redzējis epizodes, kurās pēc caurgājiena tomēr pašam vajadzēja izšķirties par metienu.
Rolandam Šmitam, kurš uz izlases treniņnometni ieradās ar savainojumu, metieni no soda laukuma tīklā ievēlās vien pēdējā spēlē. Visa turnīra gaitā epizodes, kad Latvijas izlases spēka uzbrucējs bija nonācis gana labās pozīcijās groza apakšā, metieni spītīgi no groza lēca ārā.
Kā jau prognozēts pirms turnīra, Latvijas izlasei nebija drošas "pick and roll" opcijas. Piemēram Brazīlijas komandai tieši šī basketbola pamata kombinācija jau pašā spēles sākumā atvēra rokas tālmetienos.
Jā, Anžejs Pasečņiks neatbilst Banki ātrajam spēles modelim, bet viņš ar savu 216 centimetrus garo augumu tomēr ir kvalitatīva opcija tieši "pick and roll" izspēlē vai arī spēlē ar muguru pret grozu jeb postā. Pat ja Banki negrasījās Pasečņiku izmantot, potenciālas uzbrukuma dažādošanas nolūkos viņu sastāvā tomēr varēja iekļaut.
Šajā komandā bija atrodams Jānis Timma, kurš sev atvēlētajās minūtēs vienkārši atradās laukuma stūrī, bet bumba viņa virzienā lielākoties netika piespēlēta. Jā, Timma pēc treniņa kolēģim no cita medija pateica frāzi, kas neatbilst mediju treniņa un komandas spēlētāja izteikumu rokasgrāmatai. Nezinu, vai kolēģis šo komentāru publicēja, tāpēc to neatspoguļošu arī šeit.
Bet gribētos Timmu nedaudz aizstāvēt. Viņš spēlē pret Kamerūnu laukumā pavadīja 12 sekundes. Līdzīgi kā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezonas laikā Oklahomsitijas "Thunder" galvenais treneris Marks Daigno uz pāris sekundēm laukumā mēdza izlaist Dāvi Bertānu. Varam locīt standarta frāzes par komandas spēlētāju, bet dažas sekundes laukumā zināmā mērā tomēr ir spēlētāja pazemošana. Varbūt Timma pats šādu attieksmi nopelnījis, bet tad jāuzdod jautājums, kāpēc viņš, ne Pasečņiks vai Kārlis Šiliņš bija sastāvā? Ja Banki nebija plānā izmantot Timmas stiprās puses uzbrukumā (spēle postā un piespēle), tad kāpēc nenobruņoties ar vēl vienu garo spēlētāju?
Uzbrukumā šoreiz pievīla vienveidība, no kuras, iespējams, varēja izvairīties. Protams, pietrūka Andreja Gražuļa automātiskā pusāķa metiena no soda laukuma, bet Andrejs turpina ārstēt savainojumu. Ar to bija jārēķinās.
Tiesneši
Nevar noliegt, ka spēlē pret Brazīliju vairākas svilpes bija tiešām absurdas. Var piekrist, ka šoreiz tās bija pret Latvijas izlasi, bet atcerēsimies, ka, piemēram, spēlē pret Filipīnām soģi ceturtajā ceturtdaļā gandrīz vai norija svilpi brīžos, kad latvieši sāka ļoti fiziski spēlēt tā sauktajā presingā.
Kā skabarga acīs dūrās fakts, ka bieži vien epizodēs nosvilpa tiesnesis, kurš no tās atradās vistālāk, un tam sekoja soģu diskusijas.
Vai tiesnešu kvalitāte šajā turnīrā bija augsta? Nē. Bet nevar arī teikt, ka šā turnīra ietvaros soģi būtu svilpuši tikai pret Latvijas izlasi.
Interesantu niansi pēc izlases pēdējā treniņa neformālā sarunā ieskicēja valstsvienības treneris Jānis Gailītis. Viņš atgādināja, ka šā turnīra tiesnešu kolektīvu sastādīja profesionāļi no visas pasaules. Piemēram, Āzijā spēlētais basketbols atšķiras no Eiropas vai Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas. Savukārt Eiropas tiesnešiem jau ir izveidojusies zināma stigma, ka, piemēram, Dāvis Bertāns vai Rihards Lomažs kādā epizodē varētu nodarboties ar provokācijām. Kad šīs atšķirīgās "pasaules" tiek izliktas laukumā viena mača ietvaros, tad arī var rasties pārpratumi.
Šīs sadaļas nobeigumā gribētos vērsties pie fanu sektora. Vai tiešām sauklis "F**k you referee" (maigi tulkojot: "Ej ellē, tiesnesi") soģa uztverē svara kausus nosvērs par labu Latvijai? Vai šāda "klases" parādīšana atbilst "labāko fanu pasaulē" statusam? Vai ar šādiem gājieniem tiek sniegta palīdzība Latvijas Basketbola savienībai (LBS) nākamo turnīru organizēšanas tiesību iegūšanā?
Aizsardzība
Turnīra gaitā spēlētāji intervijās gan pēc spēlēm, gan treniņiem akcentēja vienu spēles elementu – aizsardzību. Latviešiem sekmes šajā rādītājā bija gana mainīgas. Divas labas spēles (pret Gruziju un Kamerūnu) un divas sliktas – pret Filipīnām un Brazīliju.
Tieši šajās abās spēlēs vēlreiz varam meklēt argumentus par labu vēl vienam garā gala spēlētājam. Pret Filipīnām pretinieku jaunais talants Kajs Soto Latvijas garajam galam sagādāja pamatīgas problēmas. Galvenokārt sava 221 centimetru garā auguma dēļ. Banki šim jaunietim atrada risinājumu Rodiona Kuruca personā, bet tas nozīmēja, ka Latvijas labākais perimetra aizsargs nevarēja segt filipīniešu naturalizēto amerikāni Džastinu Braunlī, kurš bija šā turnīra rezultatīvākais spēlētājs (vidēji 23 punkti spēlē).
Savukārt pret Brazīliju zaudējām cīņu par atlēkušajām bumbām pie sava groza. Pamatīgi zaudējām. Brazīlieši pie Latvijas groza izcīnīja 19 atlēkušās bumbas un zaudēja 10. Tātad pēc katra trešā garām aizmestā metiena brazīlieši tika pie vēl vienas iespējas uzbrukt.
Tas spēlē, kurā pretiniekiem grozā krīt teju viss (realizēti 13 no 24 tālmetieniem), ir nepiedodami. Šeit atkal varam atgriezties pie rindkopas par Pasečņiku...
Ja runājam par Brazīlijas panākumu atslēgām, tad, protams, vēlreiz jāizceļ kolosālā metienu precizitāte, bet tā radās ļoti veiksmīgās pretinieku "pick and roll" izspēles rezultātā. Lai gan treneris Jānis Gailītis pirms mača lika noprast, ka Latvijas basketbolisti no perimetra nenāks palīgā uz "pick and roll" aizsardzību, šoreiz šo spēles uzstādījumu neizdevās izpildīt.
Publiskajā telpā netrūkst cilvēku, kuri, raksturojot Latvijas netikšanu uz olimpiādi, no azotes velk ārā "fiasko" kārti. Ja paturam prātā, cik lielu summu valstij šis turnīrs izmaksāja, tad varbūt arī fiasko ir vārds vietā. Bet Latvijas basketbola izlases sniegumu laukumā drīzāk var raksturot kā nepatīkamu neveiksmi, kuras cēloņi satraukumu radīja jau pirms turnīra.
