Žoltoks bija unikāls hokejists un personība – Latvijas Radio to pauda ikkatrs uzrunātais. Pieredzējušais hokeja žurnālists Matulis atceras Sergeju kā ļoti talantīgu spēlētāju, kuram laukumā viss it kā viegli gāja no rokas. Tiesa, Matulis arī vēlas, lai uzbrucēju atceras tādu, kāds viņš bija, nevis glorificē vai pārlieku peļ.
Latvijas hokeja ikdienā Žoltoka vārds lielākoties ir padzisis, saskata Matulis. Ikgadējais Žoltoka piemiņas turnīrs junioru izlasēm pamazām izčākstēja, bet viņa vārdā nosauktā vidusskola Rīgā ar laiku kļuva par pamatskolu, līdz 2024. gadā Rīgas dome nolēma to likvidēt.
"Principā viņš [Žoltoks] ir aizmirsts. Man liekas, ka vairs nav Sergeja Žoltoka vidusskolas. Sergeja Žoltoka fonds ir, bet, ko viņš īsti dara, man grūti pateikt. Turnīrs, kas bija U-20 izlasēm, tas vienkārši nomira, tāpēc ka tajā pašā laikā tika organizēts pirmssezonas turnīrs Krievijā, kur vajadzēja piedalīties "Dinamo" junioriem obligāti," sacīja Matulis. "Vai ir kāda speciālbalva labākajam junioru vecuma uzbrucējam? Nu, laikam jau nav. Tas ir labi, ka Viesturs Koziols un Sergeja audžutēvs organizē šo [piemiņas] spēli, bet principā es teiktu, ka viņš daļēji ir aizmirsts tāpat kā lielākā daļa mūsu veco hokejistu."
Žoltoks bija viens no Latvijas spožākajiem un redzamākajiem, bet tajā pašā laikā varbūt neviennozīmīgi vērtētajiem hokejistiem, kam savulaik bija arī saķeršanās ar Helmutu Balderi, pastāstīja Matulis. Viņš vēlas, lai Žoltoks līdzcilvēku atmiņās paliktu kā dzīvs cilvēks.
"Ir jāatceras viņš [Žoltoks] tāds, kāds viņš bija. Krāsains, nevis ļoti pareizs vai ļoti nepareizs," teica Matulis.
Žoltoka pēkšņā nāve 2004.gada 3. novembra vakarā spēles laikā Minskā šokēja hokeja līdzjutējus visā pasaulē, bet vissāpīgākais trieciens tas, protams, bija viņa ģimenei. Tēvs Sergeja pēdējā spēlē bija Minskas hallēs tribīnēs, bet mamma atradās Rīgā. Žoltoka pārstāvētā "Rīga 2000" izbraukumā tikās ar vietējo "Dinamo". Žoltoks pirmajā mača daļā spēlēja labi, bet vēlāk viņam palika slikti. Apķēris ar rokām seju, hokejists centās tikt līdz rezervistu soliņam, bet saļima uz ledus. Viņa dzīvība izdzisa pa ceļam uz slimnīcu.
Sergeja mamma Dženija Čagina atzina, ka joprojām nespēj līdz galam apzināties un pieņemt, ka dēla vairs nav. Arī pēc 20 gadiem.
Žoltoks izauga vienā no Rīgas apkaimēm – Imantā. Mamma stāsta, ka dēls bērnībā bija sava ceļa gājējs, vienmēr pārliecināts par sevi un ar acīmredzamu talantu hokejā. Bērnībā Dženija viņam daudz lasīja dažādus stāstus un pasakas. Sergejs vienmēr pārdzīvoja par skumjo stāstu varoņiem un vaicāja, kāpēc viņiem tāds liktenis. Kad pieauga, viņš šo cilvēcību nezaudēja. Arī tad, kad jau spēlēja Amerikā un klauvēja pie Nacionālās hokeja līgas (NHL) durvīm.
Sergejs no ASV sūtīja naudu, lai viņa bērnības treneri var samaksāt par ledus īri un turpināt trenēt jaunos censoņus. Viņš arī palīdzēja savai baznīcai, ziedoja teroraktu upuriem. Sergeja mamma par daudziem šādiem dēla nesavtības apliecinājumiem uzzināja tikai vēlāk.
2004. gada rudenī Nacionālajā hokeja līgā (NHL) sākās spēlētāju streiks un sezonu atcēla. Žoltokam aiz muguras bija jau desmit sezonas pasaules spēcīgākajā līgā, bet streika laikā viņš nesteidza uz kādu naudīgu līgu vai klubu Eiropā. Sergejs piekrita spēlēt pašmāju spēcīgākajā vienībā "Rīga 2000". Divas nedēļas pirms nāves Žoltoks intervijā Latvijas Televīzijai paskaidroja, ka izvēlējies palikt Latvijā, jo ir patīkami spēlēt mājās visu Latvijas līdzjutēju priekšā.
Kluba "Rīga 2000" izveidotājs Viesturs Koziols atceras, ka Žoltoks nebija jāpierunā spēlēt Rīgā. Hokejists pats ļoti vēlējās būt mājās un spēlēt par prieku ģimenei un draugiem. Žoltoka pievienošanās komandai daudz deva arī komandas biedriem, kuriem nebija tik augsta līmeņa hokeja pieredzes, pastāstīja Koziols. Viņš piebilda, ka
Sergejs bija ļoti vienkāršs cilvēks ar brīnišķīgu humora izjūtu, milzīgām darbaspējām, un viņš nekad nečīkstēja.
"Rīga 2000" kreklā Žoltoks aizvadīja tikai sešas spēles. Mammai doto solījumu beidzot nosvinēt Ziemassvētkus un sagaidīt Jaungadu kopā neizdevās izpildīt. Hokejists jau 2003. gadā Amerikā esot veicis padziļinātas veselības pārbaudes, bet liktenīgās dienas rītā bija saķēris kādu rudens vīrusu. Tomēr ļoti vēlējās parādīt savas iemaņas tribīnēs esošajam tēvam.
Žoltoks joprojām ir Latvijas visu laiku rezultatīvākais uzbrucējs NHL. Viņš 588 mačos guva 111 vārtus un veica 147 rezultatīvas piespēles. Latvijas izlasē Žoltokam 42 mačos 50 rezultativitātes punkti.
Svētdien Žoltoku gan noteikti atcerēsies ar vērienu, jo Daugavas ledus hallē Rīgā notiks Sergeja draugu spēle. Laukumā spēkosies bijušo "Rīga 2000" un Latvijas izlases spēlētāju komanda pret Žoltoka draugu un komandas biedru vienību.
