Federācijas mājaslapā nav atrodami ne LBF valdes sēžu protokoli, ne aktuālā informācija par budžetu un tā izlietojumu, lai arī valsts atzītām sporta federācijām publicēt šādu informāciju ir obligāta prasība.
Viens no pārmaiņu rosinātājiem ir boksa treneris Saldū Ansis Pūce – viņš kandidē uz vietu LBF valdē. Pūce uzskata, ka atlases kritēriji sportistiem nav pietiekami caurspīdīgi un bez sava finansējuma necik tālu tikt nav iespējams.
"Arī tad, ja tavs audzēknis ir uzvarējis Latvijas čempionātā, nav teikts, ka viņš būs pirmais numurs, un nav teikts, ka viņš brauks valsti pārstāvēt uz Eiropas čempionātu," teica Pūce. "Tur pa vidu būs vēl visādas peripetijas, runāšanas, sazvanīšanās, un lieki jau piebilst, ka tas viss jādara par savu finansējumu. Vai par pašvaldības finansējumu, vai par savu privāto. Jānopērk katram savs sporta tērps un aizbraucot jāmēģina saprast [ko darīt], jo neviens to taciņu nav iestaigājis un sakārtojis."
LBF prezidents Žuravļovs aicinājumam sniegt skaidrojumu šonedēļ neatsaucās, pamatojot to ar lielo aizņemtību. Laiks sarunai viņam būšot vien nākamās nedēļas vidū.
Boksa kluba "Priekuļi" vadītājs Edžus Cābulis pretendē uz LBF ģenerālsekretāra amatu, bet prezidenta amatam tiek virzīts Saldus mērs Māris Zusts.
Cābulis norādīja, ka aktīvi biedru ietekmēšanā iesaistās Latvijas "melnajā sarakstā" iekļautais boksa funkcionārs Andrejs Ahmedovs, kura dzīvesbiedre un bērna māte Jekaterina Krilova kandidē uz viceprezidentes amatu pašreizējā prezidenta Žuravļova komandā. Iekšlietu ministrija Ahmedovu no valsts izraidīja 2022. gadā, lēmumu pamatojot ar riskiem valsts drošībai. Savukārt Cābuļa organizētajā komandā kā valdes loceklis izvirzīts uzņēmējs Māris Martinsons, kuru pērn decembrī pirmās instances tiesa atzina par vainīgu kukuļošanas noziegumos un piesprieda piecu gadu cietumsodu. Martinsona piesaistīšana palīdzējusi noregulēt attiecības ar kriminālo pasauli.
"Ātri vien, kad radījām savu kustību – pretkustību esošajai federācijai – mums visādi "vaņkas" zvanīja no cietumiem, draudēja, lai to nedarītu. Bet šajā gadījumā Māris mums palīdzēja visu to nogludināt, teiksim tā," paskaidroja boksa kluba "Priekuļi" valdes loceklis Cābulis.
Kā norādīja Pūce, bokss Latvijā allaž bijis kriminālo struktūru ietekmes zonā. Valsts drošības dienests atteicās komentēt pašreizējo cīņu par varu Boksa federācijā, pamatojot to ar specdienesta darba specifiku.
Cābulis kritizē Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP), kam būtu jāuzrauga arī Boksa federācijā notiekošais, bet vieni un tie paši pārkāpumi esot novērojami gadiem ilgi.
"Jautājums, vai tas viss neatduras pret bijušo Latvijas Boksa federācijas prezidentu, kurš arī pieņem visas šīs sūdzības Latvijas Sporta federāciju padomē," teica Edžus Cābulis. "Tas ir Māris Liepiņš. Es domāju, ka viņš tur tiek turēts pie "oliņām" tā, ka maz neliekas."
Liepiņš interviju Latvijas Televīzijai nesniedza. Īsā telefonsarunā viņš paziņoja, ka ar boksu vairs nav saistīts un nolika klausuli. Viņa kolēģis Artūrs Balodis-Rozītis atzīst, ka Boksa federācijas darbā ir konstatētas nepilnības, taču nepiekrīt, ka nebūtu veikta pietiekama kontrole. Viņš arī nav novērojis neko aizdomīgu sava kolēģa Māra Liepiņa darbā, taču atzīst, ka pilnvaras ietekmēt lēmumus Liepiņam ir.
"Viņš [Liepiņš] var saskarties ar Boksa federācijas jautājumu, jo viens no viņa tiešākajiem pienākumiem kā juristam – viņš ir praktiski viens no pirmajiem, kas izvērtē jebkādas sūdzības vai iesniegumus par federāciju darbību," sacīja Balodis-Rozītis.
Cīņā par varu abas puses nekautrējas no ambicioziem solījumiem.
Cābulis sola, ka pēc varas pārņemšanas Boksa federācijas budžets tikšot ievērojami palielināts, jo ar vairākiem potenciālajiem atbalstītājiem jau ir panāktas vienošanās, un kopējā summa varētu sasniegt 150 000 eiro, no kuriem visa nebūšot Māra Martinsona sarūpētā nauda. LBF gada pārskatā lasāms, ka pērn federācijas ieņēmumi bija 66 000 eiro.
Savukārt Nils Žuravļovs biedriem izsūtītajā programmā sola nākamajā olimpiskajā ciklā ar Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) starpniecību nodrošināt sportistiem atbalstu 200 000 eiro. LOV gan norāda, ka nekādas sarunas ar Žuravļovu nav bijušas. Savukārt Latvijas Olimpiskā komiteja, kas ir vairākuma akcionārs LOV, nesniedza tiešu atbildi, vai sarunas ar Žuravļovu ir notikušas, taču akcentēja, ka iekļaušanai LOV sportistiem ir jāizpilda kritēriji.
Zīmīgi, ka boksa turpmākā atrašanās olimpiskajās spēlēs ir zem lielas jautājuma zīmes, jo dažādu pārkāpumu dēļ sporta veids jau varētu palikt ārpus 2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu programmas.
