ĪSUMĀ:
- Labākie jaunatnes futbola treneri var pretendēt uz piemaksām no 30 000 eiro fonda
- Noteiktas kategorijas klubi papildu finansējumu darbam ar jauniešiem var saņemt arī no citiem avotiem
- Jaunatnes programmās saskata iespēju kļūt par kluba glābšanas riņķi pēkšņu finanšu sarežģījumu gadījumā
- Reģionos arī virslīgas klubi rēķinās ar pašvaldību atbalstu
Labākajiem treneriem futbolā ir atvēlēts 30 000 eiro prēmiju fonds. Lai uz to pretendētu, ir jāsagatavo vismaz viens jebkura vecuma spēlētājs, kurš iziet laukumā kaut vienā oficiālā spēlē nacionālās izlases sastāvā. Vidēji gadā 30 000 eiro fondu sadala apmēram 100 treneru.
LFF Elites futbola departamenta vadītāja vietnieks Deniss Bezuščonoks pastāstīja, ka federācija tādējādi cenšas atbalstīt čaklākos trenerus.
"Ja viens slinko, otrs dara trīsreiz vairāk – no valsts viedokļa viņi saņem vienādu finansējumu –, tad mēs kā federācija redzam, kurš slinko un kurš neslinko. Tie, kuri neslinko, – mēs mēģinām viņus atbalstīt," intervijā Latvijas Televīzijai teica Bezuščonoks.
Lai mudinātu klubus kvalitatīvāk strādāt ar bērniem un jauniešiem, LFF veic jaunatnes klubu akreditāciju. Klubi tiek sadalīti vairākās kategorijās – pirmo divu līmeņu klubi var pretendēt no federācijas saņemt papildu finansējumu, ko nodrošina Eiropas futbola federāciju asociācijas (UEFA) solidaritātes programma un virslīgas leģionāru fonds.
"Šobrīd lielākais finansējums, ko saņem no "Solidarity", ir 130–150 tūkstoši eiro. Leģionāru fonds – tur arī svārstās. Tur ir no 90 līdz 130 tūkstošiem eiro," papildu rocības apmēru iezīmēja Bezuščonoks.
Labāk strādājošie jauniešu klubi gadā no papildu avotiem saņem vairāk nekā 200 000 eiro.
LFF eksperts gan nepiekrīt RFS akadēmijas vadītāja viedoklim, ka Rīgas pašvaldības futbola skola būtu jālikvidē un tās finansējums jāpārdala privātajiem klubiem.
"No tās futbola skolas nāk Latvijas nacionālās izlases spēlētāji. Viņi diezgan konkurētspējīgi ir vietējā čempionātā – uzvarējuši Baltijas līgā šogad U-15 vecuma grupā. Es neteiktu, ka tas kādā veidā kropļotu konkurenci," pauda Bezuščonoks.
Futbola klubu akreditācijas nolikumu LFF izstrādāja pirms 10 gadiem, un Bezuščonoks uzskata, ka tas ir plats solis pēctecības un tradīciju veidošanā. Līdz šim futbolā tas ir bijis liels klupšanas akmens, jo 26 no 33 virslīgas čempionu tituliem izcīnījušas komandas, kuras vairs nepastāv. Turklāt
Valmieras kluba akūtās problēmas vedina domāt, ka jau drīz "čempionu kapsētu" varētu papildināt vēl viens kapakmens.
"Ja ir virslīgas klubs un zem tā ir stabila, kvalitatīva akadēmija vai jaunatnes futbola struktūra, tad gadījumā, ja kaut kas notiek virslīgas komandā – pazūd sponsors vai aiziet tas "onkulis ar naudu", tad, paņemot šīs jaunatnes struktūras vecāko grupu, viņi var konkurēt arī virslīgā," teica Bezuščonoks.
Jelgavā ir trīs futbola skolas. Pašvaldības sporta skolai futbolā ir apmēram 80 audzēkņu, kamēr FS "Jelgava", kas saņem arī pašvaldības finansējumu, – 580 bērni. Precīzu apmēru FS "Jelgava" direktors atklāt nevēlas, taču norāda, ka pašvaldības nodrošinātās finanses ir 100–200 tūkstoši eiro gadā.
"Pašvaldības sporta skola – viņi mazāk koncentrējas uz profesionālismu, vairāk uz to, lai bērni nodarbotos ar sportu," uzsvēra futbola skolas "Jelgava" direktors Juris Baumanis. Viņš gan nenoliedz, ka klubs spētu uzņemt arī bērnus, kas futbolā trenējas pašvaldības sporta skolā.
Tukumā virslīgas klubs strādā roku rokā ar vietējo sporta skolu, kur direktors ir LFF viceprezidents Sergejs Kovaļovs.
"Uzskatu, ka futbola klubs noteikti nevarētu pastāvēt bez pašvaldības atbalsta," atzina "Tukums 2000/Telms" galvenais treneris Kristaps Dišlers. "Visi kluba treneri ir arī sporta skolas treneri. Mēs esam pašvaldības darbinieki."
Tukumā ir viena no desmit akreditētajām futbola akadēmijām Latvijā, taču akreditāciju ir saņēmusi nevis Tukuma sporta skola, bet gan biedrība "Tukums 2000", kas tad arī saņem LFF bonusus.
Pirms nedēļas Tukuma sporta skolas basketbola treneris Mārtiņš Tīss pauda viedokli, ka pašreizējā pašvaldības dibināto un valsts līdzfinansēto sporta skolu sistēma ir izšķērdīga un veicina viduvējības.
No normatīvajiem aktiem izriet, ka valsts ar likumu ir uzlikusi vietvarām pienākumu atbalstīt sportistu, sporta klubu darbību un sporta pasākumu organizēšanu, to finansējot no pašvaldību budžeta. Cik liels un kāda veida atbalsts pašvaldībām ir sportam jānodrošina, likumā sīkāk nav atrunāts. Līdz ar to formāli nav pamata uzskatīt, ka pašvaldību sporta skolas kropļotu konkurenci.
