BFC "Daugavpils" ģenerāldirektors Nauris Mackevičs atceras, ka Moroza nolīgšanas gadā komanda bija izkritusi no virslīgas un ļoti slikti sāka pirmās līgas sezonu. Klubā Moroza piesaistīšanu uzskatīja par ļoti riskantu, jo trenera lomā viņš īsti nebija nekur strādājis, tikai ar "Skonto" jauniešiem, kas spēlēja pirmajā līgā.
"Mēs bijām kādi astotie [tabulā]. Spēle bija slikta, un sapratām, ka kaut kas ir jāmaina un ka ar saviem resursiem vairs īsti nepietiek. Tajā brīdī domājam, skatījāmies, kas Latvijā ir," trenera meklējumus atcerējās Mackevičs. "Paldies Dievam, ka tajā laikā uz papīra vēl eksistēja "Skonto", kas nemaksāja algas, kur viss bija slikti, maigi izsakoties. Ar [sporta direktoru] Aleksandru Isakovu runājām, ka pamēģinām, varbūt parunājam ar viņu [Morozu], kādi viņam plāni, jo dzirdējām labas atsauksmes par viņu kā treneri."
Bijušais BFC "Daugavpils" uzbrucējs Deniss Kozlovs pirmkārt atceras Morozu kā simtprocentīgi profesionālu treneri.
"Es nevaru pateikt, ka kādā treniņā viņš nebija sagatavots vai vēl kaut kā. Viņa plāns vienmēr bija jāizpilda – tas ir 100% Viņš vienmēr zināja, ko grib no futbolista, vienmēr zināja, ko grib no sava treneru štāba," pastāstīja Kozlovs. "Diezgan skaidri varēja pateikt, ko viņš grib, un arī panākt to jebkurā veidā."
Morozs laiku BFC "Daugavpils" galvenā trenera amatā no 2017. līdz 2019. gadam atceras kā ļoti svarīgu karjeras posmu.
"Izbaudīju to laiku, jo tiešām organizatoriski tur viss bija lieliski. Protams, man kā trenerim tie bija pirmie soļi, esmu ļoti pateicīgs BFC "Daugavpils" kluba vadībai, ka ticēja man," uzsvēra Morozs. "Simtprocentīgi grūtāk būtu sākt karjeru kādā mūsu mērogam lielā klubā, jo saprotu, ka var būt kļūdas, un kļūdas šajā līmenī dārgi maksās."
Moroza vadībā BFC "Daugavpils" uzvarēja pirmajā līgā un atgriezās virslīgā.
Virslīgas sezonu 2019. gadā daugavpilieši noslēdza 8. vietā, bet Morozs kļuva par brīvo aģentu. Drīz vien viņš pārcēlās uz RFS, kur bija galvenā trenera lietuvieša Valda Dambrauska asistents.
"Viņam, manuprāt, izdevās ļoti labs darbs Daugavpilī ar mazu komandu. Komanda progresēja, rādīja skaistu futbolu," atzina FK RFS sporta direktors Aleksandrs Usovs. "Mums bija ideja piesaistīt viņu mūsu kluba treneru korpusam, un tā sanāca, ka mēs ar viņu aprunājāmies un viņš bija gatavs pievienoties."
Morozam RFS piedāvājums šķita vispievilcīgākais tāpēc, ka vilināja iespēja sadarboties ar Dambrausku.
"Aizbraucu uz Viļņu, un man ļoti simpatizēja viņa [Dambrauska] idejas, un es sapratu, ka daudz ko varu paņemt no viņa un tas palīdzēs man turpmāk," teica Morozs. "Tiešām gribēju attīstīties un pastrādāt ar viņu, kaut gan finanšu ziņā šis piedāvājums nebija tas labākais, bet visinteresantākais."
Dambrausks drīz vien no RFS pārcēlās uz Horvātijas klubu "Gorica", un par galveno treneri kļuva Morozs.
"No manas puses būtu drusku muļķīgi, pat nepareizi teikt: "Nē, nē, es negribu vai neesmu gatavs". Jo saprotu, ka klubam tagad ir ļoti nopietna situācija, kura jārisina ātrāk," sacīja Morozs. "Likās, ka esmu gatavs un būs interesanti. Tā jau no pirmās dienas es biju gatavs."
FK RFS sporta direktoram Usovam arī bija sajūta, ka Morozs ir gatavs kļūt par galveno treneri, un tagad klubā redz, cik pareizs bija pieņemtais lēmums.
Daugavpilij vēl spēlējot pirmajā līgā, Moroza komandā bija kotdivuārietis Sedriks Kvadio. Abi kopā jau vairākus gadus strādā arī RFS.
"Tas bija labs laiks, labi trenējāmies. Spēlējām pirmajā līgā, bet viņa treniņi bija līdzīgi kā šeit [RFS]. Tie bija intensīvi," atzina RFS uzbrucējs Kvadio. "Latvijā esmu septiņus gadus un sešus no tiem strādāju kopā ar Viktoru. Izskatās, ka strādāsim kopā mūžīgi!"
Arī Morozs pasmej, ka ar Kuadio ir cieši saistīti.
"Man liekas, janvārī apritēs 10 gadi kopš esmu treneris – no pirmās dienas ar dublieriem kā palīgs, un no tiem 10 gadiem Sedriks ir kopā ar mani sešus vai septiņus gadus," piebilda Morozs.
FK RFS izceļas ar gana lielu stabilitāti un trenerus maina reti – Viktors Morozs pie kluba stūres ir kopš 2020. gada februāra.
Iespējams, tieši ilgtermiņa domāšana ļāva klubam Moroza vadībā spēlēt gan UEFA Konferences līgas grupu turnīrā, gan nokļūt līgas fāzē Eiropas līgā.
"Būs grūti, bet mēs gribam! Jo tas ir ļoti interesanti, tā ir mūsu karjera, tas ir lielisks izaicinājums spēlēt pret topa spēlētājiem, pret topa komandām topa stadionos," aizrautīgi stāstīja Morozs. "Mēs to visu saprotam un tagad esam ļoti priecīgi, ka esam šeit. Esam ļoti priecīgi, ka esam noguruši, bet tas netraucēs. Ar to mēs kļūstam tikai spēcīgāki! Tas nav tikai par spēlētājiem, treneriem var būt pat grūtāk, jo emocionāls nogurums ir lielāks nekā fizisks nogurums."
Morozs grib redzēt komandu, kura ir ļoti disciplinēta un saprot, ko darīt jebkurā situācijā gan ar bumbu, gan bez tās.
"Es gribu, lai spēlētāji konkrētās zonās izmantotu savas priekšrocības un izbaudītu futbolu. Tas vairāk attiecas uz pēdējo trešdaļu, kur jebkuram spēlētājam ir brīvība, un viņš var parādīt savas kvalitātes šādās situācijās. Futbols ar sirdi, bet strukturēts," uzsvēra Morozs.
Latvijas klubu līmenī Morozs kopā ar RFS ir sasniedzis teju visu iespējamo. Nākamais solis loģiski būtu darbs ārzemju klubā.
"Jā, protams, es gribu pamēģināt," vēlmi doties darbā ārpus Latvijas neslēpa Morozs. "Man ir interesanti, vai man izdosies, jo, ja es nemēģināšu, es nekad nesapratīšu. Liekas, es varētu strādāt nākamajā līmenī, un nākotnē man domās ir šāda ideja, lai pamēģinātu."
Viktors Morozs un RFS fokusējas uz Latvijas čempionu titula izcīnīšanu – virslīgas sezona noslēgsies novembra vidū. Ar to sezona gan nebeigsies, jo UEFA Eiropas līgā RFS būs vēl vismaz sešas spēles – līgas fāze noslēgsies 23. janvārī, kad Daugavas stadionā viesosies leģendārais Amsterdamas "Ajax".
