ĪSUMĀ:
- FK RFS gatavojas 23. janvārī Rīgā uzņemt Nīderlandes "Ajax" futbolistus Eiropas līgas spēlē;
- Līdzās laukuma apsildei svarīgi faktori zāles uzturēšanai ir arī apgaismojums un gaisa apmaiņa;
- Maiga ziema atvieglotu laukuma sagatavošanu pienācīgā kvalitātē;
- Ļoti bargu laikapstākļu gadījumā spēli var pārcelt uz neitrālu laukumu citā valstī;
- Skatītāju vietu skaits un laukuma apsilde nav vienīgie faktori augstākas stadiona kategorijas iegūšanai.
Latvijas čempionvienība FK RFS gatavojas 23. janvārī Daugavas stadionā Rīgā uzņemt titulēto Nīderlandes klubu "Ajax", lai savus līdzjutējus neatstātu bez iespējas klātienē vērot tik augsta līmeņa futbola notikumu. Janvāra vidū laikapstākļi, visdrīzāk, būs futbolam nepiemēroti, ja vien ar dažādiem līdzekļiem tie netiks kompensēti.
Sals var iestāties jau oktobra beigās, un neviens nevar garantēt, ka bez papildu līdzekļiem varēs nodrošināt iespēju spēlēt, lai arī uz ne tik zaļa laukuma kā vasarā. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir laukuma apsilde, lai zeme nesasaltu un zāle turpinātu dzīvot, tomēr svarīgs faktors ir arī dienasgaismas un gaisa piekļuves nodrošināšana, pastāstīja Indriksons.
Futbola laukuma apsilde notiek tāpat kā telpās pēc siltās grīdas principa. Laukuma apsildi var ierīkot divos veidos - ar elektrību vai ar šķidruma caurulītēm zem laukuma.
"Milzīga, hektāru liela siltā grīda," ziemas apstākļiem atbilstošu futbola laukumu raksturoja Indriksons.
Apsildāms laukums jau bija FK "Ventspils" pastāvēšanas laikos, kas ļāva Kurzemes klubam pāris mēnešus agrāk sākt sezonu uz dabiskās zāles.
Tomēr ar sildīšanu vien zāles uzturēšanai ziemā nepietiek. Papildus vajadzīgas arī speciālas apgaismes lampas, kas ir ļoti dārgs prieks.
Īpašās lampas izmaksā vēl vairāk nekā apsilde, tādēļ tādu aprīkojumu nepieciešamības gadījumā noderīgāk ir īrēt, nevis iegādāties un gandrīz visu laiku glabāt noliktavā, uzsvēra Indriksons.
Laukuma apsilde arī neglābs, ja mēnesi turēsies kailsals ar -30 grādiem. Augsnei jāuztur vismaz 5-8 grādi, lai zāle turpinātu dzīvot, turklāt apsilde arī nekausē sniegu, bet notur zemi nesasalušu. Sniegs laukuma apsaimniekotājiem būtu jātīra bez apstājas, līdzko tas sasnieg.
Barga ziemas sala gadījumā laukuma pastāvīgai apsildei jātērē milzu finanses.
Ja gaisa temperatūra ir ap nulli, risinājumi būtu vienkāršāki, taču jāpatur prātā arī tas, ka bez gaisa apmaiņas zāle var sapūt.
Piemēram, Kauņas stadionā gaisa necaurlaidīga pārseguma dēļ zāle aizgāja bojā un būs jāsēj no jauna, pastāstīja Indriksons.
Daugavas stadionā laukuma segums arvien ir līdzens, bet svarīgi ir jau laikus izmēģināt apsildes sistēmu cirkulācijas režīmā kaut vai bez sildīšanas. Gatavošanās sākas jau šobrīd, tādēļ būs laiks atrisināt visus sarežģījumus, ja tādi radīsies, uzsvēra Indriksons.
Ja laikapstākļi Latvijā janvāra vidū būs tik ziemīgi, ka spēlēt futbolu nevarēs, tuvākās vietas mača sarīkošanai neitrālā laukumā, pēc Indriksona teiktā, būtu Vācijā. Tomēr, ja līdz janvāra vidum stadionā būs zaļa zāle, tā, visticamāk, saglabāsies arī līdz spēles dienai. Ja pēkšņi uzsnigs sniegs, to varēs tīrīt, un spēlēt tāpat, kā ir noticis citviet Eiropā. Indriksons uzsvēra, ka,
runājot par stadioniem, parasti daudz uzmanības pievērš tā ietilpībai, bet ne mazāk svarīgi faktori Eiropas futbola federāciju savienības (UEFA) klasifikācijā ir gan laukuma apsilde un apgaismojuma intensitāte, gan turniketi līdzjutējiem un televīzijas studijas telpas.
Tāpat ir jānodrošina noteikts skaits noteikumiem atbilstošu vietu žurnālistiem, un visi nosacījumi sadārdzina stadiona izmaksas.
Viens no Daugavas stadiona būtiskākajiem trūkumiem ir neapjumtās tribīnes, kam uzbūvēt jumtu būtu ļoti sarežģīti. Indriksons paskaidroja, ka neviens inženieris neuzņemas rēķināt, kā nosegt ar jumtu padomju laikos būvēto stadiona centrālo tribīni, tādēļ tās apjumšanai būtu jābūvē atsevišķa ēka.
