Zane čempionātā bija atbildīgā par Kanādas izlases uzņemšanu no organizatoru puses – viņas pienākumi paredzēja ik brīdi būt kopā ar komandu un uzturēt arī tās saziņu ar turnīra rīkotājiem. Jautājumu amplitūda bija ļoti plaša, pirmkārt koncentrējoties uz komandas ikdienas grafiku, Čača pastāstīja sarunā Latvijas Radio.
"Došanās uz spēlēm un treniņiem vai – kas ir ar pusdienām, kuros brīžos, cik personas un tā tālāk. Gala apstiprinājumu dod šie "team hosts" [atbildīgie par komandu uzņemšanu]," paskaidroja Čača. "Kad ir sapratuši no komandas gala grafiku, ziņo organizatoriem, kāda ir situācija."
Katrā valstsvienībā ir gan spēlētāji, gan treneri, menedžmenta un ekipējuma cilvēki – jebkuram var rasties jautājumi, kas risināmi ar atbildīgās personas starpniecību. Pasaules čempionātā turnīra norisēs palīdzēja vairāki simti brīvprātīgo, bet darbam ar komandām ir vajadzīga nopietnāka pieredze.
Zanes darbs tika atalgots, jo organizatori vēlas garantēt, ka par uzticēto komandu parūpēsies 24/7 režīmā.
"Bija iespēja pieteikties, un es vienmēr piesakos brīvprātīgajos. Tālāk jau seko atlases process, ir dažādi pasākumi un dažādas organizācijas, kur var pieteikties. Tad jau sekojoši arī var izvēlēties sev vēlamo pozīciju," pastāstīja Čača. "Es atzīmēju, ko es gribētu, kas būtu man prioritārā lieta, tālāk jau, savadot visus pārējos datus, droši vien organizatori atlasa un tālāk izvērtē. Bet šis nav mans pirmais gads – biju arī pagājušajā čempionātā [Rīgā 2021.gadā], un biju Vācijas komandā."
Čempionāta gaitā komandas grafiku cenšas nofiksēt līdz noteiktam brīdim iepriekšējā dienā, lai izvairītos no situācijām, ka kaut kas jāsāk risināt nakts vidū. Ir vienkāršāk noorganizēt kaut kā atcelšanu, turpretim pēkšņi noorganizēt ko no jauna ir jau daudz grūtāk, pastāstīja Čača. Taču komandas centās respektēt gala termiņus un akceptēt visus grafikus laicīgi.
Zanei ir pieredze Kanādas un Vācijas izlasēs, taču salīdzināt abas vienības viņa nesteidz, jo 2021. gadā čempionāts Rīgā notika epidemioloģiskā burbuļa režīmā, un komandas grafikā nebija nekas vairāk par arēnu, autobusu un viesnīcu. Zane gan ir pārliecinājusies, ka punktuāli ir gan vācieši, gan kanādieši, jo profesionālas komandas allaž ievēro stingru grafiku. Tomēr kanādieši spēj grafikam pakļauties vienlaikus profesionāli caur jokiem un humoru vieglā manierē.
Kanādas izlase bija Čačai ļoti pretimnākoša, palīdzot tajā iekļauties vienkārši un viegli.
Zane ļoti izjuta, ka uz viņu paļaujas un uzticas, deleģējot noteiktus pienākumus, un tas patīkami veicinājis pašapziņu.
Čača smej, ka pasaules čempionāta laikā Rīgā viņa, iespējams, bija kļuvusi par pilsētas klusajā centrā populārāko restorānu rezervētāju, cenšoties nodrošināt komandai galdiņus vietās, kur apmeklētāju tāpat netrūkst. Zane ir gandarīta par apkalpojošajā sfērā piedzīvoto pretimnākšanu un to, ka Kanādas izlasei palika ļoti patīkamas atmiņas par Rīgu. Viens no Kanādas izlases līderiem Milans Lučičs vēl turnīra turpinājumā Tamperē atcerējies, cik Rīgā viss bijis lieliski.
Kanādas izlasē ir ierasts spēlētājiem uz pasaules čempionātu vest līdzi ģimenes, un visi bija par Rīgu patīkami pārsteigti, atzina Zane. Kanādas delegācija Rīgā bija pamatīga – apmēram simt ģimenes locekļu plus hokejisti un valstsvienības personāls.
Zanes īpašumā ir gan pasaules čempionu cepurīte, gan medaļa, un kanādieši viņu arī aicināja uz ledus kopīgai komandas fotogrāfijai.
Medaļu Čačai piegādāja vēlāk pēc turnīra, un komanda jau pēc atgriešanās Kanādā viņu pabrīdināja, lai gaida pārsteigumu. Zelta godalgu Zanei pasniedza Latvijā atbraukušie čempionāta organizatori no Somijas. Vēl viena piemiņa par čempionātu Zanei ir Kanādas izlases krekls ar viņas uzvārdu, gadskaitlim par godu 23. numuru un visu Kanādas izlases dalībnieku parakstiem.
Zelta medaļa Zanei sniedz gandarījumu par paveikto darbu, lai gan tas viņai ir tikpat negaidīti kā nonākšana darbā Kanādas izlasē. Zane smej, ka
viņu tiešām var dēvēt par pasaules čempioni, jo visi attiecīgie atribūti ir Kanādas komandas aprūpētājas īpašumā.
"Savā ziņā jūtos pelnījusi," kļūšanu par zelta medaļnieci raksturoja Čača.
Latvijas izlases abas spēles turnīrā pret kanādiešiem Zane atceras kā traku piedzīvojumu, jo, no vienas puses, ir lojalitāte komandai, kas viņai uzticēta, bet sirds pukst par savu dzimteni. Kanādas hokejisti Zani arī mazliet pavilkuši uz zoba, ar humoru savā starpā dienu pirms mača apspriežot, kurai komandai viņa jutīs līdzi.
Čača pārliecinājusies, ka ir jāspēj uztvert komandas noskaņa un komunikācijas veids, lai veiksmīgi strādātu.
"Es centos būt konkrētajā [pusfināla] spēlē ne tik emocionāla un skatīties no sportiskā viedokļa," sacīja Čača. "Tāpēc ir ļoti, ļoti liels prieks par Latvijas izcīnīto bronzas medaļu. Tomēr ir medaļa Latvijai."
Ārpus pasaules čempionāta Zane ar hokeju nav saistīta, bet viņa sevi uzskata par profesionālu līdzjutēju,
jo bijusi klāt padsmit pasaules čempionātos, kā arī trīs ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā, Sočos un Turīnā. Ikdienā Čača strādāja finanšu jomā, līdz nolēma aiziet no bankām un meklēja iespēju mācīties sporta vadību. Viņa pati atrada kursus Šveicē, lai mācītos sporta pasākumu vadību un organizāciju pie ļoti augstas klases speciālistiem. Zane ieguva gan vērtīgus kontaktus, gan zināšanas un pēc atgriešanās mājās gandrīz divus gadus strādāja Latvijas Florbola savienībā par izlašu menedžeri.
Zane cenšas pieteikties dažādos pasākumos, līdz ar to viņa ir brīvprātīgi palīdzējusi basketbolā U-19 pasaules čempionāta norisēs un vairākos citos turnīros. Čača drošina ikvienu bezbailīgāk iesaistīties dažādos pasākumos, jo jebkuram jautājumam būs iespējams atrast risinājumu.
"Ja tu arī nezini, izdomāsi, jo nav neatrisināmu lietu šajā pasaulē," uzsver pasaules čempionāta zelta medaļas īpašniece.
