Florbols pasaules līmenī ir jauns sporta veids. Kad pirms 28 gadiem notika pirmais pasaules čempionāts, dzimuši bija tikai četri pašreizējie Latvijas valstsvienības spēlētāji. Nākamajā pasaules čempionātā Latvija būs ne tikai gados jauna komanda. Piesaistot somu speciālistu Heiki Lūkonenu, izlase cenšas mainīt savu spēles stilu un līdzināties elites komandām.
Latvijas valstsvienības aizsargs Morics Krūmiņš ir pieradis pie ātra florbola, jo ikdienā ir spēlējis Somijā un Zviedrijā.
"Ikdienā treniņos viss notiek lielā ātrumā. Protams, liela nozīme arī domāšanas ātrumam, cik ātri tu pieņem lēmumu ar bumbiņu," uzsvēra Krūmiņš.
Cēsinieks Krūmiņš valstsvienībā spēlē 12 gadus un šobrīd jau ir komandas veterāns. Viņš bija viens no pirmajiem Latvijas florbolistiem, kuriem ārzemēs izdevās nostabilizēties uz ilgāku laiku, savā ziņā paverot durvis arī nākamajiem latviešu spēlētājiem.
Šobrīd Somijā un Zviedrijā spēlē septiņi izlases florbolisti.
Morics pēc vairāk nekā desmit gadiem Somijā nu pārcēlies uz Zviedriju. Tiesa, ne pasaules spēcīgāko līgu SSL, bet gan uz otrās līgas līderiem "Varberg".
"Es vienmēr esmu skatījies tā, ka gribu iet uz turieni, kur mani gaida, kur mani grib. Es gribu sajusties novērtēts," uzsvēra Krūmiņš. "Šajā gadījumā komandas treneris man jau kopš 2017. gada raksta. Savā laikā viņš bija augstākās līgas treneris Linčepingā. Viņš man katru pavasari rakstīja: "Kādi plāni?" Es viņam tad 2017. gadā teicu: "Piedod, es tikko sāku augstskolā mācīties." Pagājušogad viņš atkal man uzrakstīja, un es teicu, ka skolu esmu pabeidzis, varu braukt."
Florbols nevar lepoties ar futbola, hokeja vai basketbola miljonu vērtiem līgumiem.
Lai gan Morica kluba budžets ir augstākās līgas līmenī, izlases aizsardzības līderis strādā arī parastu darbu, gluži kā mēs visi.
"Jā, saņemu algu par spēlēšanu, bet arī mans noteikums, braucot tur, bija, ka es gribu strādāt, ka gribu darīt ikdienas darbu," pastāstīja Krūmiņš. "Es gribu mazliet aizdomāties par savu nākotni. Gribu strādāt, gribu kādu pieredzi iegūt savā profesijā, ko esmu mācījies. Esmu izmācījies starptautisko biznesu, biznesa administrāciju. Pirmais darbs, kas man atrasts, ir apavu kompānijā."
Latvijas līmeņa izlases pastiprinājumus no vadošajām florbola nācijām Somijas un Zviedrijas meklē regulāri. Arī uz Latvijas izlases soliņa dominē angļu un somu valoda.
Heiki Lūkonens, Latvijas florbola valstsvienības galvenais treneris, runā somiski, bet ik pa brīdim var dzirdēt arī frāzes zviedriski, un tas nav tādēļ, ka Somijā otra valsts valoda ir zviedru.
Somu treneri ik pa brīdim zviedru mēli atceras, runājot ar Latvijas izlases vārtu vīru Pontusu Zariņu.
Viņš ir Zviedrijā dzimis un audzis vārtsargs ar latviešu saknēm no Zviedrijas spēcīgākās līgas.
"Zviedrijā visi mani sauca un sauc par Zarins, bet es atbraucu šeit, un mani sāka saukt par Zariņu. Man šķiet, ka skan labāk un loģiskāk. Man pat labāk patīk tā," pastāstīja Zariņš. "Mans vectēvs dzimis šeit, Dundagā, Talsu rajons tas šķiet ir."
Zariņš pirms sešiem gadiem Zviedrijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja pasaules čempiontitulu un bija simboliskajā izlasē. 25 gadus vecais vārtu vīrs metis pie malas arī futbolu, lai būtu brīvāks laiks braukt uz Latviju.
Pārliecība un uzvarētāju psiholoģija ir tas, kā latviešiem bieži vien trūcis dažādos sporta veidos.
Somu treneri, zviedru skolots vārtsargs, latvieši, kuri jau ilgi spēlē ārzemēs, – ir visi priekšnoteikumi, lai tā vairs nebūtu.
"Zviedrijā, kad saņem bumbiņu, uzreiz dodies uz vārtiem," florbola lielvalsts taktiku iezīmēja Zariņš. "Nav nekādu nevajadzīgu papildu piespēļu. Viena, divas piespēles un metiens."
Valstsvienības aizsargs Krūmiņš tikmēr uzsver, ka komandas mērķis viennozīmīgi ir kļūt par visu laiku labāko Latvijas izlasi.
Spēles par medaļām pasaules čempionātā risināsies jau gada izskaņā, latviešiem spēlējot Malmē. Krūmiņš vienu no saviem personiskajiem mērķiem var sasniegt jau šopavasar, iekļūstot Zviedrijas augstākajā līgā. Pāris latviešu tur ir bijuši, bet, tik ilgus gadus spēlēt Somijā un tam klāt pielikt arī Zviedrijas augstākās līgas pierakstu, – tā Krūmiņš varētu pavērt ceļu uz Zviedriju arī citiem Latvijas izlases līderiem.
Krūmiņš gan nesteidz piekrist, ka viņš būtu labākais latviešu florbolists, lai arī tik ilgi noturēties tādā līmenī neviens no viņa tautiešiem nav spējis.
"Es tā nedomāju, es uz to neskatos tā, lai kļūtu par labāko. Es to vairāk daru sev, lai sevi izaicinātu. Lai iegūtu šīs emocijas, ko man dod sports," paskaidroja Krūmiņš.