ĪSUMĀ:
- Līdzjutējiem neinteresantas nodarbes nav pievilcīgas arī sponsoriem, saka bijusī kamaniņbraucēja Ulla Zirne.
- Augstākā līmeņa sportistiem sponsoru meklējumos atsaucīgāki varētu būt globāli uzņēmumi.
- Latvijā sporta sponsorēšanā ir iesaistīts neliels skaits uzņēmumu - uz to finansēm pretendē visi gribētāji.
- Sportistiem jāspēj raisīt interese par sevi un pašiem vairāk jāuzrunā līdzjutēju auditorija.
Ulla Zirne sportistes karjerā bija viena no sekmīgākajām sportistēm darbā ar sponsoriem – bijušajai kamaniņbraucējai to bija vairāk nekā viņas pārstāvētajai sporta veida federācijai.
"Tikpat svarīgi, cik ir aiziet patrenēties, atpūsties, paēst un pagulēt, tieši tikpat svarīgi ir iet, stāstīt, rādīt un popularizēt savu sporta veidu," uzsvēra Zirne. "Ja nevienam tas neinteresē, ja tu neizklaidē, tad no kurienes nāks nauda tam sporta veidam?"
Zirne norādīja, ka nodarbojās ar nepopulāru nišas sporta veidu, tāpēc sava tēla veidošana bija divtik svarīga, lai radītu sponsoru interesi. Viņa uzskata, ka
Latvijas sporta sistēma ir pārlieku fokusēta uz panākumu gūšanu, bet medaļas vien sabiedrībai nekādu pienesumu nedod.
"Uz olimpisko medaļu tiek balstīta visa industrija. Tad sanāk, ka tu sevi ieliec tādā kā kastē – ka tevi interesē tikai tuneļa vīzija, interesē tikai medaļa," sacīja Zirne. "Tad man ir jautājums – kas notiek, kad tu iegūsti to medaļu?"
Zirne profesionālo sportu dēvē par izklaides industrijas sastāvdaļu, pret ko tā arī būtu jāattiecas, bet pašiem atlētiem iegūtā atpazīstamība un olimpieša rūdījums jāizmanto daudz plašākā tvērumā. Pirmkārt veicinot cilvēku iesaisti sportiskā dzīvesveidā un masveidību bērnu sportā. Zirne aicina sportistus sponsoru meklējumos uzreiz tēmēt uz globālo tirgu, jo viņas pieredze rāda, ka starptautiskie zīmoli nereti pat ir atsaucīgāki par vietējiem, turklāt lielākās valstīs olimpieša statusu vērtējot augstāk nekā Latvijā, kur lielai daļai cilvēku paziņu lokā ir kāds olimpietis un tas nešķiet nekas īpašs.
Arī reklāmas speciālists un skriešanas pasākumu rīkotājs Aigars Nords norādīja, ka
nopietna apjoma sponsorējumus sportam Latvijā veic vien 30–50 uzņēmumi.
"Par tiem pašiem sponsoriem konkurē hokejs, basketbols, tautas sports, rallijs, kas visi apēd konkrētu naudas daļu un tev vienkārši nekas nepaliek pāri, jo tas tirgus ir tik liels, cik tas ir," atzina Nords.
Aktīvs sociālajos tīklos ir BMX frīstaila riteņbraucējs Ernests Zēbolds. Līdz sekmīgajam olimpiskajam startam Latvijā maz zināms sportists, taču ar vienu no lielākajiem sekotāju skaitu "Instagram" platformā visā Latvijas olimpiskajā delegācijā. Zēbolds paskaidroja, ka viņa auditorija pamatā ir ārzemnieki un darbs sociālajos tīklos ir viens no karjeras stūrakmeņiem.
Savukārt skeitbordists Madars Apse olimpiskajām spēlēm nav kvalificējies ne reizi, taču ir viens no Latvijas populārākajiem un labāk pelnošajiem individuālo sporta veidu pārstāvjiem. Apses zīmola spēku cementē arī viņa vadītais šovs "Skate Tales" – tā populārākās epizodes skatījumu skaits strauji tuvojas miljonam. Tāpat spēcīgu individuālo zīmolu pratis uzbūvēt arī skrituļslidotājs Nils Jansons, kura disciplīna nemaz nav atrodama olimpiskajā programmā.
Sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps saskata, ka tendences sabiedrībā ir mainījušās un sportistiem ir jāspēj tām pielāgoties, vairāk darbojoties pašiem.
Aktivitāte un centība vien kāroto atsaucību neatnesīs, un ar labiem sportiskajiem sasniegumiem vien arī būs par maz.
"Vai tā bija drukātā prese, vai radio, televīzija – tie jau izdarīja visu darbu tavā vietā. Šodien tas darbiņš ir jādara pašam ļoti aktīvi," teica Zeps. "Ir cilvēki, kas ir interesanti, kas izstaro interesi par sevi un vēlmi ar viņiem pavadīt laiku, vēlmi stāstīt, uzklausīt. Un ir cilvēki, kam tā pievilcība nav tāda, kā gribētos."
Zeps uzskata, ka daudziem Latvijas sportistiem ir labs mārketinga potenciāls, taču pietrūkst resursu profesionālam darbam ar sponsoriem. Gan Zepa, gan Norda ieskatā, talkā varētu nākt Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), kas Olimpiskās vienības kapacitāti varētu papildināt ar cilvēkiem, kas palīdzētu sportistiem darbā ar sponsoriem. Zirne gan iebilst, ka šādai palīdzībai būtu jābūt nesaistītai ar LOK, jo tā nespēj tikt galā ar saviem pamatuzdevumiem.
LOK sola tuvākajās divās nedēļās kopā ar sporta federācijām izvērtēt aizvadīto olimpisko ciklu un iezīmēt darbus nākotnei.
