Valsts čempionu laurus trešo reizi kluba vēsturē izcīnīja "FS Masters/Ulbroka", finālā pārspējot "Talsu NSS/Krauzers" florbolistus. Tāda līmeņa spēlēs īpaši svarīga ir līderu psiholoģiskā gatavība un nosvērtība.
Vīriešu čempionāta finālu plecu pie pleca sagaidīja abu titula pretendentu līderi – Ulbrokas komandai Rolands Kovaļevskis, bet Talsiem – Toms Akmeņlauks. Abi pirms mača draudzīgi vēroja, kā bronzu mazajā finālā izcīna cēsnieki.
"Talsu NSS/Krauzers" florbolists Toms Akmeņlauks: Ir lietas, par kurām nevajag satraukties. Būs baigi svarīgi, kā jaunie uzvedīsies abās komandās.
"FS Masters/Ulbroka" florbolists Rolands Kovaļevskis: Jā, jā. Mums jau tas pats reāli. Mums katrā maiņā ir pa vienam, diviem spēlētājiem jauniem. Tādi, kuri nav spēlējuši "Arēnā [Rīga]".
T.A.: Piecus gadus es tiešām nebiju tā piecēlies un pie sevis jutis, ka, lūk, ir! Tas mandriks [lampu drudzis] tāds, ka es nevaru sagaidīt. Ne tā, ka bail no kaut kā, bet reāli nevari sagaidīt. Man tā diena tik gara šķiet, ka man nav, ko darīt.
R.K.: Es šodien esmu apēdis tikai divus kūkas gabalus un divus pīrāgus. Baigi gribas ēst, bet labi. Iesim uz ģērbtuvi iedzert kolu un tad laidīsim [spēlēt].
Talsiem šis bija trešais fināls – iepriekšējos divos kurzemnieki zaudēja, bet Ulbrokai pēdējie tituli tika pirms sešiem un septiņiem gadiem, kad komandas līderis bija tieši Kovaļevskis. Viņam bija iespēja atkal Ulbroku pacelt līdz čempionu augstumiem.
R.K.: Pats nespēlēji pēdējo spēli [pusfinālā] pret "Lekringu". Bullītī gan auksts aizgāji un pazemoji vārtsargu, bet kas tev tur notika?
T.A.: Saplīsa hamstrings [paceles cīpsla]. Ceturtajā pusfināla spēlē sarāvu, beigas nespēlēju. Cerēju, ka nedēļa būs pietiekami, lai sadzītu, bet par īsu bija.
R.K.: Īsāk sakot, tu šodien esi vājais posms komandā?
T.A.: Šodien es esmu stiprākais posms komandā.
R.K.: Es ceru, ka vismaz spēlēsi pirmajā maiņā, lai var paskriet tev garām.
T.A.: Tu jau tāpat manā malā nespēlēsi. Man labā mala sanāk, tev labā mala.
R.K.: Ā, nu, jā, nekas. Es jau parasti vazājos pa visurieni.
Akmeņlauks pirms spēles brīdināja komandas biedrus uzmanīt Kovaļevski un turēt viņu pēc iespējas lielākā distancē, lai varētu segt pretinieku uz abām pusēm.
Nav obligāti jāatņem bumba, bet nedrīkst pieļaut apspēlēšanu, kas ļautu Kovaļevskim gūt vārtus, uzsvēra Akmeņlauks.
R.K.: Kā tev tiesneši patīk?
T.A.: Man patīk! Vitālijs man čoms, un Pēcis bijušais komandas biedrs. Ko vairāk var vēlēties?
R.K.: Neizklausās godīgi, bet labi. Mums viņi briesmīgi tiesāja. Viņi reāli visu laiku skatās uz uzvārdiem.
T.A.: Pareizi ir! Kovaļevskis, tad Vilmanis. Visi pēc saraksta (smejas).
R.K.: Nē, Vilmanis ir pirmais, pēc tam tikai esmu es sarakstā.
Pirms fināla pēdējām 20 minūtēm Ulbrokas komanda bija minimālā vadībā, bet jaunajiem Talsu talantiem rokas sasietas lielās arēnas, līdzjutēju un spēles likmes dēļ...
Akmeņlauks uzrunā ģērbtuvēs mudināja komandas biedrus droši spēlēt bumbu, veidojot ilgus uzbrukumus. Viņš uzsvēra, ka komandas sniegums laukumā nav pietiekams zelta medaļām.
"Ar šādu sniegumu mēs nevaram titulu dabūt. Mums reāli pietrūkst, un pietrūkst reizēm vīrišķības! Mēs esam šīs spēles noteicēji. Ja mēs nospēlēsim savu spēli, tuvu labākajai spēlei, mēs noteikti uzvarēsim," teica Akmeņlauks. "Viņi [pretinieki] spēlē savu labāko spēli, ko viņi vispār var šodien izdarīt."
Savukārt "Talsu NSS/Krauzers" kapteinis un spēlējošais treneris Artis Raitums uzsvēra iespējas pie pretinieku vārtiem.
"Jo viņi ilgāk spēlē bez bumbas, atceramies tās augšas – visi trijnieki, jo mums veidojas vairāk momentu pie pretinieku vārtiem," teica Raitums. "Ātrāk vai vēlāk. Ja ne vienai maiņai, tad nākamajai. Ja tai ne, tad aiznākamajai."
Racionālāks noskaņojums valdīja Ulbrokas komandas ģērbtuvēs, kur pēdējos ieteikumus sniedza gan galvenais treneris Andris Pīlups, gan spēlētāju sarunās arī Kovaļevskis.
"Es vienkārši mēģināšu aktīvāk iet virsū, tas, manuprāt, atrisina pilnīgi visu uzreiz," taktikas risinājumus iezīmēja Kovaļevskis.
Trešā trešdaļa kļuva Talsiem liktenīga – abiem spēlējošajiem treneriem Akmeņlaukam un Raitumam palīgi šoreiz neatradās.
Ulbrokas līderis Kovaļevskis iepriekšējās deviņās izslēgšanas spēlēs sameta 23 vārtus, bet finālā Rolandam savu komandu vilkt uz priekšu nemaz nevajadzēja – čempionu vezumu uz Ulbrokas migu aizvilka visa komanda.
"Mums komandā agrāk bija tāds Daniels Anis, kurš teica, ka profesionāļi iemet tad, kad vajag, amatieri, kad var," pēc titula izcīnīšanas teica Kovaļevskis. "Tas joks, protams, bet šajās spēlēs jau jebkurš var izšķirt. Tā reāli ir monētas mešana – uz kuru pusi aiziet, tas arī uzvarēs te."
"FS Masters/Ulbroka" galvenais treneris Pīlups pēc uzvaras neslēpa, ka mīl visu komandu.
"Viņi ir labākie florbolisti Latvijā. Droši vien, ka ne tikai... Daudzi citi daudz ko gribētu atdot, lai būtu tagad viņu vietā," uzsvēra treneris.
