Pēc uzvaras pār Vāciju latvietēm vēl nācās gaidīt Grieķijas-Bulgārijas spēles iznākumu, kurā derēja Grieķijas uzvara ar ne vairāk kā 17 punktu pārsvaru. Slovēnijā aizvadītās spēles otrajā daļā grieķietes spēja palielināt punktu starpību un maču pabeidza ar sev nepieciešamajiem +18.
Rīkojot grupas spēles mājās, Latvija izrādījās mazāk priviliģētā situācijā nekā konkurente Grieķija, kas mača gaitā zināja, ar cik lielu pārsvaru jāuzvar, un savu mērķi īstenoja.
Var piekrist Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretāra Kaspara Ciprusa teiktajam, ka jābeidz vainot apkārtējie apstākļi un problēma jāmeklē sevī. Mājās Latvija zaudēja gan Horvātijai, gan Vācijai, kas, viņaprāt, arī bija galvenie apstākļi, kas liedza sasniegt Eiropas čempionāta finālturnīru.
Tomēr pēdējās kvalifikācijas spēles tika rīkotas savā laukumā, raisot jautājumu, vai bija iespējams izveidot spēļu kalendāru, lai izšķirošās fāzes mači tomēr notiktu vienlaicīgi.
Cipruss paskaidroja, ka organizēšanas process no iepriekšējiem ļoti atšķīrās, jo spēles notika burbuļos. Grieķijas un Bulgārijas spēle risinājās Slovēnijā, tādēļ visu kalendāru tur noteica vietējā basketbola federācija.
"Tas ir smieklīgi, ka līdz šim tādi jautājumi nekad nebija pacēlušies," teica Cipruss. "Situācija [spēļu organizēšanā] vienmēr ir vienkārša – mēs saskaņojam ar treneru korpusu piemērotāko laiku un ar televīziju. To visu nosūtam uz FIBA [Starptautisko basketbola federāciju] un attiecīgi to visu dara arī pārējās grupās. Pēc kāda laika tikai FIBA paziņo konkrētus laikus, kad notiks spēles."
Leģendārais basketbola treneris Armands Krauliņš atceras, ka tāda paša situācija bija 2005. gadā, kad izšķirošā spēle konkurentiem notika vēlāk. Viņaprāt, LBS bija jādomā laicīgi, lai komanda nenonāktu šādā situācijā.
Krauliņš rosina arī meklēt kļūdas komandas komplektēšanā un vadīšanā zaudētajā pirmajā spēlē pret Vāciju.
"Ar to vajadzēja rēķināties, meitenes nospēlēja cienīgi, pārmetumu nav," Latvijas sieviešu izlases veikumu pēdējā spēlē izvērtēja Krauliņš.
Jautājums ir arī, kādēļ netiek izskausts paradums necīnīties līdz galam un neuzbrukt grozam, ļaujot padsmit sekundes inerti dauzīt bumbu pret grīdu. Tieši šāda situācija bija Grieķijas-Bulgārijas spēlē, kad grieķietes ieguva sev nepieciešamo pārsvaru, bet Bulgārija pat neuzbruka grozam. Tas raisīja aizdomu ēnu vai nu par sarunāšanu vai vismaz reģionālo solidaritāti.
Krauliņš trenera karjerā ir strādājis gan Latvijā un ārzemēs, gan vadījis dāmu un vīriešu valstsvienības. Viņš uzskata, ka ikvienam jābūt atbildīgam par savām darbībām laukumā, jācīnās līdz pēdējai sekundei, lai nerastos pat mazākās aizdomas par kādu punktu atdošanu.
Apātiskas spēles galotnes, pēc Krauliņa domām, ir no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) ieceļojusi slimība.
Krauliņš uzskata par necieņu pret skatītāju un basketbolu vairs nespēlēt, ja rezultāta starpība mača galotnē ir lielos plusos vai mīnusos.
Cipruss gan ir pārliecināts, ka bulgārietes nevar vainot par spēles atdošanu, jo mūsdienu basketbolā ir raksturīgi bezcerīga zaudējuma gadījumā neizspēlēt pēdējo uzbrukumu. Noteikumos tas nav aizliegts un lēmums paliek attiecīgās komandas un treneru ziņā. Arī Latvijā augsta līmeņa spēlēs ir vērojama tāda paša tendence, tādēļ LBS ģenerālsekretārs neredz pamatu Bulgārijas izlasei ko pārmest.
LBS ģenerālsekretārs uzsvēra, ka nekas traģisks nav noticis un galvenais ir ar vēsu prātu izanalizēt pašu pieļautās kļūdas.
Basketbola saimniecībā sola mazo auditu un turpinās doties uz priekšu. Vīriešu valstsvienība 20. februārī Rīgā tiksies ar Bulgāriju, bet divas dienas vēlāk spēkosies ar Grieķiju. Jāvēl mājiniekiem veiksme Eiropas čempionāta kvalifikācijas noslēgumā vismaz neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem.
