EHF izpildkomiteja piedāvāja kvalifikācijā vietu Latvijai, jo dalība turnīrā arvien būs liegta agresorvalstīm Krievijai un Baltkrievijai.
Vīriešu valstsvienības galvenais treneris Davors Čutura uzsvēra, ka komandā galvenā problēma ir laika un pieredzes trūkums, jo izlases jaunajam sastāvam ir svarīgi vairāk būt kopā un gūt visa veida pieredzi gan zaudējumos, gan uzvarās.
"Ar pirmo uzvaru komanda izjuta, ka ir konkurētspējīga, bet, protams, mums ir jābūt reāliem, jo esam viena no jaunākajām izlasēm, ar nelielu skaitu profesionālu spēlētāju," LHF citēja Čuturu. "Mūsu komandā izšķiroša loma būtu Dainim Krištopānam, viņa pieredzei, zināšanām un līdera dotībām. Jaunajiem spēlētājiem ir vajadzīgs līderis, lai pārvarētu šos sarežģītos momentus. Taču nevar aizmirst, ka jau spēlēs pret Igauniju jutām lielas pārmaiņas komandā un tās spēlē. Tas bija tikai pēc kopā pavadīta gada, precīzāk sakot, piecām nedēļām, un es domāju, ka tas jau ir liels panākums."
Latvijas Handbola federācijas ģenerālsekretāre Līga Bīriņa atzina, ka sportā reti kad tiek dota otra iespēja.
"Mēs šo iespēju izmantosim un aizvadīsim kvalifikācijas spēles, kuru pretiniekus noskaidrosim marta beigās. Gatavosimies šīm spēlēm, kvalitatīvi aizvadīsim treniņnometnes, turpināsim darboties un krāt pieredzi pret pasaules līmeņa komandām," sacīja Bīriņa.
Latvijas izlase janvārī 2026. gada Eiropas čempionāta priekškvalifikācijā divu spēļu summā zaudēja Luksemburgai, kas nodrošināja vietu atlases pamatturnīrā. Līdzās Luksemburgai kvalifikācijā iekļuva arī Kosova un Beļģija, bet rezervētas bija četras brīvas vietas, paturot prātā iespēju, ka, mainoties politiskajai situācijai, EHF sacensībās varētu atgriezties Krievija vai Baltkrievija.
Politiskajai situācijai nemainoties, ceturto vakanci aizpildīja Latvija, kam priekškvalifikācijā trīs zaudējušo komandu konkurencē bija labākā gūto un zaudēto vārtu attiecība.
