Nedēļas nogalē Cēsu komanda savā laukumā uzņēma "Rubenes" florbolistus, un bija gan gaidītie asumi, gan daudz vārtu guvumu. Tribīnēs netrūka atbalstītāju, un principiālajā duelī pārāki šoreiz bija viesi.
Deviņdesmitajos gados izveidojās trīs spēcīgas florbola saimniecības Rubenē, Vaidavā un Cēsīs. 1983. gadā dzimušie puiši rūdījumu guva turpat reģionā, kad arī sāka veidoties sporta veida tradīcijas. "Rubenes" galvenais treneris Ivars Jēkabsons sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta sudiju" atzina, ka spēles pret "Lekringu" vienmēr ir īpašas.
"Mēs sākām Vaidavā spēlēt florbolu – tad "Lekrings" bija čempioni, gribējās vienmēr labi nospēlēt," paskaidroja Jēkabsons. "Tad izveidojās Rubenes klubs. Parasti derbijs ir ar tuvāko kaimiņu, kaimiņam nevar zaudēt. Šodien jau pulksten trijos, četros jūti, ka kaut kas vēderā kņud, un tad tu domā – laikam šodien plānota ne tā parastā spēle."
Šoreiz spēles gaitu uzraudzīja pieredzējusi tiesnešu brigāde no Liepājas. Viens no mača tiesnešiem Mārtiņš Gross uzsvēra, ka
komandām jebkurā sporta veidā derbiji nozīmē daudz un dažkārt tie pat ir svarīgāki par čempiontituliem.
Arī "Lekringa" treneris Malkavs bija viens no 1983. gada klases, īstens Cēsu patriots, un ko līdzīgu var teikt par viņa vienaudzi Ivaru Jēkabsonu. No spēlētāja līdz treneriem abi izauga dzimtajās komandās. Pirmā reize, kad abi vilka vienādu formaskreklu, bija Latvijas junioru izlasē 2001. gadā.
"Kā mācējām, tā spēlējām. Nekas īpašs – cīnījāmies, centāmies cīnīties ar tām lielvalstīm," senāko dienu notikumus atcerējās "Rubenes" galvenais treneris Jēkabsons. "Pierādījām, ka esam nākamie aiz trim lielvalstīm."
Liela nozīme ir arī savstarpējai spēlei, atzina "Lekringa" galvenais treneris Malkavs.
"Mēs uzņemam senus Vidzemes pretiniekus. Daudzi to dēvē par derbiju," teica Malkavs. "Ir nervozitāte. Plāns un redzējums veidojas jau pirmdienā, tad mēs visu nedēļu strādājam pie lietām, kas varētu nest rezultātu šovakar spēlē."
"Rubenes" galvenais treneris Jēkabsons pirms mača bija pārliecināts par iznākumu.
"Kurš tad uzvarēs? Viennozīmīgi, ka mēs," uzsvēra Jēkabsons. "Šitādās spēlēs bez asumiem neiztikt, jo katrs spēlētājs darīs, ko var, un varbūt darīs vēl vairāk, lai tikai šo spēli uzvarētu."
Skatītājiem kārtējais derbijs nelika vilties – saimnieki kaimiņus neuzņēma viesmīlīgi. Pirmajās deviņās minūtēs cēsnieki trīs reizes raidīja bumbiņu viesu vārtos. Pusminūtes pārtraukumā Jēkabsons centās sapurināt komandu un ļaut mierīgāk gaisu ieelpot vārtu vīram Robertam Trepšam.
Arī līdzjutēji allaž ir gatavi atbalstīt savējos līdz pēdējam.
""Lekrings"... ir jāsaka tā. Tad, kad viņi zaudē iniciatīvu, paliek riebīgi, un tas, diemžēl, šodien pierādās," stāstīja "Rubenes" līdzjutējs Ivars.
"Mūsējie izskatās labāk, bet kaimiņi ir ieķērušies ar zobiem, nagiem šajā spēlē," savu skatījumu atklāja "Lekringa" līdzjutējs Rihards. "Kā ar atbalstītājiem? "Rubene", šķiet, ir skaļāka. Parasti tie, kas atbrauc ciemos, ir skaļāki – tie ir īstie līdzjutēji. Vietējie te atnāk tikai skatīties, mazāk fanu."
"Kā vienmēr mums tās spēles, pret Valmieru vai pret Cēsīm. Tādas mums ir," atzina "Rubenes" līdzjutējs Mareks.
"Līdzjutējiem šitādas spēles patīk – tās ir vislabākās. Punkts punktā," atzina "Rubenes" līdzjutēja Judīte.
Lai gan spēles ievadā labāki bija mājinieki, fanu dzīti uz priekšu, pie uzvaras ar 7:4 tika "Rubene". Abas komandas sezonā tikās pirmoreiz, un kaimiņu ceļi šogad vēl krustosies.
