LETA jau ziņoja, ka "Arēnā Rīga" un "Elektrum" Olimpiskajā sporta centrā notikušajā čempionātā, kas ilga deviņas dienas, triumfēja Somijas izlase, kamēr mājiniece Latvija aizvadīja savu neveiksmīgāko turnīru vēsturē, paliekot desmitajā vietā.
"Pilnīgi noteikti plānojam vēlreiz kandidēt uz pasaules čempionāta rīkošanu vīriešu izlasēm. Iegūt tiesības gan nebūs tik viegli. Vispirms, jau šobrīd zināms, ka pēc diviem gadiem turnīrs notiks Čehijā, bet 2020.gadā Somijā, līdz ar to ātrāk par 2022.gadu pretendēt nevaram. Jāņem vērā, ka vēlmi rīkot čempionātu, visticamāk, izrādīs arī Zviedrija un Šveice, tāpēc cīņa būs grūta, taču noteikti pretendēsim. Tas būtu neticami, ja Latvija jau pēc sešiem gadiem atkal iegūtu tiesības, jo Čehijai līdz nākamajam čempionātam jāgaida desmit gadi," skaidroja Pētersons, piebilstot, ka līdz tam LFS varētu pieteikties arī U-19 pasaules čempionāta rīkošanai.
Viņš uzsvēra, ka jau šajā turnīrā pārliecinājies, ka ir izveidota lieliska organizatoru komandu, kurai pa spēkiem ir vissarežģītāko jautājumu un situāciju atrisināšana.
"Cīņa par pasaules čempionāta rīkošanu nav viegla un prasības organizatoriem ar gadiem tikai pieaugs, taču, redzot komandas darbu, ko tā šajās desmit dienās paveica, esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varam sarīkot vēl labāku turnīru," pārliecināts ir LFS prezidents, sakot, ka aizvadītā čempionāta rīkošanā piedalījusies ap 300 cilvēku liela komanda.
"Tajā bija algoti darbinieki, brīvprātīgie, līgumdarbu un ārpakalpojuma darbu veicēji. Es pēdējo padsmit gadu laikā esmu redzējis daudz pasaules čempionātus ārzemēs, bet šajā patiešām baudīju lielisku komandas darbu. Pirms tam bija tādi, kuri Starptautiskajā Florbola federācijā (IFF) par mums šaubījās, taču viņiem jau pēc pirmās dienas šīs šaubas pazuda, jo, lai gan bijām salīdzinoši maza komanda, darbojāmies precīzi kā pulksteņa mehānisms un ar visu pārliecinoši tikām galā," gandarīts bija Pētersons.
Šobrīd gan nav zināms, vai čempionāta finansiālā puse bijusi ar plusa vai mīnusa zīmi, jo aprēķini vēl tiek veikti, taču Pētersons ir pārliecināts, ka LFS budžets necietīs.
"Ja arī būs mīnusi, tie būs mazi. Uz LFS tālāko darbību nekādu iespaidu neatstās, pat ja zaudējumi būs mērāmi dažos desmitos tūkstošu eiro. Tos būs ar ko nosegt, jo jāņem vērā, ka šī čempionāta rīkošana ir arī ieguldījums florbola attīstībā Latvijā, kas noteikti atsauksies jaunu spēlētāju pieplūdumā, līdzjutēju intereses pieaugumā. Šobrīd gan izskatās, ka būsim tuvu tam, lai šis čempionāts būtu tuvu pa nullēm, kas jau ir liels panākums, jo piemēram pirms diviem gadiem līdzīgs turnīrs Zviedrijā palika ar 600 000 eiro mīnusā," norādīja Latvijas florbola dzīves vadītājs.
Viņš atzina, ka čempionāta gaitā nav piepildījies optimistiskākais plāns, jo Latvijas izlase netika ceturtdaļfinālā, tāpēc čempionāta otrajā pusē vietējo līdzjutēju interese noplakusi. "Tiklīdz nav panākumu, nav arī tik liela līdzjutēju azarta un interese noplok. Viens ir materiālā puse, bet otrs atmosfēra arēnā, jo pirmajās trīs spēļu kārtās tā bija ļoti liela," skaidroja Pētersons.
LETA jau ziņoja, ka pasaules čempionātu Latvijas florbolisti vairāk nekā 8000 skatītāju klātbūtnē uzsāka ar 2:7 zaudējumu Zviedrijai, bet nākamajā mačā ar 3:9 kapitulēja Čehijai. Savukārt B apakšgrupas noslēdzošajā spēlē Latvija otrdien nospēlēja 5:5 ar Norvēģiju un palika pēdējā grupā.
Tas nozīmēja, ka Latvijai pasaules čempionāta astotdaļfinālā bija jāspēkojas ar C apakšgrupas labāko vienību Dāniju, pret ko pēcspēles metienu sērijā nācās ciest neveiksmi ar 5:6, izlasei ārpus sacensību pirmā astotnieka paliekot pirmoreiz kopš 1996.gadā notikušajām pirmajām pasaules meistarsacīkstēm.
Savukārt pusfināla duelī par 9.-12.vietu Latvija ar 11:1 sagrāva Kanādu, tiekot pie savas vienīgās uzvaras turnīrā, bet spēlē par devīto vietu vēlreiz trešajā trešdaļā izlaida pārsvaru un ar 5:6 pagarinājumā piekāpās Slovākijai.
Tikmēr par pasaules čempioniem trešo reizi vēsturē kļuva Somija, kas pēcspēles metienu sērijā ar 4:3 pieveica astoņkārtējo čempioni Zviedriju. Savukārt bronza tika Šveicei, kas ar 8:5 pārspēja Čehiju.
