ĪSUMĀ:
- Ingars Dude ar handbolu profesionāli vairs nav saistīts, apgūst elektrotehniku Francijā.
- Jau pirms 10 gadiem Latvijas handbolā prognozēja kritumu augstas meistarības jaunu spēlētāju trūkuma dēļ.
- Latvijas handbolā vienīgā atlikušā augsta līmeņa profesionāļa Daiņa Krištopāna dalība izlases līmeni krasi nepaceltu.
- Latvijā nepieciešams vismaz viens pusprofesionāls klubs jauno handbolistu nobriešanai.
- No pašreizējā izlases galvenā trenera rezultātus varēs prasīt pēc pāris gadiem, uzskata Dude.
- Cerību uz izlases panākumiem pašreizējā sistēmā bez profesionāla darba par naivu dēvē treneris Andris Gulbis.
Handbolista gaitas Dude ir pārtraucis un Francijā mācās divu gadu programmā elektrotehnikā. Ar handbolu viņš nevēlējās sevi saistīt uz mūžu, taču arvien darbojas kā vietējās komandas licencēts pārraugs un jauniešu komandas treneris. Dude ir uzklausījis piedāvājumus arī spēlēt amatieru līmenī, bet tas viņam vairs nešķiet pievilcīgi.
Latvijas izlasei zaudējums Luksemburgai divu spēļu summā liedza iekļūt Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, bet Dudem tas nav pārsteigums, jo valstsvienībā notikušas lielas izmaiņas gan spēlētāju sastāvā, gan vadībā un federācijā. Dude izlases uzvaru pār Luksemburgu pirmajā spēlē Valmierā nosauca par patīkamu soli, lai arī pretinieki nav handbolā spēcīgākā valsts. Pašlaik gan Eiropā būtu grūti atrast komandu, kuru Latvija varētu pārliecinoši uzvarēt, piebilda veterāns.
Zaudējums otrajā spēlē Dudem raisīja vilšanos, taču lielākā kļūda bijusi ļaut pretiniekiem jau mača sākumā sajust, ka viņiem ir iespējas izglābties. Ierasti klupšanas akmens Latvijas izlasē ir nerealizēti metieni, un tā bija arī šoreiz. Valstsvienībai vienmēr ir bijis raksturs cīnīties aizsardzībā, taču izpaudies pieredzes trūkums.
Tik zemu Latvijas handbols vēl nav bijis, bet zemāk vairs nav kur krist, un tagad ir jākāpj uz augšu,
uzsvēra Dude. Viņš atzina, ka nevar nosaukt izlasē nevienu profesionāli no augstākā līmeņa komandas, ja neskaita Krištopānu, kurš valstsvienībai šoreiz nebija pievienojies, un pašlaik kā vienīgais balsts ir palicis vārtsargs Edgars Kukša.
Par gaidāmo kritumu Latvijas handbolā runāja jau pirms 10 gadiem, jo nebija jaunu spēlētāju, kas pārceļas uz augsta līmeņa ārzemju klubiem, pastāstīja Dude. Arī pašlaik tik augsta līmeņa handbolistu izlasē nav, bet vietējo spēlētāju līmenis augstākiem rezultātiem nav pietiekams. Līdz 18 gadu vecumam ir talantīgi jaunieši, bet viņiem pietrūkstot nākamo pakāpienu līdz 21 gada vecumam. Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) absolventiem progress apstājas, neatrodot komandu, kur kāpināt meistarību un dažos gados iegūt nepieciešamo rūdījumu.
Ja kādreiz Latvijā sūdzējās, ka ir tikai viens augsta līmeņa handbola klubs ASK, tad pēc tā izjukšanas vairs nav neviena,
uzsvēra Dude. Visi priecātos izlasē redzēt Krištopānu, bet, iespējams, viņš saprot, ka ne jau vienatnē var izmainīt visu situāciju Latvijas handbolā, paskaidroja bijušais valstsvienības kapteinis. Līdz ar to potenciālajam līderim varbūt pietrūkst motivācijas, jo iespējamais maksimums ir zemā līmenī. Dude nešaubās, ka tuvākajā laikā Latvijas izlase jebkurā gadījumā Eiropas čempionātam nekvalificētos, pat ja piesaistītu vēl kādus veterānus, jo valstsvienībai ir nepieciešams stabilāks un plašāks pamats.
"Protams, Luksemburgu [ar Krištopānu] mēs būtu uzvarējuši, bet Latvijas handbola problēma šobrīd nav Krištopāns," teica Dude. "Ja mēs spēlētu izšķirošās spēles plauktiņu vai divus augstāk, domāju, ka Daini mēs redzētu laukumā. Ja iztēlojos [sevi] viņa vietā, droši vien nav baigā motivācija braukt [uz izlasi]. Tur ir vajadzīgs kaut kas vairāk, stabilāka komanda, jaunieši, kas būs pēc tiem gadiem. Ar vienu Krištopānu [panākumiem] ir par maz."
Dude lēš, ka pašreizējie rezultāti būtu katastrofa, ja tos sasniegtu veterānu vecuma spēlētāji, turpretim Latvijas U-18 izlases sniegums dod cerības nākotnei. Junioriem sastāvā ir vairāki bijušo valstsvienības spēlētāju dēli, kuri spēlē Vācijā diezgan labās līgās, lai arī jauniešu konkurencē.
Situācija uz augšu varētu pamainīties diezgan strauji, ja kaut vai pusprofesionālā līmenī vismaz viens klubs spētu nodrošināt iespēju jaunajiem handbolistiem progresēt,
uzskata bijušais izlases kapteinis. Valstsvienības galvenajam trenerim Davoram Čuturam par pašreizējiem rezultātiem ir grūti ko pārmest, ja viņam komanda pēc pāris gadiem atkal jātaisa no jauna, un valstsvienībai nav bāzes kluba, kur spēlētāji viens otru iepazīst, sacīja Dude. Pēc viņa teiktā, pašreizējais sabraukumu modelis der valstsvienībām, kas pulcē profesionālus handbolistus, nevis amatierus.
Dudes ieskatā, jāturpina strādāt vēl vismaz divus gadus, lai no trenera prasītu rezultātus, jo pašreizējā situācijā Latvijas valstsvienības problēmas neatrisinātu pat visaugstākā līmeņa speciālisti. Viņu vadībā, iespējams, būtu kāda uzvara vairāk, bet situācijas risinājums tāpat izpaliktu. Dude uzsvēra, ka
ārzemju treneris izlasei tika nolīgts ar mērķi dot ko jaunu visam Latvijas handbolam, treneriem un vietējiem spēlētājiem, sniedzot attīstības impulsu.
Arī bijušais handbola izlases treneris Andris Gulbis, kurš izveidoja kādreiz pazīstamo, bet vairs nepastāvošo handbola klubu ASK, sarunā Latvijas Radio atzina, ka līdz Eiropas līmenim pašreizējai valstsvienībai vēl ir tāls ceļš ejams. Progress izlases attīstībā nenoliedzami ir, bet cerība uz panākumiem pašreizējā sistēmā bez profesionāla darba ir naiva, uzsvēra Gulbis. Par vēl vienu attīstības ceļu Gulbis uzskata jauno handbolistu pārcelšanos uz profesionāliem ārzemju klubiem, tomēr tādā gadījumā spēlētājam jau ir jābūt labai sagatavotībai, lai nepaliktu uz rezervistu soliņa.
Gulbis atzina, ka bez finansējuma vismaz pamata līmenī nav iespējams sasniegt būtiskus rezultātus un Latvijai būtu savi talanti jāatbalsta jebkurā sporta veidā bez liekas domāšanas.
