Ventspilī basketbolu spēlē kopš Latvijas Basketbola līgas pirmās sezonas. Tomēr par profesionālu komandu "Ventspils" pārtapa tikai deviņdesmito gadu beigās, kad kluba galvenā trenera amatā apstiprināja leģendāro Armandu Krauliņu.
BK "Ventspils" ģenerālmenedžeris Ralfs Pleinics par īpašu devumu arvien uzteic Krauliņu, kurš mācējis nodrošināt ceļu uz panākumiem.
"Ļoti liels kredīts tam, kāpēc Ventspils kļuva par to, kas viņa [komanda] kļuva un pēc tam noturējās tik ilgi, tieši pašos pirmsākumos tas bija faktiski Armanda Krauliņa pirksts un autoritāte, ar kādu viņš spēja pamatot nepieciešamības klubam, lai sasniegtu rezultātu," paskaidroja Pleinics. "Jo līdz tam Ventspilī un ventspilniekiem un tiem cilvēkiem, kas bija ap basketbolu, izpratne nebija daudz ko precīzāka par to, kā mēs redzējām, kādam ir jābūt basketbolam."
Profesionāla kluba attīstībā nākamais solis bija savas halles būvniecība, jo Ventspils 6. vidusskolas zāle kļuva gan fiziski, gan morāli par šauru, lai realizētu ambīcijas un sasniegtu Latvijas basketbola eliti. 1997. gada 25. oktobrī durvis vēra tolaik modernākā basketbola halle Latvijā.
Bijušais BK "Ventspils" basketbolists un galvenais treneris Kārlis Muižnieks atceras, ka jaunā halle kļuva par nozīmīgu pavērsiena punktu ne tikai ventspilniekiem.
"No tādas parastas zālītes uzreiz bija tā lielā arēna. Tas bija tāds izaicinājums visiem – gan skatītājiem, gan spēlētājiem, gan visai Latvijai, jo praktiski mūsu pirmās sezonas Ventspilī bija strauji augošas un veiksmīgas gan Latvijas meistarsacīkstēs, gan arī [Eiropas] kausos," teica Muižnieks. "Nevarēja teikt, ka tribīnēs bija tika ventspilnieki. Liela daļa – viena trešdaļa – arī, kas bija sabraukuši no Rīgas."
Vēlme būt labākiem nekā rīdziniekiem izpaudās it visā, arī zāles atklāšanas svētkos, kā amerikāņu zvaigznes pasniedzot nevienam īsti nezināmus spēlētājus.
"Bija halles atklāšanas pasākums, es nepiedalījos organizēšanā, bet atbrauca kaut kādi… Viņiem apmaksāja ceļu, viņiem bija honorārs – es nezinu, cik, bet liela nauda tiem laikiem. Shēma bija tāda – bija atrasts kaut kāds viens džeks, un viņi tika pasniegti kā Amerikas kaut kāda "All Stars" komanda. [Tas bija] 1997. gads – es vienkārši stāstu par izpratni," sacīja Pleinics. "Atbrauc kaut kādi čaļi, kuri sen vairs basketbolu nespēlē. Tādi, kuri varbūt spēlējuši koledžā. Vienam čalim iedod uzdevumu, viņš redz, ka ir nauda, ka ir kāds, kas var maksāt. Viņš tur Amerikā nosvilpjas un no visām publiskām zālēm atskrien kaut kādi čaļi. Viņš saka: "Tu būsi "All Stars", mēs braucam uz Ventspili. Uz kurieni? Nu, braucam!" Apmēram šādi viņi atbrauca un tika tā nobrendoti."
Par halles atklāšanas maču tolaik vēstīja arī Latvijas Televīzija (LTV): "Sestdien Ventspilī oficiāli tika atklāta jaunā sporta halle. Skaidrs, ka ventspilnieki ar savu būvi var lepoties, un bieži vien izskanēja arī doma, ka Ventspils ar šo celtni metusi izaicinājumu Rīgai un visai Latvijai. Šoreiz ventspilniekiem pretī stājās "All Stars" izlase, kuras vairāki basketbolisti savā laikā paspējuši savus spēkus izmēģināt pat NBA. Neskatoties uz paraugspēles statusu, visai saspringtā cīņas galotnē ar 105:98 uzvarēja ventspilnieki."
Trenera Krauliņa rokās bija ielikts tiem laikiem iespaidīgs budžets un brīva teikšana sastāva komplektēšanā. Tomēr tikai ar trešo piegājienu 2000. gadā pret "Brocēniem-LMT" izdevās izcīnīt Latvijas čempiontitulu,
turklāt finālam atbilstošā manierē – septītajā spēlē un savā laukumā.
Latvijas Basketbola līgā (LBL) 2000. gadā par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju atzītais BK "Ventspils" basketbolists Darnels Hoskins atceras, ka izcīnītā uzvara bija īpaša visai pilsētai.
"Mēs uzvarējām pirmās divas spēles pret "Brocēniem". Teicu saviem puišiem, lai arī izniekojām lielisku iespēju izcīnīt titulu viņu laukumā, labākais ir tikai priekšā, jo tagad to varēsim izdarīt mūsu skatītāju priekšā. Viss beidzās lieliski, kā Dievs to bija lēmis. Tajā vakarā, kad izcīnījām titulu, pilsēta bija ekstāzē."
Pēc diviem Latvijas tituliem Krauliņa vadībā nākamos piecus zeltus komanda sasniedza, jau Kārlim Muižniekam esot galvenajam trenerim. "Ventspils" iedibināja jaunu pieeju treniņprocesā – spēlētāji kluba rīcībā bija pieejami krietni vien ātrāk nekā citās komandās un trenējās divas vai trīs reizes dienā.
Ventspils rocība ļāva piesaistīt vairākus Latvijas valstsvienības spēlētājus un kvalitatīvus ārzemniekus, turklāt Kurzemes grandam bija dziļš spēlētāju sastāvs.
"Ņēmām pat vairāk nekā tos 12 [pamatsastāva spēlētājus]. Mēs parakstījām, piemēram, 15 spēlētājus, bet tie spēlētāji, kas ir pēc desmitā, viņiem līgumi bija ļoti mazi, bet viņš [konkrēts spēlētājs] tika parakstīts Ventspilī. Pēc tam mēs viņu izīrējām," sastāva komplektēšanas praksi atklāja Muižnieks. "Tipisks piemērs bija Aksels Vairogs – viņš tika izīrēts uz Valmieru. Mēs spēlējam ar Valmieru, un viņš mums iemeta 30 punktus. Nākamajā gadā mēs viņu paņemām jau ar ilglaicīgāku līgumu. Tā ar daudziem spēlētājiem, ka mēs viņus izīrējām, devām [Ventspils] otrajai komandai spēlēt. Pēc tam ņēmām atpakaļ – pēc traumām spēlēja otrajā komandā, plus pie tevis trenējas, tu viņu sagatavo."
Ventspils var lepoties ar augstvērtīgiem panākumiem uz Eiropas skatuves. Īpaši izceļams ir 2005. gads, kad tikai viena punkta pietrūka, lai kvalificētos Eiropas Basketbola līgu savienības (ULEB) kausa finālčetriniekam un potenciāli aizsniegtos līdz dalībai Eirolīgā. Tomēr Ventspilī par peldēšanu plašākos ūdeņos bija piesardzīgi noskaņoti.
Pleinicam sirdij tuvākais ir kauss, kas apliecina kluba dominanci divtūkstošo gadu agrajā sākumā.
"Godīgi sakot, arī viena no veiksmīgākajām Latvijas Basketbola līgas trofejām, kādas ir radītas pa šiem gadiem, kopš pastāv Latvijas Basketbola līga," teica Pleinics. "Tie kausi ir dažādi. Tev katru gadu iedod ceļojošo kausu, es vispār nezinu – pēdējos gados neesam izcīnījuši, bet iedod ceļojošo kausu un tad arī bļodiņu, ko var ielikt savā sekcijā, no kā var šampanieti padzert."
"Ventspils" ilgus gadus ar 10 čempiontituliem bija titulētākais Latvijas basketbola klubs. Līdz šogad šo iespaidīgo gājienu pārspēja "VEF Rīga".
"Klubu basketbola karogs bija mūsu rokās. Mēs viņu, es gribētu domāt, godam nesām līdz tam brīdim, kad kāds cits to pārņēma," piebilda Pleinics.
BK "Ventspils" ģenerālmenedžeris nešaubās, ka klubs panākumu sēriju varētu atkārtot, tomēr mūsdienu apstākļi jau ir citi.
"Iespējams ir viss, tikai tagad tas maksās reizes piecas dārgāk. Mums ir cilvēki, kuri mīl basketbolu, un viņiem bija attiecīgas iespējas," sacīja Pleinics. "Tā nauda, tā finansiālā iespēja tika iedota basketbola menedžeriem un tālāk jūs varat spriest paši, kas no tā ir sanācis. Man kauns nav nevienu mirkli par tiem 30 gadiem. Ir bijušas veiksmes, ir bijušas neveiksmes, bet man lepnums par to, kas izdarīts, ir lielāks nekā tā nožēla par to, ko nav paspēts izdarīt."
