Panākumus guvušajām jaunajām sportistēm skolā izlika apsveikumus, lai vienaudži un skolotāji zina, ka tādas burvīgas meitenes trenējas, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja Skujiņa. Viņa uzsvēra, ka cīņas pasaulē tas bija īpašs notikums – no viena kluba un no tādas mazas vietiņas Jaunolaines divas U-15 Eiropas čempionāta medaļnieces, kuras uzvarēja ļoti spēcīgas pretinieces.
Darītāji Sporta studijā
Latvijas Televīzijas "Sporta studija" sižetu sērijā iepazīstina ar sporta sabiedrības līderiem, kuri ieved sportu daudzu cilvēku dzīvē.
Gan U-15 Eiropas vicečempione Darja Markova, gan bronzas medaļniece Margarita Kirilova ir Jaunolaines meitenes. Uz cīņas sportu Jaunolainē abas atnāca kā mazas meitenītes un tagad ir Eiropas čempionāta medaļnieces. Margarita un Darja ir labākās draudzenes un pasmej, ka mazliet strīdi bija agrāk, kad abas cīnījās vienā kategorijā. Margarita uzaicināja Darju uz cīņas sportu, un abas kopā tajā palika, jo iepatikās.
Eiropas un pasaules U-23 čempionātu medaļniece Elma Zeidlere ir Lauras Skujiņas audzēkne kopš sporta kluba izveides laikā, kad savas mājvietas tam vēl nebija. Zeidlere atceras, cik tas bija nopietnu pārbaudījumu laiks.
"Man bija smagi, bet es pat nevaru iedomāties, kā bija Laurai. Viņa jau bija ļoti augsta līmeņa sportiste tajā laikā," pastāstīja Zeidlere. "Es atceros, ka mēs trenējāmies stadionos. Tehnika jau kaut kā bija jāatstrādā – mēs tur pa zāli vārtījāmies."
Aizejot no darba sporta skolā, Laura lūdza iespēju trenēt Olainē. Ar pirmo piegājienu nesanāca, bet pāris gadus vēlāk olainieši piezvanīja paši ar piedāvājumu sākt darboties Jaunolaines sporta centrā.
"Man šķiet, ka esam izveidojuši tādu sistēmu, lai tad, kad viņi [bērni] nonāk mūsu paspārnē, nebūtu nekādas kategorijas, [lai] kādas kuram ir iespējas. Mēs visus mūsu pirmos audzēkņus apģērbām, visu iegādājāmies, lai nebūtu tā, ka vienam ir, bet desmitam nav," paskaidroja Skujiņa. "Mēs to turpinām darīt vēl joprojām, cik ir mūsu iespējās. Domāju, mēs veidojam draudzīgu kolektīvu. Godīgi sakot, arī vecāki ir ļoti superīgi."
Ļoti zinoši cīņas sporta mākslā ir arī visjaunākie treniņu dalībnieki, sakot, ka jābūt gan stipram, gan gudram, lai zinātu, kā aizsargāties un zinātu, kādi paņēmieni jāpielieto. Trenere Skujiņa tikmēr rūpīgi seko, kā viņas audzēkņi izpilda treniņu uzdevumus.
Jaunolaines cīņas sporta zālē Skujiņa kopā ar vīru Faridu Ahmedovu saimnieko sešus gadus. Abi uzsver, ka bez Olaines pašvaldības atbalsta viņu te nebūtu. Vēl talkā nāk uzticamie ziedotāji un bērnu vecāki.
Jau darbības sākumā izveidojās ļoti jauks un draudzīgs kolektīvs. No vienas grupas jau ir izveidojušās četras, un klātpienācēji redzēja pozitīvo piemēru.
"Viņi strādā no sirds, ieliek ne tikai to fizisko sportu un tehniku, bet arī ļoti daudz par dzīvi iemāca. Viņi dzīvo cīņai un māca mums to pašu," treneru Skujiņas un Ahmedova devumu novērtēja Zeidlere. "Tieši tāpēc no maza, maza kluba, kas bija pašā sākumā, kad tikko atnācām, kad daži nemācēja kūleni uztaisīt, viņi izauga par Latvijas čempioniem. Es esmu ļoti pārliecināta, ka viss tikai augs, tieši pateicoties darbam, ko viņi iegulda."
Farids ir lezgīns no Dagestānas, kur cīņa ir kulta sporta veids. Kopā ar Lauru viņi ir labi sabalansēts tandēms.
"Dagestānā ir cits temperaments, tur visi ir tādi ātri un karstasinīgi. Latvieši tā mierīgi, lēnām," pastāstīja Ahmedovs.
"Tāpat arī ar audzēkņiem," piebilda Skujiņa. "Citreiz Farids saka: "Nu, nevar bišķīt veiklāk?" Viņi tā ilgi, lēni un mierīgi. Tādi mēs esam – lēni un mierīgi, toties pamatīgi."
Ikdienas organizatoriskais darbs, treniņu vadīšana, grāmatvedība, sociālo tīklu uzturēšana – tas atšķir darbu savā sporta klubā no darba sporta skolā, bet Laura ne brīdi nenožēlo, ka gājusi savu ceļu un darījusi tā, kā pašai šķiet pareizi.
"Es gribu radīt bērnos vīziju. Agrāk es zināju, par ko es pati cīnos. Kad izcīnīšu šo medaļu, tad man būs tas un tas. Šobrīd es bērniem vairs baidos teikt, kas viņus sagaida, ja viņi kaut ko izcīnīs, kļūs par labiem sportistiem. Es nezinu, ko viņiem šobrīd pateikt," atzina Skujiņa. "Bērniem vajag piemēru, viņiem vajag tās uzvaras, tāpēc es gribu, lai lielais sports, lielie sportisti iedvesmo, lai mēs to saglabātu. Man liekas, ka bija labi, – tajā laikā, kamēr es cīnījos, man bija motivācija lieliem sasniegumiem. Tā sistēma bija OK."
Bērnus motivē iespēja aizbraukt uz sacensībām Cēsīs, Daugavpilī, Tallinā – viņiem tas ir liels notikums. Tāpat kā kopīgiem spēkiem uzvarēt Latvijas čempionātā. Jaunolainē Laura un Farids ir izveidojuši vienotu komandu, kas apgūst ne tikai cīņas sporta zinības.
Skujiņa par galveno mērķi saviem audzēkņiem redz nevis pasaules un olimpisko čempionu laurus, bet to, lai viņi būtu labi cilvēki.
"Mums bija tāds starpgadījums sacensībās, ka pēkšņi neskanēja Latvijas himna. Bija lielas sacensības, 170 dalībnieki Latvijas mērogā. Mums vienmēr ir himna, bet tagad tehniskas problēmas. Es saku: "Labi, tad dziedāsim kopā!" Un visa zāle nodziedāja Latvijas himnu vienā korī," pacilājošās sajūtas atcerējās Skujiņa. "Pēc tam, taisot sacensību protokolus, saprotu, ka tur tomēr lielākoties nav latviešu uzvārdi. Tad es tā domāju, cik fantastisku lietu mēs darām, ja tie bērni un augšā uz balkona arī vecāki, arī treneri droši nodzied Latvijas himnu. Tas valstiskums un vienotība sportā ir. Mēs esam vienoti un ejam uz kaut ko kopīgu, mēs ar to lepojamies. Saliedēta, forša sabiedrība. Tas ir galvenais, ko mēs gribam. Vismaz mums šeit, Jaunolainē, tas izdosies."
