Latvija–Krievija 3:2. Arī šī vēsturiskā Latvijas hokeja izlases panākuma stūrmanis bija treneris Haralds Vasiļjevs. Latvijas hokeja izlasi viņš trenēja no 1999. līdz 2001. gadam, kā arī 2016. gadā.
"Tas bija pirmo reizi vēsturē, kad mēs vinnējām krievus, viņiem ar ļoti labu sastāvu. Bet mēs viņus vinnējām, un tas bija ierakstīts vēsturē ar viņa vārdu," 2000. gada pasaules čempionātā izcīnīto uzvaru atceras bijušais Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans.
Vasiļjevs arī bija tas, kurš gadsimtu mijā valsts izlasi latviskoja, jo pirms tam komanda dalījās divās nacionālās kopienās.
"Viņš bija tas, kurš veica revolūciju un Latvijas hokeju uzveda, uzlika uz citām sliedēm. Tas, es domāju, ir viņa lielākais nopelns," spriež Aivars Caucis.
Atvadīties no Haralda Vasiļjeva un nolikt viņam ziedus nāca gan bijušie kolēģi, gan ģimenes locekļi, gan spēlētāji, ko viņš trenējis.
Atnākušie ļaudis treneri raksturo kā centīgu, draudzīgu, atklātu un vienkārši – labāko.
"Viņš bija cīnītājs. Un tā bija viņa galvenā rakstura īpašība. Arī kā trenerim tas izpaudās, ka viņš cīnījās par to, lai komanda spētu uzvarēt," stāsta bijušais Latvijas Hokeja federācijas preses sekretārs Mārtiņš Pagodkins.
"Visu dienu viņš varēja runāt, nebija tāda brīža, kad viņš nepieminētu un nerunātu par hokeju. Viņš bija liels entuziasts," atceras Haralda brāļa sieva Daina Vasiļjeva.
Žēl, ka tā. Par agru, saka nelaiķa brālis Edmunds.
"Dzīve no tā neapstājas. Dzīvojam tālāk. Protams, ar domu – kā dzīvot ilgāk. Mūžs ir mirklis, tas ir jāizdzīvo."
