Zoriks nolēma pamest studijas ASV un atgriezās Latvijā, kur pievienojās "VEF Rīgai". Basketbolists paskaidroja, ka ne jau pandēmija noteica viņa lēmumu, bet vēlēšanās spēlēt basketbolu. Augstskolu Kristers varēs absolvēt arī attālināti, mācoties tiešsaistē. Ja tas nebūtu iespējams, 22 gadus vecais basketbolists vēl gadu būtu palicis ASV.
Svarīgs mērķis Zorikam 2020. gadā bija iekļūšana Latvijas izlasē,
ko viņš ne tikai sasniedza, bet izpelnījās arī valstsvienības galvenā trenera Roberta Štelmahera atzinību par stabilitāti un pārdomātu darbību laukumā. Kristers, šķiet, saglabā mieru jebkurā situācijā, un viņš uzskata, ka to varētu būt mantojis no ģimenes. Zoriks atzīst, ka Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs Sarajevā bija izlasē vismazāk pieredzējušais, bet snieguma dēļ viņš no sastāva ārā noteikti nekrita.
Pieredzi zem sarkanbaltsarkanā karoga Zoriks guva jau 2014. gadā Eiropas U-16 čempionātā, kur Latvijas izlase izcīnīja sudraba godalgas. Kristers atceras treneru stāstīto, ka viņu paaudzei basketbolā jābūt citādai nekā tolaik uzdzīvē bēdīgu slavu iemantojušajiem spēlētājiem.
Lielās cerības par panākumiem ASV studentu basketbolā Kristeram nepiepildījās, lai gan basketbolists bija noskaņojies gāzt kalnus. Amerikā pavadīto laiku viņš uzskata par labu dzīves pieredzi, bet basketbolā plānus izjauca traumas. "Pagājušā sezona bija vienīgā, kad [ASV] spēlēju, aizvadīju 5-6 spēles," paskaidroja Zoriks.
Jau pirmajā spēlē ASV Kristers salauza roku un viņa progresu basketbolā piebremzēja arī divreiz sarautas ceļgala krusteniskās saites.
Kristers gan neprasīja padomu līdzīgas veselības likstas piedzīvojušajam Dāvim Bertānam, taču neslēpj, ka ir iedvesmojoši redzēt citus pārvaram tādas pašas problēmas.
Treniņos Kristers darbojās ar maksimālu atdevi, tomēr Sentmērijas koledžas komandas trenera uzticību īsti neieguva. Gaidīto vietu pamatsastāvā aizstāja rezervista statuss, un Zoriks nolēma doties mājās, lai sāktu profesionāla basketbolista gaitas "VEF Rīga" sastāvā.
Visiem nākamajiem Amerikas "iekarotājiem" Zoriks iesaka rēķināties ar dzīves realitāti, ka ASV studentu basketbolā nebūs viss nolikts uz paplātes. "Tur arī ir gaļasmašīna, un nebūsi tur savējais kā Latvijā," paskaidroja mērķtiecīgais basketbolists.
Zoriks ar katru nākamo gadu grib spert soli tuvāk profesionālā basketbola virsotnēm, bet ar ilgtermiņa prognozēm neaizraujas.
Iepriekš gūtās traumas ir iemācījušas viņam vairāk domāt par tagadni un nebūvēt gaisa pilis. Zoriks pieļauj iespēju, ka tuvāks mērķis varētu būt iekļūšana kādā Eirolīgas klubā, taču vilinoša noteikti ir arī Nacionālā basketbola asociācija (NBA). Vispirms gan Zoriks ir apņēmies veicināt "VEF Rīga" panākumus Čempionu līgas sezonā.
