Ja bērnam ar fiziska rakstura traucējumiem ir interese nodarboties ar sportu, to ir iespējams īstenot Rīgā, Ogrē, Jelgavā un drīz jau arī Liepājā. Šādas nodarbības organizē Bērnu un jauniešu para sporta apvienība.
Treneru maz, darbs – slikti apmaksāts
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte stāsta, ka bērni kopā ar treneriem, fizioterapeitiem un citiem palīgiem reizi nedēļā attīsta sevi dažādos sporta veidos.
"Tās ir tādas kopējas fiziskas aktivitātes, kur viņi dara visu, pilnīgi visu. Viņi mēģina spēlēt tenisu, skriet, šaut ar loku, nu, visu ko. Tie, kas grib sportot tālāk un tie, kuriem labi sanāk, arī pēc tam izvēlas sporta veidus.
Pēdējā laikā bērni un jaunieši izvēlas individuālos sporta veidus, piemēram, peldēšanu, loku šaušanu, ratiņtenisu, vieglatlētiku," pastāsta Dadzīte.
Ja bērns vēlas profesionāli nodarboties ar kādu sporta veidu, viņam ir jāiziet pārbaudes pie sporta ārsta, un tad tiek piemeklēts atbilstošs treneris un telpas pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Lai gan Bērnu un jauniešu parasporta apvienība strādā ar cilvēkiem ar fiziska rakstura traucējumiem, atsevišķos gadījumos pēc izietām pārbaudēm tiek profesionāli trenēti arī daži bērni ar Dauna sindromu.
Ja bērnam ir garīga rakstura attīstības traucējumi, treniņi notiek speciālajās skolā, kur bērns arī mācās, vai sporta klubā pie trenera, ko nodrošina vecāki vai sponsori.
Latvijas Speciālā Olimpiāde ir oficiāla sporta federācija, kas rīko šiem bērniem un jauniešiem reģionāla un nacionāla mēroga sacensības, bet nenodrošina treniņus. Latvijas Speciālās Olimpiādes valdes priekšsēdētāja Gaļina Kaņējeva zina teikt, ka viņu organizācijā ir aptuveni 70 treneru, tomēr tas neesot pietiekami.
"Problēma ir patiešām tā, ka treneri mums uz doto mirkli ir 40+. Ja cilvēki nemainās, jaunieši nenāk klāt, darbs ir grūts un atbildīgs ar šādiem cilvēkiem, slikti apmaksāts. Motivācija zem katras mērauklas.
Nu, bēdīga tā situācija ir," atzīst Kaņējeva.
Lai treneris varētu nodarboties ar bērniem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, viņam ir jāiegūst sertifikāts, izejot papildus speciālus kursus, kurus arī nodrošina šī sporta federācija.
Kaņējeva arī norāda, ka sporta klubu attīstība ir sarukusi, jo valsts tos nefinansē. Viņa vēlētos lielāku skaidrību no valdības puses par prioritātēm jauniešu sportā, kurām plāno piešķirt finansējumu.
Palūdza pamest treniņus
Dauna sindroma biedrības vadītājas Velgas Polinskas dēlam ir dauna sindroms. Viņam ir padziļināta interese futbolā un agrāk ar lielu aizrautību apmeklēja treniņus, tomēr pēc ārēju apstākļu spiediena nācās to pamest.
"Viņš tika ļoti ātri izslēgts no treniņiem kopā ar citiem, jo viņš trenējas drusku citādāk. Mums palūdza aiziet no futbola treniņiem.
Trenēties komandas sporta veidos kopā ar neirotipiskiem bērniem iespējas ir ļoti ierobežotas, jo parasti ir tas uzstādījums, ka komandas sporta veidos jau traucēs, un tad ir jātrenējas atsevišķi, bet varbūt bērna vecumā tas ir mazliet maldīgi," stāsta Polinska.
Viņa teic, ka šāda iniciatīva trenēties komandas sportā kopā ar neirotipiskiem bērniem nāk no paša trenera. Ar individuālajiem sporta veidiem esot vieglāk, jo treneris spēj veltīt nedalītu uzmanību šim vienam bērnam. Šajā gadījumā var minēt Ornelu, kura piedalās daiļslidošanas sacensībās un uzstāda augstus rezultātus. Viņas trenere nodarbojas ar neirotipiskiem bērniem, tomēr Polinska uzskata, ka tas esot veiksmes stāsts un tādu treneru neesot daudz.
Pašvaldības līdzfinansējums pedagoga algai – 7 eiro stundā
Arī privātskolas "Patnis" dibinātājas un Pedagoģijas doktores Zanes Ozolas ģimenē aug bērns ar garīga rakstura attīstības problēmām. Bērnam esot daudz enerģijas, tāpēc radās interese par sporta nodarbībām. Tomēr Rīgā, kur ģimene dzīvo, šādiem bērniem iespēju teju nebija. Lai gan interešu izglītības iestāžu Rīgā ir daudz, šādiem bērniem ir nepieciešama dažādu atbalsta speciālistu klātbūtne. Pēc pašas iniciatīvas Ozola kopā ar citiem vecākiem nodibināja uzņēmumu "Brāļi un māsas", kurā bērni ar garīga rakstura attīstības traucējumiem var piedalīties mūzikas, māksas un arī sporta nodarbībās.
"Kas ir ļoti liela problēma, ka, piemēram, no pašvaldības līdzfinansējums šādai interešu izglītībai ir 7 eiro stundā, ko varam maksāt pedagogam vai jebkuram speciālistam. 7 eiro stundā mūsdienās nav atbilstoša samaksa īstam speciālistam, kuri var vingrot ar bērniem. Viņu samaksa ir daudz lielāka," uzsver Ozola.
Pārējo finansē privāti ziedotāji vai vecāki no sava maka.
Ozola uzskata, ka šiem bērniem ir jārod iespēja socializēties ārpus skolas. Tieši privātās iniciatīvas esot tās, kuras varētu šo problēmu ar nepietiekamu interešu izglītību bērniem ar garīga rakstura attīstības traucējumiem atrisināt, tomēr viņa sagaida lielāku finansiālu atbalstu no valsts un pašvaldībām.
Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Radio apgalvoja, ka tās izstrādāto Sporta politikas pamatnostādņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti sporta aktivitātēs, attīstīt talantus un radīt priekšnoteikumus izcilu rezultātu sasniegšanai sportā. Viena no mērķa grupām ir arī cilvēki ar speciālām vajadzībām. Rīgā ir divas sporta skolas, kurās šādiem bērniem iespējams apgūt interešu izglītības programmu – Rīgas Vingrošanas skolā un Vsevoloda Zeļonija sporta skolā.
Runājot par sporta būvēm, kuras ir pielāgotas cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, Izglītības un zinātnes ministrijā zināja teikt, ka pēdējo desmit gadu laikā celtās būves var nodot ekspluatācijā tikai, ja tās ir attiecīgi pielāgotas. Nupat, 12. septembrī, tika atklāts atjaunotais sporta laukums Rīgas 66. vidusskolā, kas ir pielāgots bērniem ar speciālām vajadzībām.
