Pasaules čempionāts Somijā, kur notika arī izšķirošās spēles par medaļām, organizatoriem nodrošināja 9,4 miljonu eiro peļņu. Latvijā čempionāta rīkotājorganizācijas – LHF meitasuzņēmuma SIA "Hokeja akadēmija" – ieņēmumi nedaudz pārsniedza 8,3 miljonus eiro, bet peļņa bija 249 000 eiro. Uzņēmuma vadītājs Edgars Buncis paskaidroja, ka nopelnītā nauda būs nepieciešama nākotnes darbības nodrošināšanai, jo lielo izmaksu dēļ jaunatnes hokeja attīstībai vienmēr ir nepieciešams finansējums.
Vīriešu valstsvienības uzturēšanai LHF pērn iztērējusi nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro. Junioru un sieviešu izlasei tērēti vairāk nekā 672 000 eiro, savukārt nacionālo čempionātu rīkošanas izmaksas pārsniedza pusmiljonu eiro.
Kongresā netrūka diskusiju par LHF organizatorisko uzbūvi un dalībnieku skaitu pārvaldības struktūrās. Nākamais LHF kongress būs jau jūnijā, kad biedri varēs izvirzīt federācijas prezidenta kandidātus un par tiem balsot. Pēc izmaiņām statūtos nākamais LHF prezidents varēs ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, bet ierobežojums neattieksies uz pašreizējā federācijas prezidenta Aigara Kalvīša līdzšinējiem pilnvaru cikliem.
Vai kandidēt uz nākamo termiņu, Kalvītis vēl nav izlēmis.
Viņš paskaidroja, ka vispirms jāsagaida izlases starts pasaules čempionātā un vēl būs jāizvērtē pašreizējās sezonas noslēgums kopumā. Lēmumu par iespēju kandidēt Kalvītis plāno pieņemt maija beigās.
Šoreiz kongresā bija vairāk diskusiju nekā iepriekšējā reizē. Viens no hokeja skolas "Baltijas vilki" dibinātājiem Edgars Masaļskis rosināja LHF statūtos noteikt prasību federācijai ik gadu atvēlēt pusmiljonu eiro bērnu un jaunatnes hokejam, kas būtiski pārsniegtu pašlaik jauniešiem paredzētos 279 000 eiro.
LHF kongresā arī apstiprināja izmaiņas organizācijas biedru rindās.
Latvijas hokejā 2023. gada pasaules čempionāts izvērtās īpašs ar pirmo reizi izcīnītām bronzas medaļām.