Piemēri tālu nav jāmeklē – "Sporta studijas" žurnālista Reiņa Ošenieka brālis Oto, kurš jau noslēdzis basketbolista karjeru, vairāk nekā 10 gadus dzīvo ASV. Un viņa ģimenē aug divi dēli – potenciāli Latvijas pilsoņi, potenciāli Latvijas sportisti, kas kādudien var pārstāvēt Latviju!
1996. gada Atlantas olimpiskās spēles bija pirmās, kurās tika izveidots latviešu nams – vieta, kur satikties, aprunāties, iepazīties un svinēt. To apmeklēja kā paši Atlantas spēļu sportisti, tā arī funkcionāri, valsts ierēdņi, žurnālisti un arī ASV dzīvojošie latvieši.
"Man ir ļoti sirsnīga sajūta, it sevišķi šajā vakarā, latviešu olimpiādes komitejas namā. Un es ļoti priecājos!" no tā laika stāsta Pēteris Skrodelis, kurš toreiz bija NBA raidtiesību viceprezidents.
"Mēs esam Sprīdīši. Un Sprīdīšiem jābūt dūšīgiem!" ar šādiem vārdiem Baltiņa kungs tolaik komentēja iespējamos Latvijas sportiskos panākumus Atlantas spēlēs. Bet diez vai kāds toreiz varēja pat iedomāties, ka pēc teju 30 gadiem ārpus mūsu valsts robežām būs vairāk nekā 400 tūkstošu Latvijas valsts piederīgo.
Pēc oficiālajiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šī gada jūlijā Latvijas valsts piederīgo personu skaits ārvalstīs ir teju 250 tūkstoši. Un šeit ir runa par tiem, kas oficiāli reģistrējušies. Pēc neoficiālajiem datiem cilvēku ar iespēju tikt pie Latvijas pases ir aptuveni divas reizes vairāk.
"Pēdējais skaits kopumā pa pasauli ir 420 tūkstoši. Es domāju, ka uz Eiropu 300 tūkstošus noteikti varētu attiecināt. Kādreiz visi teica – Anglija, Īrija. Tagad klāt ir arī Norvēģija, Vācija, Itālija," ar datiem dalās Latvijas triatlona federācijas prezidents Aigars Strauss, kurš savulaik bijis strītbola kustības pamatlicējs Latvijā, kā arī 48 (!) kārtējs Latvijas čempions peldēšanā un PSRS junioru čempions bobslejā. Šobrīd viņa mērķis ir apzināt un iesaistīt Latvijas sportā ārvalstīs dzīvojošos tautiešus.
"Es esmu piedāvājis arī Bobsleja federācijai braukt organizēt testus Anglijā. Protams, pirmā reakcija – Anglijā testus? Bet tur noteikti ir puiši, kas atbilstu mūsu bobsleja tēta Upatnieka teiktajam, ka viņi varbūt neskrien ātri 100 metrus, bet ar kartupeļu maisu plecos viņi aizskrien visiem garām. Tas ir uzrunas stāsts," pārliecināts ir Strauss.
Šogad Parīzes spēlēs piedalījās divas Latvijas pilsones, kuras nerunā latviski. ASV dzimusī daiļlēcēja Džeja Patrika un Itālijā dzimusī riteņbraucēja Anastasija Karbonāri.
"Kā es uz to skatos? Divējādi. No vienas puses, ļoti labi, pozitīvi, it īpaši, ja ir tāda pieredze kā ar Džeju Patriku. Vismaz vārdos, emocijās un rīcībā tas patriotisms, mīlestība vai cieņa pret valsti bija ļoti augstā līmenī. To bieži vien no vietējiem sportistiem nevar sagaidīt vai vismaz redzēt. Bet, no otras puses, jāņem vērā, ka tie tomēr ir ārzemju iedzīvotāji. Ja sākam vērtēt – mēs kā valsts ieguldām savus līdzekļus personās, kuras šeit nav nodokļu maksātājas, šeit neuzturas.
Līdz ar to zināmā mērā liekam kāju priekšā varbūt dažiem labiem pašmāju sportistiem. Un tad tur rodas jautājumi, vai tas vispār mums ir vajadzīgs?" šaubīgs ir bijušais Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents (2016–2024) Aivars Platonovs.
Un tāds gadījums bija pirms astoņiem gadiem Rio olimpiskajās spēlēs, kad Latviju pārstāvēja maratoniste Ariana Hilborna no ASV. Vieglatlētikas Savienības un Olimpiskās vienības pārstāvji pirms spēlēm trešās ceļazīmes likteni sieviešu maratonā izšķīra ar balsošanas palīdzību, aiz strīpas atstājot Anitu Siliņu.
"Es jūtos pievilta. Jo tu velti vismaz piecpadsmit gadus trenējoties, kā arī savu laiku, veselību un līdzekļus. Un tad tev pasaka, ka neesi nemaz vajadzīgs. Es arī organizēju sacensības bērniem savā dzimtajā pilsētā, palīdzu cilvēkiem sakārtot veselību, skriet. Ne tikai iesācējiem, bet arī profesionālākiem sportistiem. Es vienmēr ar sirdi un dvēseli esmu pārstāvējusi Latvijas krāsas. Bet tajā pašā laikā šeit Latvija kā valsts nav vainīga, te varbūt vainīga bija tā situācija, kā tas viss tika izvērsts," sašutumu neslēpj Siliņa.
Pēc Rio spēlēm Hilborna Latviju vairs nepārstāvēja, tikmēr Siliņa pārdzīvojumu pilnās sezonas izskaņā vēl zaudēja savus galvenos atbalstītājus. Un šis gadījums pierāda, ka katrs lēmums piesaistīt ārzemju latviešus ir rūpīgi jāizvērtē.
Ja ir divas pilsonības, tad mēs visbiežāk esam otrā izvēle. Tas neko labu neliecina," tā Platonovs.
Pludmales volejbola zvaigzne Čeiss Badingers ir Latvijas pilsonis, bet Parīzes spēlēs pārstāvēja ASV. Viņš ir bijušais NBA basketbolists, kuram savulaik piedāvāts pārstāvēt Latvijas basketbola izlasei.
"Mani [par pilsonību] uzrunāja no Latvijas. Es to domu apsvēru, bet tas sakrita ar brīdi, kad no basketbola pārgāju uz pludmales volejbolu," stāsta Bedingers.
Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss uzskata, ka mums par šādiem sportistiem ir jācīnās. "Tādi paši gadījumi ir Lietuvā, kur valsti pārstāv spēlētāji, kas pirms tam nav bijuši Lietuvā. Bet viņiem ir Lietuvas saiknes, vecāki un pase. Ja mēs skatāmies uz naturalizāciju, tad, protams, nē. Tas ir cilvēkam, kuram nav nekādas piederības, kurš varbūt kaut kad ir uzspēlējis. Bet, no otras puses – ja mūsu tautieši kaut kādu iemeslu dēļ ir spiesti dzīvot ārpus Latvijas, manā uzskatījumā viņi joprojām ir mūsu tautieši."
"Ja senāk brauca meklēt Uļjanu Semjonovu uz Latgali, tad tagad meklēt Latvijai piederošu sporta zvaigzni ir jālido uz Austrāliju, Kanādu, Ameriku. Tur jāorganizē, jādara. Tāds ir modernais laikmets," pārliecināts ir Strauss.
Latvijas Futbola federācija pat izveidojusi nelielu datu bāzi ar latviešu izcelsmes futbolistiem. Jauniešu izlasēs jau ir dalībnieki, kas nerunā latviski.
Viņi ir citādāki – tehniskāki, ātrāki lēmumu pieņemšanā. Viņi mentāli ir ļoti atvērti, viņi ir nedaudz citādāki. Kopumā mūsu datu bāzē ir 109 futbolisti, tādi vadošie ir četri. Tas ir Deniss Čirkins, Čibrails Makreckis, Duglass Lukjančiks, kurš burtiski pirms pāris dienām tika izsaukts uz Anglijas U-18 izlasi. Un Aians Džeimss – viņš arī tiek saukts uz ASV izlasi. Bet viņi mums nepateica ne jā, ne nē. Viņi grib mēģināt kādā no spēcīgākām izlasēm nostiprināties un spēlēt," stāsta Latvijas Futbola federācijas Sporta direktors Andrejs Gluščuks.
Vēl viens svarīgs aspekts ir sadarbība. Teju pusmiljons Latvijas valsts piederīgo ārzemēs ir ļoti svarīgs kontaktu resurss. Un sports noteikti ir joma, kurā to var lietderīgi izmantot.
