Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) rangā četrās no deviņām visaugstāk ierindotajām vīriešu valstsvienībām galvenie treneri ir ārzemnieki. Futbola speciālisti uzsver, ka treniņu metodika ir universāla, tādēļ panākumu gūšanā svarīgāka ir trenera personība un spēja pasniegt savas zināšanas, nevis tautība.
Tomēr neapstrīdams ir fakts, ka Pasaules kausa izcīņā kopš pirmā turnīra 1930. gadā ir uzvarējušas tikai komandas, ko vada attiecīgās valsts treneris. Tāda paša situācija ir sieviešu valstsvienībām, kam Pasaules kausa izcīņai gan ir īsāka vēsture, kas sākās 1991. gadā.
Vairākas valstsvienības ir saglabājušas uzticību tradīcijai nacionālās izlases trenēšanu uzticēt tikai saviem speciālistiem.
Četras reizes Pasaules kausu ieguvušo Itālijas valstsvienību ir trenējuši tikai itālieši, un mūsdienās Spānijas izlases vadībā ir bijuši tikai spāņi. Pieckārtējos Pasaules kausa īpašniekus brazīliešus kopš 1965. gada vada tikai mājinieki, un Francijas izlasē, kas futbola pasaulē vērtīgāko trofeju ieguvusi divas reizes, kopš 1975. gada paļaujas tikai uz saviem treneriem.
Ārzemnieku galvenā trenera amatā nav bijis arī pie četrkārtējās Pasaules kausa ieguvējas Vācijas izlases stūres, tiesa, pērn pirms Juliāna Nāgelsmana apstiprināšanas pretendentu vidū izskatīja arī Nīderlandes treneri Luisu van Gālu un austrieti Oliveru Glasneru.
Daudz ierastāka prakse nolīgt ārzemju trenerus ir mazākās valstīs, tostarp Latvijā pēc valsts neatkarības atjaunošanas pieci no 12 galvenajiem treneriem futbola valstsvienībā ir bijuši ārzemnieki. Anglijā ārzemju trenera nolīgšanas faktu mēdz pielīdzināt valsts futbola līmeņa un kompetences apšaubīšanai, un tas veicināja arī Tuhela kandidatūras kritiku.
Lai gan Anglijas izlase vienīgo reizi Pasaules kausu ieguva krietni sen – 1966. gadā –, britu tabloīds "The Daily Mail" Tuhela iecelšanai amatā veltīja virsrakstu "Tumša diena Anglijai".
Anglijas izlases vēsturē ir jau trešais ārzemju treneris pēc nelaiķa zviedra Svena Jērana Eriksona (2001–2006) un Itālijas speciālista Fabio Kapello (2008–2012), tomēr sagaidāms, ka Tuhela piederību Vācijas futbolam atgādinās, ja viņa vadībā panākumi izpaliks.
Karjerā trīs valstsvienības vadījušais zviedrs Larss Lāgerbeks uzskata, ka tādās futbolā varenās valstīs kā Spānijā un Itālijā ir ļoti daudz futbola treneru, tādēļ tām nav vajadzības meklēt kādu ārpusē. Piemēram, šovasar Eiropas čempionāta finālturnīrā piecas komandas trenēja itālieši, savukārt līdz ceturtdaļfinālam aizkļuvušo Portugāli vadīja spānis Roberto Martiness. Portugāles izlases vadībā iepriekš bija tikai savi treneri vai speciālisti no valstij radniecīgās Brazīlijas. Tikmēr
brazīlieši pērn neveiksmīgi centās valstsvienības galvenā trenera amatā savaņģot itālieti Karlo Ančeloti, Brazīlijas Futbola federācijas prezidentam Enaldo Rodrigesam norādot, ka tautībai nav nozīmes.
Vilšanos par Tuhela iecelšanu amatā neslēpj daudzi Anglijas futbola treneri, tomēr Vācijas speciālists cer, ka viņam ar savu darbu izdosies iekarot gan līdzjutēju, gan kolēģu sirdis.
