Kopš pasaules čempionāta pirmsākumiem kanādieši, gadiem ritot, tajos piedalījušies 74 reizes, guvuši 52 medaļu komplektus un 27 reizes spējuši mājup vest augstākā kaluma medaļas.
Kanādas hokejs Latvijā viesojies jau sendienās
Arī Latvijas faniem kanādieši bijuši pazīstami vēl krietni pirms jaunākās fanu kultūras desmitgadēm – Kanādas hokeja profesionāļi pabija Rīgā vēl padomijas dzelzs priekškara laikā.
1988. gada decembrī ar toreizējo Rīgas "Dinamo" paraugspēlēs uz Rīgas Sporta pils ledus izgāja par visu laiku spēcīgāko profesionālo hokeja līgu pamatoti sauktās Nacionālās hokeja līgas (NHL) vadošo sastāvu spēlētāji. Starp viņiem kanādiešu vienības Kalgari "Flames", Edmontonas "Oilers" un Vankūveras "Canucks" hokejisti, savukārt 1990. gada septembrī līdzjutēji varēja baudīt Monreālas "Canadiens" paraugspēli ar "Dinamo", kura ritēja jau neatkarību atguvušās, lai arī ar Maskavu vēl saistītās republikas jaundibinātās Hokeja federācijas krāsās.
Spēles ar kanādiešiem atmiņā atsauca Mārtiņš Pagodkins – žurnālists un sporta darbinieks, kurš hokeja dzīvei Latvijā sekojis lielāko savu profesionālās karjeras daļu.
"Tā kā tolaik darbojos federācijā, man bija iespēja redzēt arī treniņus. Man šķita, ka kanādieši ļoti nopietni gatavojās un arī šādās draudzības spēlēs tiecās parādīt labu un dinamisku hokeju," LSM.lv stāstīja Pagodkins.
Padomijas sporta funkcionāru meistarstiķis bijis Sporta pils sēdvietu skaita "uzzīmēšana", lai ledus arēna Rīgā atbilstu kritērijiem un aizokeāna viesus varētu uzņemt. Formālo piecu tūkstošu sēdvietu vietā bija nedaudz virs četriem tūkstošiem un lauvas tiesu biļešu "vajadzīgie cilvēki" sadalīja, plašām līdzjutēju masām atvēlot vien nelielu daļu.
Pelēkajā un melnajā tirgū biļete uz vienu spēli ar NHL zvaigznēm uz Rīgas ledus varēja pārsniegt mēnešalgu,
taču pat tad gribētāju bija vairāk nekā pieejamo biļešu, tādēļ ārpus Sporta pils pulcējās līdzjutēju pūlis, kas spēles gaitai sekoja radiotranslācijās.
"Es reiz tiku uzaicināts tandēmā komentēt hokeja spēli radiofonā. Varu teikt, ka tāda profesionāla spriedze bijusi reti. Radio komentētājam jāspēj visu spēles laiku turēt ritmu, lai klausītājs izjustu to gaisotni, kas risinās uz ledus," stāstīja Pagodkins.
Zīmīga nianse ir faktā, ka par pasaules čempionāta mājvietu Kanāda savos hokeja slavas pārpildītajos gados bijusi tikai reizi 2008. gadā. Lai gan visai skaidrs, ka kanādiešiem hokeja ikdienā ir tik daudz, ka Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) norisēm sekot īsti neatliek laika.
Galvenais mērķis zelts un uzvara pār ASV
Meklējot īstenos kanādiešu hokeja fanus, LSM.lv sastapa Greisu Defo, kura ik gadu pievienojas tiem līdzjutējiem Ziemeļamerikā, kuri kaislīgi atbalsta savu nāciju cīņās pasaules čempionātā.
"Es uzaugu, mīlot hokeju. Mans brālis reiz bija hokeja sistēmā un līdz augstskolai nodarbojās ar hokeju, es pirms savas olimpiskās skeletona karjeras nodarbojos ar daiļslidošanu un arēnās sastapos kā ar komandu, tā līdzjutējiem," aizrautīgi stāstīja Greisa. "Ziemas sporta Kanādas informatīvajā vidē ir tik daudz, ka ir neiespējami nemīlēt savus labākos sportistus, no ziņām par panākumiem medijos nevar aizbēgt," viņa piebilda.
Jautāta,
vai tiešām kanādiešus uztrauc norises ārpus NHL, viņa smejas un saka, ka svarīgi vienmēr ir uzvarēt ASV.
"Mūsu sāncensība ar ASV hokejā vienmēr ir spraiga. To jūt pat līdzjutēju līmenī. Piemēram, ja piekāpjamies kādai citai hokeja nācijai – latviešiem, čehiem, somiem vai zviedriem, – jā, ir zināms sarūgtinājums, ka izlasei neizdevās. Mēs parasti sakām, jā, bija laba spēle, bet jūs, pretinieki, šoreiz bijāt labāki. Savukārt, kad notiek cīņa ar ASV, tad spriedzes ir krietni vairāk," smaidot atzina Greisa.
Pasaules hokeja čempionāta sākums pārklājas ar NHL sezonas noslēgumu, un tad kanādieši visu uzmanību velta saviem klubiem un to panākumiem.
"Šogad mūsu komanda nav play-off un visās vietējās hokeja ziņās stāsta par spēlētājiem, kas iekļauti Kanādas izlasē. Arī paši spēlētāji jūtas gatavi sevi vēl parādīt un ar to, kas neizdevās [NHL] regulārajā sezonā, ar tādu kā pozitīvu niknumu viņi arī piedalīsies un spēlēs ar pilnu atdevi," stāstīja Greisa, piebilstot, ka
savējo dalība nacionālajā izlasē noteikti ir faktors, kas viņai liks daudz vērīgāk sekot Rīgā notiekošajam čempionātam.
Par savu viņa sauc NHL klubu Kalgari "Flames", taču piebilst, ka īpaši daudz pasaules hokejam seko junioru līmenī.
"Junioru pasaules [čempionāta] fināli risinās gada nogalē, un tā jau ir kā ģimenes tradīcija – doties kopā uz spēlēm, skatīties tās kopīgi savās mājās. Būt kopā un izbaudīt labu hokeju, un redzēt to, kā no jaunajiem spēlētājiem veidojas nākamās zvaigznes," par savu hokeja līdzjutējas pieredzi stāstīja Greisa.
Jautāta, vai būs gatava doties līdzi Kanādas komandai arī uz kādu no pasaules čempionātiem, Greisa vispirms attrauc, ka tas būtu vareni, bet tūdaļ gan godīgi atzīstas, ka, tā kā viņas dzīve ir profesionāla sportista karjera, gada laikā ir ceļots jau tik daudz, ka vairāk prieka ir par iespēju sekot čempionātam dažādos digitālos kanālos.
"Es zinu – tādas izjūtas kā arēnā, kas pilna ar līdzjutējiem ir lieliskas, bet, līdz noslēgšu savu sportistes aktīvo posmu, baidos solīt, ka būšu tribīnēs čempionātā Eiropā," viņa nosaka.
Greisa smej, ka
kanādiešu fani netur ļaunu prātu uz Latvijas valstsvienību par zaudējumu iepriekšējā spēlē 2021. gada čempionātā.
"Pateicoties tam zaudējumam, mēs taču tajā gadā vinnējām [zelta medaļas]," Greisa smaida un vēl reizi atkārto – ja kanādiešus pārspēj godīgā spēlē ledus arēnā, tas ir vēl viens iemesls svinēt labu hokeju.
Latvijas un Kanādas spēli plkst. 20.10 tiešraidē varēs redzēt LTV7, LSM.lv un REplay.lv, bet jau plkst. 19.30 ēterā būs Hokeja studija, kur analizēs gaidāmo maču.
