Cieņu RFS nopelnīja ar uzviju – neizšķirts 2:2, tas mūsu futbolistu prātos ir milzīgs sasniegums. "Galatasaray" ir liels klubs, jo tajā spēlējošo futbolistu vērtību lēš ap 280 miljoniem eiro – tas ir tikpat, cik divu Latvijas lielo pilsētu – Liepājas un Daugavpils – budžeti kopā ņemot.
Turcijas čempione ir kvalitātes zīme, ko uzsver arī paši turki. ""Galatasaray" ir dzīvesstils. Laiki iet un mainās, bet Galatasaray paliek," savu mīlestību pret komandu atklāj kāds no faniem, kurš bija atbraucis uz Rīgu, lai noskatītos spēli.
Kārtējo reizi turki – vai tā būtu izlase, vai klubu turnīri – laukumu Latvijā pamet nokārtām galvām. Jāturpina vien mēļot, ka turki ir latviešu klienti. Bet ienīst latviešus "Galatasaray" fani pat nedomā – viņu lielākais naids ir jebkurš brīdis, dzirdot otru Stambulas kluba "Fenerbahce" nosaukumu. "Visos saukļos un dziesmās mēs lamājam "Fenerbahce"," saka RFS pretinieku fani.
"Tirgojot biļetes, viņiem [kluba vadībai] savi fani ir ļoti labi zināmi, katram ir profils – bīstamais līdzjutējs vai ne. Uz izbraukuma spēlēm biļetes mēģina dot tiem mierīgajiem, kuri nevarētu sagādāt problēmas," par biļešu tirgošanas sistēmu stāsta RFS ģenerāldirektors Māris Verpakovskis.
Incidents pēc spēles bija nejaušība, bet tas jāņem vērā mūsu maču rīkotājiem, jo arī nākamo pretinieku līdzjutēji var izcelties ar agresiju. Tāpat mūsu skatītājiem ir jārespektē un jāciena pretinieku atbalstītāji, it sevišķi, ja RFS labais sniegums sanikno viesu sektoru.
"Tas būtu izcili – katru nedēļu redzēt RFS spēli tādā līmenī, pret šādiem pretiniekiem. Es nezinu, kur ir maksimālo spēju robeža, jūs paši redzat, kā mēs spēlējam pret šādiem pretiniekiem. Ar šādu praksi komanda noteikti augs vēl vairāk," savu kādreizējo komandu slavē Tomāšs Šimkovičs.
Slovāks Šimkovičs vairākas sezonas bija RFS kapteinis – viņa klātbūtne Eiropas līgas spēlē vien pierāda, cik īpaša ir Latvijas kluba atgriešanās Eiropas līgā. Tagadējais komandas līderis Jānis Ikaunieks atzīst, ka "Šima vēl aizvien ir komandas sirds."
"Nav viegli beigt karjeru. Šādās spēlēs tu atkal noķer emocijas, gribas pat atsākt spēlēt, būt atpakaļ laukumā. Bet, protams, visi apzināmies, ka tas vairs nenotiks. Esmu mierīgs un baudu, ko redzu. Mani džeki liek man baudīt to, ko redzu, tas ļauj man svinēt kopā ar viņiem. Bet, protams, man tiešām pietrūkst futbola," pauž Šimkovičs.
Pirmā mājas spēle Daugavas stadionā bija izdevusies – pēdējo 15 gadu laikā tā bija apmeklētākā futbola spēle Latvijā. Pat nacionālā valstsvienība tik daudz skatītāju vienkopus Daugavas stadionā nespēja pulcēt. RFS priekšā vēl trīs mājas spēles, un tas ir pamatīgs izaicinājums saimniekiem – iespējamā janvāra spelgonī zālienam jābūt tikpat augstā līmenī.
"Kā jebkurai mājai ir siltā grīda, tāpat arī te. Esam pieslēgušies pie "Rīgas siltuma", viss ir pārbaudīts, tik jautājums, kad slēgt iekšā, kad ārā," stāsta stadiona izpilddirektors Kārlis Trankalis.
Stadionu infrastruktūru speciālists Guntars Indriksons secina, ka sagatavošanās darbi janvāra spēlei jāveic jau tagad.
"Lai dabūtu zaļu zāli uz janvāra spēli, laukums jāsilda divus mēnešus. Tieši tik daudz atlicis līdz spēlei pret "Ajax"."
Pirms spēles pret "Galatasaray" zāliena kvalitāti vērtēja arī UEFA – Daugavas stadions saņēma četras no piecām zvaigznēm. "Bieži brīnāmies, ka mēs te cenšamies, dabūjam aizrādījumus, bet tad aizbraucam uz citurieni, un tur ir vēl sliktāk. Nevajag ņemt paraugu no sliktiem piemēriem, pašiem vajag darīt," norāda Indriksons.
Kupli apmeklētā spēle, šķiet, ir zīme, ka, par spīti neērtībām, apmeklēt futbola spēles lēnām kļūst par modes lietu, kā tas ir arī Eiropā. Līdz jaunam stadionam vai apjumtam Daugavas kompleksam mums gan jāgaida nezināms laika sprīdis. Līdz tam līdzjutējiem uz futbola spēlēm jānopakojas līdzīgi latviešiem iemīļotajai zemledus makšķerēšanai.
