Latvijas lielākais panākums Tokijā saistās ar sporta veidu, kas olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi – 3x3 basketbolu. Pirmoreiz dzīvē uz olimpiskajām spēlēm devās arī komandas fizioterapeits Urbanovičs. 3x3 basketbolistus viņš pazina jau vairākus gadus, bet Tokijā speciālistam bija jāstrādā arī ar smaiļotāju Robertu Akmeni un modernās pieccīņas sportistu Pāvelu Švecovu. Darbā ar basketbolistiem Urbanovičam bija jāveic ne tikai tiešie fizioterapeita pienākumi, bet arī jāplāno grafiks, cikos un kur sportistiem jābrauc.
“Es Tokijā ierados divas dienas pirms viņiem [basketbolistiem]. Nedaudz iepazinu apkārtni, lai varētu arī džekus ātrāk ievirzīt pareizajos virzienos," pastāstīja Urbanovičs. "Sākotnējā ikdiena bija vienā lielā skrējienā, atelpas brīžu bija ļoti maz. Pa dienu varbūt bija kāds brīvāks brīdis, kad varēja atlaisties dīvānā un mazliet uzlādēt baterijas. Mans galvenais pienākums bija, lai viņi pēc iespējas ātrāk varētu atjaunoties. Tas iekļāva, piemēram, auksto vannu taisīšanu. Kad turnīrā bija vēlās spēles un mēs atbraucām atpakaļ uz olimpisko ciematu, medicīnas komplekss jau bija slēgts. Tad mums pašiem vajadzēja tās taisīt – istabās bija vannas, kur varēja ielaist auksto ūdeni, sanest ledu un darboties.”
Olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrs sākās jau nākamajā dienā pēc atklāšanas ceremonijas, kurā Latvijas karogu kopīgi nesa basketbolists Agnis Čavars un tenisiste Aļona Ostapenko. Olimpiskais tenisa turnīrs kārtējo reizi neatnesa Latvijai nevienu uzvaru – gan Ostapenko, gan Anastasija Sevastova izstājās jau pirmajā kārtā, tostarp arī dubultspēlēs.
Arī basketbola komandai turnīra pirmā fāze – grupu turnīrs – nebija veiksmīgākā. Septiņās spēlēs tika piedzīvoti trīs zaudējumi, piekāpjoties arī turnīra favorītei Serbijai.
“Mums turnīrs gāja kā pa kalniem, bet mēs spītīgi turējāmies pie sava plāna. Viens no atslēgas momentiem bija, ka neviens nenokāra galvu – sanācām kopā, izrunājām un turpinājām iet savu ceļu,” uzsvēra Urbanovičs.
Dienā, kad tika piedzīvoti divi zaudējumi pēc kārtas, tieši Urbanoviča organizētā sapulcīte ļāva komandai atgūt pareizo noskaņojumu.
“Visas nianses pagaidām vēl neatklāšu. Atslēgas moments bija, ka savācāmies un visi kā viens sapratām, ka viss ir normāli un ka tā vienkārši nebija mūsu diena," paskaidroja Urbanovičs. "Sapratām, ka nevajag lieki stresot un pēkšņi mainīt plānus, ko iepriekš esam darījuši. Sapulcē nebija nekas ārkārtējs. Zinu, ka klīda baumas, ka kāds kādam bļāvis, bet tā nebija.”
Finālā pret Krievijas Olimpiskās komitejas komandu latvieši sākumā nonāca iedzinējos ar 4:9, taču prata atspēlēties un turpinājumā spēle ritēja punkts punktā. Pusminūti līdz pamatlaika beigām uzvaru nesošo tālmetienu trāpīja Kārlis Pauls Lasmanis, nodrošinot Latvijai zelta medaļu. Milzīgu raksturu parādīja Edgars Krūmiņš, kurš spēles vidū savainoja potīti, taču tik un tā caur sāpēm turpināja atbalstīt komandu no laukuma malas un vienreiz pat izgāja laukumā.
Urbanovičs atceras, ka no olimpiskās finālspēles redzējis pavisam nedaudz.
“Patiesībā es finālspēli noskatījos tikai pēc mēneša, kad biju atgriezies no olimpiādes," atzina Urbanovičs. "Uz vietas es neko daudz neredzēju, jo domāju tikai par Krūmiņa kāju. [Olimpisko spēļu] atlases turnīrā Krūmiņa loma bija ļoti liela. Spēlē pret Lietuvu mums gāja grūti, un Krūmiņa teikto varēja ļoti labi dzirdēt translācijā. Tas bija tāds grūdiens, ka bez tiem vārdiem, iespējams, mēs nemaz nebūtu tikuši uz olimpiskajām spēlēm.”
Pēc ierašanās Latvijā olimpiskos čempionus Rīgas lidostā sagaidīja vairāk nekā 200 atbalstītāju.
“To, kas bija paveikts, es aptvēru, kad džeki atgriezās Latvijā. Skatījos tiešraidē no Tokijas, kā viņus sagaidīja," atcerējās Urbanovičs. "Tas bija iespaidīgi, ka latvietis lietus laikā ir gatavs iznākt no sava kabineta un pavicināt karogu, lai sagaidītu džekus.”
Bronzas medaļu karjerā trešajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja svarcēlājs Artūrs Plēsnieks. Savukārt paraolimpiskajās spēlēs Latvijas delegācijas sportisti uz augstākā pakāpiena nespēja kāpt, tomēr ieguva kopumā trīs sudraba un divas bronzas medaļas. Par medaļu ieguvējiem kļuva jātnieks Rihards Snikus, kā arī vieglatlēti Diāna Dadzīte un Aigars Apinis.