Futbola valstsvienībai aizvadītajā gadā bilance ar deviņiem zaudējumiem 10 spēles neglaimoja, tomēr Uldriķis sarunā Latvijas Radio pauda, ka bija vairākas labas spēles, kur komanda neizmantoja iespēju paņemt punktus. Lai arī visi strādāja uz maksimumu, bija gan traumas, gan daži spēlētāji atkrita citu iemeslu dēļ, piebilda Uldriķis, kurš klubu līmenī spēlē Nīderlandē otrajā spēcīgākajā līgā Leuvardenas "Cambuur" sastāvā.
Uldriķis uzskata, ka Kazakeviča vadībā izlasē ir kaldināts kolektīvs, kas nākamajā ciklā varētu noplūkt ieguldītā darba augļus. Tieši tādēļ Roberts vēlas izlasē treneri, kurš grib sasniegt nopietnus rezultātus, jo ir laba iespēja to paveikt valstsvienībā, kur kodolā lielākā daļa spēlētāju ir nobrieduši futbolisti 25–30 gadu vecumā.
"Domāju, ka ir labas iespējas [izlasei] kaut ko sasniegt, par kaut ko pacīnīties, un es būtu priecīgs, ja ierastos treneris, kurš uz to tāpat skatās un kurš ir gatavs no pirmās dienas labi strādāt un kopā kaut ko sasniegt," teica Uldriķis.
Uldriķis atzīst, ka kritizējamas lietas bija gan Kazakēviča darbā, gan paša veikumā laukumā, tomēr
lielākā daļa spēlētāju atcerēšoties Daiņa ēru kā pozitīvu laiku Latvijas futbolā.
"Ar to izlasi, kas mums bija 2019. gadā, kad viņš [Kazakevičs] atnāca strādāt, ko [iepriekšējais treneris] Slaviša [Stojanovičs] bija atstājis... Kāds tur bija stāvoklis izlasē, un kāds šobrīd ir, kad Dainis [to] atstāja, ir pilnīgi kā diena pret nakti," pastāstīja Uldriķis. "Gan spēlētāji, gan kolektīva ziņā, gan profesionalitātes, vienkārši atmosfēras ziņā, kādu viņš ir ielicis. Arī laukumā mēs esam daudz drošāki, daudz labāk spēlējam ar bumbu un nebaidāmies tik ļoti kā agrāk. Žēl, ka viņam neatļāva līdz galam to izpildīt nākamgad, bet tāda ir trenera dzīve. Nav neviena trenera pasaulē, kurš nav ticis atlaists."
Latvijas Futbola federācijas (LFF) vadība gada sākumā aktīvi meklē jaunu valstsvienības galveno treneri. Uldriķis ir dzirdējis par vairākiem potenciālajiem kandidātiem, tostarp kādu Itālijas speciālistu. Savukārt LFF prezidents Vladimirs Ļašenko Latvijas Radio pastāstīja, ka viņa redzeslokā nonākuši apmēram 10 kandidāti.
Pēc iepazīšanās ar kandidātu sasniegumiem un viņiem raksturīgo taktiku, Ļašenko sāka saziņu ar pretendentiem, orientējoties uz ārzemju speciālistiem. Jau ir notikušas vairākas tikšanās, un potenciālie treneri ir iepazinuši arī valstsvienībai pieejamo infrastruktūru. Ļašenko atzina, ka
ar treneriem sarunas ir skaidras un saprotams, bet, līdzko iesaistās viņu aģenti, kļūst sarežģītāk un svarīgajā jautājumā sākas tirgošanās, cenšoties izspiest finanšu maksimumu.
"Mēs šobrīd sapratām, ka, visticamāk, ir jāmeklē treneris ārpus Latvijas. Ir arī Latvijā kandidāti, bet es negribu nosaukt viņu vārdus. Visi šobrīd aizņemti klubos, un domāju, ka viņiem visiem ir nopietni mērķi," teica Ļašenko. "No tiem kandidātiem, ar kuriem es jau tiekos un runāju, man patika, ka viņi ir ļoti nopietni sagatavojušies."
Katrā tikšanās reizē diskusijas ar amata pretendentiem ilgst 4–5 stundas, tai skaitā par taktiku, pieejamiem spēlētājiem un iespējamo gatavošanās plānu. LFF vadība vēlas nolīgt treneri, kas strādātu tikai Latvijas valstsvienībā un, iespējams, palīdzētu ar padomiem U-21 izlasē, bet būtu brīvs no pienākumiem klubu līmenī.
Ļašenko plāno LFF valdes locekļus iepazīstināt ar procesa gaitu izlases trenera meklējumos, bet rēķinās, ka līdz kandidātu atrādīšanai janvāra beigās vēl ir laiks. Pašlaik trenera meklējumos ir svarīgs posms, kurā iesaistīsies gan aģenti, gan juristi, tādēļ process nebūs tik vienkāršs, piebilda LFF prezidents.
