Jau otro reizi pēc kārtas Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) lielpasākuma Latvijā brīvprātīgo pulka vadība nodota Līgas Avenas rokās. Savu skatījumu uz brīvprātīgo darbu LSM.lv līdz ar viņu atklāja trīs jaunietes – brīvprātīgā darba asistentes koordinatores čempionāta norišu laikā Kate Mierkalne, Andra Annemarija Krūmiņa un Ance Pērkone. Visas trīs iepriekš darbojušās arī 2021. gada čempionāta norisēs un krājušas pieredzi un prasmes.
Brīvprātīgie ir svarīga sporta kopienas daļa, veicot dažādas funkcijas, lai atbalstītu un iesaistītos sporta notikuma sekmīgā norisē. Piemēram, olimpisko spēļu laikā līdztekus algotajai vairāku desmitu tūkstošu speciālistu kopienai darbojas trīs līdz četras reizes vairāk brīvprātīgo, ziedojot savas prasmes un darba laiku, lai lielais notikums izdotos.
"Esmu novērojusi, ka ir daļa brīvprātīgo, kas tiecas pievienoties visdažādākajos sporta pasākumos un uzņemas pienākumus, nesaņemot par to atlīdzību," pastāstīja Avena. "Esmu bijusi iesaistīta virknē dažādu sporta pasākumu, tostarp vadījusi brīvprātīgo darbu, un redzu kā šo notikumu pozitīvā enerģija pievelk brīvprātīgos. Tie, kas bija "Eurobasket 2015", kas pievienojās Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm laikā, tie bija kopā arī 2021. gada IIHF čempionātā un ir kodols arī šogad," viņa piebilda.
Brīvprātīgo atlase pašreizējam pasaules hokeja čempionātam sākās jau 2022. gada oktobra sākumā.
"Lai izveidotu neaizmirstamu pasākumu, mums būs nepieciešami daudzi brīvprātīgā darba darītāji", uzsaukumā vēstīja organizatori, un Latvijas brīvprātīgie pieteicās kā darbiem Rīgā, tā arī Tamperē. Lai arī lielākā daļa latviešu brīvprātīgo izvēlējās iespēju ik dienu pēc darba maiņas doties mājup, nedaudzi izbauda čempionāta gaisotni, pārceļoties uz Somiju, pilnībā veltot sevi tikai hokeja sirdsdarbiem.
Jautātas, kādēļ Latvija tā tiecas iekarot vietu pasaules sportā kā izcila pasākumu rīkotāju nācija un kādēļ tieši Rīgā jau trešo reizi risinās pasaules čempionāts hokejā, kurpretī hokeja lielnācija Kanāda kā uzņemošā nācija to rīkojusi tikai vienu reizi visā čempionāta vēsturē, brīvprātīgās mazliet kavējas ar atbildēm.
"Tas taču ir lieliski, ka notiek pasākumi arī mazās valstīs. Ir svarīgi, ka caur šo pasākumu rīkošanu nesam pasaulē savu vārdu, jo hokejs ir viena no mūsu lielajām lietām, viena no stiprajām pusēm," paskaidroja Kate.
Pamatīga atbildība gulstas uz brīvprātīgajiem, kas darbojas akreditācijas un reģistrācijas centrā. Tā brīvprātīgo koordinatore Andra Annemarija Krūmiņa sarunā burtiski staro prieku par pienākumiem 2023. gada čempionātā.
"Es biju brīvprātīgā šeit 2021. gadā, parādīju sevi ar attieksmi un darba kultūru. Šogad esmu jau akreditācijas centra vadītāja vietniece," Andras balsī ieskanas lepnums par labi paveikto darbu.
Viņai piebalso Kate: "Pagājušajā čempionātā te Rīgā es biju sociālo mediju asistente, bet šogad jau esmu Latvijas puses vadītāja darbā ar sociālo mediju platformām un koordinēju saturu un stratēģiju, sadarbībā ar IIHF". Viņa piebilst, ka vēlas attīstīt šo karjeras virzienu un pievienoties IIHF komandai jau profesionāli, veicot savas jomas uzdevumus, un strādāt globālajā hokeja saimniecībā.
Čempionāts Rīgā ir lieliska iespēja sevi pierādīt.
"Šeit mums ir arī lieliska iespēja pilnveidot savas komunikācijas prasmes – zibenīgi pārslēdzot sarunas valodas, esot saziņā ar cilvēkiem no dažādām valstīm. Vienā mirklī tu runā latviešu valodā, nākamajā risini jautājumus angliski, un vēl, un vēl – kāds varbūt runā vācu, kāds citā valodā. Tieši akreditācijas centrā, kur mēs saskaramies ar visdažādāko nāciju cilvēkiem, skaidrojam jautājumus, sazināmies un risinām situācijas – tā ir prasme ļoti ātri pārslēgties," stāstīja Andra.
Andra arī ir teikusi, ka aktīviem studentiem jāsaprot, ka visu nevar paspēt izdarīt, tādēļ jāprot tikai sakārtot prioritātes. Tiekoties pasaules čempionāta brīvprātīgo centrā, viņa smej, ka paralēli hokejam raksta maģistra darbu universitātē.
"Sanāk, ka pēc dienas maiņas esi mājās, vēl īsti nepaspēj pārslēgt domas un jau jādara gluži kas cits. Varbūt šajās dienās būs mazāk miega, taču es rēķinājos, ka veltīšu laiku čempionātam, un tā man bija papildu motivācija – ja es vēlos tur būt, man jāpaveic maģistra darba rakstīšana. Nu jau vairs palicis tikai nieks," viņa palepojas.
Tuvinieki jaunietes atbalsta un lepojas. Draugu un paziņu lokā nereti izskan jautājumi par iespēju skatīties hokeja spēles klātienē.
Autogrāfu lūgumus un parakstus uz suvenīriem gan brīvprātīgajiem vēl nav jautājuši, taču suvenīrus tuvinieki gan jau nolūkojuši.
"Mums 2021. gada čempionātā izveidojās neliela un ļoti motivēta brīvprātīgo grupa un, novērtējot mūs, organizatori pasniedza jauku dāvanu – cepures ar IIHF un čempionāta simboliku. Tā sagadījās, ka brālis šo dāvanu "privatizēja" un šogad jau uzjautāja – vai tāda glīta cepurīte būs kā piemiņa no Rīgas čempionāta. Es gan esmu nolēmusi, ka, ja šogad tādu nopelnīšu – glabāšu un nēsāšu pati," smaida Andra.
"Jā, tādi pavirši paziņas, kas seko šajās platformās, nereti pajautā – vai būs kādi brīvpieejas ielūgumi, bet ģimene lieliski zina, ko mēs darām un mūs ļoti atbalsta, neprasot kaut kādas bezmaksas lietas," saka Ance.
Jaunietes ir atvērtas sociālo mediju platformu vidē – neslēpjot savu dalību čempionāta rīkošanā.
"Es dalos ar ziņām, kāda ir mana brīvprātīgā ikdiena. Tā kā esmu sociālajos medijos un gatavoju tur saturu profesionāli, es nevairos būt atvērta arī šajos stāstos, ka daru brīvprātīgo darbu, lai šo notikumu parādītu plašāk," norādīja Kate. "Cilvēkiem patīk redzēt, ko dari ikdienā. Kad saņēmu ziņu, ka būšu daļa no komandas šeit čempionātā, es ar to lepojos savās sociālo mediju platformās – un tad sajūti to gandarījumu un prieku no apkārtējiem," stāstot Kates seja atplaukst smaidā.
Ap arēnu jau virmo patīkamas uzvaras ovāciju gaidas, un jautātas, kas tad ir pirmais un pats svarīgākais brīvprātīgā darbā, visas piekrīt, ka saglabāt mieru un racionāli izvērtēt negaidītas situācijas ir būtiskākais nosacījums, lai pienākumi tiktu izpildīti. Brīvprātīgajiem veidojas lieliska sadarbība ar apsardzes speciālistiem, tiek izskaidrotas drošības prasības un noteikumi, tiek stāstīts par to, kā zibenīgi sniegt pirmo palīdzību, ja tas nepieciešams. IIHF rūpīgi gatavojas, lai sacensību apmeklētāju pirmie kontaktpunkti arēnā – saziņa ar brīvprātīgajiem – būtu atbilstoši augstajam standartam, kādu Latvija ierasti spēj nodrošināt lielo pasākumu laikā.
"Pēc čempionāta būs vajadzīgs laiks, kamēr tu atgūsties, ka tas ir noslēdzies. Tagad vairs nebūs jāceļas un jādodas darīt, nav obligāti kā pirmais jāatver e-pasts, nav jādomā, kā sadalītas dienas maiņas. Čempionāts un mūsu brīvprātīgais darbs, protams, paņem zināmus resursus mums visiem," stāstīja Ance.
