Latvijā tapis pirmais e-sporta klubs
Vairāk nekā gadu Jānis saņēma algu, nodarbojoties ar e-sportu. 2013.gadā viņš bija profesionālis: astoņas stundas dienā, sešas dienas nedēļā Jānis spēlēja datorspēles. Šāda nodarbe pasaulē nav retums, toties Latvijā pie apmaksāta šāda darba pagaidām nav tik viegli tikt. Viņam toreiz esot paveicies.
“Bija viens cilvēks, kurš atbrauca uz Latviju, viņam vienkārši hobijs bija datorspēles, viņš pats brīvdienās bišķiņ paspēlēja. Viņam bija lieka nauda, viņš izdomāja – prieka pēc maksāšu džekiem, lai viņi spēlē un skatīšos viņu spēles.
Zini kā, citiem ir futbola klubi, bet, piemēram, man ir e-sporta komanda. Citi skatās vakarā futbolu, es skatos, kā mani džeki spēlē – no tās sērijas.
Un tāds cilvēks parādījās, viņam bija lieka nauda, viņš vienkārši noīrēja dzīvokli un izdomāja, ka viņš tagad paņems visus Latvijas labākos, saliks kopā un izveidos komandu, kas varēs sacensties pasaules arēnā,” stāsta Jānis.
Kamēr dažviet pasaulē balvu fonds viena turnīra ietvaros sasniedz pat 20 miljonus dolāru, Latvijā cīņa esot vien par no dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem eiro lielu balvu. Tas atkarīgs no turnīra veida un apjoma. Valstī e-sporta nozare attīstās ļoti lēni, tomēr arī šeit pēdējo pāris gadu laikā, turnīru, spēlētāju un ieinteresētu sponsoru skaitam pieaugot, temats kļuvis daudz aktuālāks.
Jānis decembrī Rīgā atvēris pirmo e-sporta klubu, kurā regulāri rīko turnīrus, spēlētājiem sacenšoties par naudas balvām.
Nesteidz atzīt par oficiālu sporta paveidu
E-sporta pasaulē sacensības pielīdzina pārējiem sporta veidiem, tomēr daudzviet kā īstu sporta paveidu to oficiāli atzīst nelabprāt. ASV atzina spēlētājus par profesionāliem sportistiem jau 2013.gadā, bet Latvijā to darīt negrasās.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamentā skaidroja, ka teorētiski e-sportu atzīt varētu, tomēr neesot pareizi mudināt jaunatni spēlēt vairāk datorspēļu.
"Personas, kas gūst panākumus šajās sacensībās, kā viņi tās dēvē, pavada dienā 16-18 stundas pie datora. No cilvēka fizioloģijas viedokļa un visa pārējā šāda veida darbība viennozīmīgi nav veselīga, tāpēc, ja mēs Latvijā šādu aktivitāti atzītu par sporta veidu, mēs dotu nepareizu signālu, ko Latvijas valstī saprot ar sportu un kāpēc mēs sporta nozari vispār attīstām. Nenoliedzu, ka noteikti reakcijas ātrums attīstās un tā tālāk, ir noteikti arī kaut kādas zināmas pozitīvas lietas, bet tad mēs varam katrā sliktā lietā kādu pozitīvu lietu mēģināt atrast," norāda Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Taču pret argumentu, ka videospēles nav sports, iebilst e-sporta nozares pārstāvji, sakot - kā jebkurš cits sporta veids tas prasa regulāru trenēšanos un prasmju attīstību. Lai to paveiktu, spēlētājam esot jābūt labā fiziskā formā.
Viena no Baltijā vadošajiem e-sporta portāla Skillz.lv īpašnieks un turnīru organizators Artjoms Dragunovs to pielīdzina šaham, kur auditorija pat esot mazāka kā e-sportā. "Mēs varam [e-sportu] diezgan viegli salīdzināt ar šahu. Šahs ir oficiāls sporta veids, kāpēc gan e-sports nevarētu būt sporta veids? Pēc emociju līmeņa un pēc auditorijas e-sportam noteikti šobrīd ir plašāka auditorija, ja mēs salīdzinām to tieši ar šahu. Tā auditorija un interese tikai turpinās augt, jo katru mēnesi vienā vai citā valstī mēs varam lasīt vai dzirdēt ziņas, ka tur notiks e-sporta turnīrs ar milzīgu balvu fondu un tā tālāk," saka Dragunovs.
Tomēr raisīt diskusijas par e-sporta kā sporta atzīšanu vēl ir pāragri. Uz pasaules fona Latvijā līmenis tomēr esot salīdzinoši zems. Taču rats pavisam nesen tikai iekustējies, un jau šogad esot gaidāma vēl straujāka e-sporta popularitātes augšupeja gan no interesentu, gan sponsoru puses, vienisprātis ir Artjoms un Jānis.
Kamēr Latvijā e-sports tikai uzņem apgriezienus, Lietuvā nedēļas nogalē norisinās Pasaules kausa fināls, kur, sacenšoties datorspēles ietvaros, stiprākās komandas cīnīsies par 200 000 dolāru balvu.
