Rīgas grupā izmaksas sasniedz gandrīz 9,5 miljonus eiro, bet valsts un Rīgas pašvaldības atbalsts veido nedaudz vairāk kā 10% kopējā budžeta. Cerētie biļešu pārdošanas apjomi sākotnēji nedeva gaidīto rezultātu, tāpēc pirms Latvijas un Kazahstānas spēles noplūda ziņa, kas bija domāta Latvijas Hokeja federācijas biedriem, piedāvājot iespēju iegādāties biļetes ar 50% atlaidi. Protams, rīkotāji saņēma vairākus simtus e-pastu no neapmierinātiem cilvēkiem, kas iepriekš nopirka biļetes par pilnu cenu.
Pasaules čempionāta organizācijas komitejas ģenerālsekretārs Latvijā Edgars Buncis intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" uzsvēra, ka organizatoru izdevumus neviens cits nesegs, turklāt par pilnu maksu biļetes pirkušajiem bija iespēja izvēlēties sev tīkamākās vietas arēnā, bet atlaižu akcijā tika realizēts pārpalikums.
"Ja mēs būtu ar šo 50% cenu pašā sākumā startējuši, mēs šajā brīdī būtu aptuveni 2,5 miljonus [eiro] mīnusā," organizatoriem svarīgo finanšu aspektu uzsvēra Buncis.
Pasaules čempionāta pēdējās nedēļas sākumā uz visām 30 spēlēm "Arēnā Rīga" bija pārdoti apmēram 145 tūkstoši biļešu, kas no visa iespējamā apjoma nedaudz pārsniedz pusi.
Labāk klājas somu partneriem otrā turnīra norises vietā Tamperē, kur no gandrīz 400 000 biļešu ir pārdoti 230 tūkstoši. Somiem par labu nāk tas, ka biļetes neapliek ar PVN nodokli, jo pasākumu rīko hokeja federācija, kas pēc statusa ir biedrība, un visi iegūtie līdzekļi paliks Somijas hokejam.
Čempionātu, kura rīkošanu atņēma Krievijai par tās sākto karu pret Ukrainu, ierasto trīs gadu laikā vajadzēja sarīkot 11 mēnešu laikā.
Pasaules čempionāta organizācijas komitejas ģenerālsekretārs Somijā Heiki Hietanens paskaidroja, ka turnīra rīkošana tajā pašā arēnā arī pērn nebūt nenozīmē daudz vienkāršāku situāciju šogad.
"Neskatoties uz to, ka čempionātu rīkojām arī pagājušajā gadā un turnīrs notiek tajā pašā arēnā, mums tik un tā jāizdara tās pašas lietas, kam varējām veltīt divus trīs gadus," teica Hietanens. "Ir jāpārplāno pilnībā viss, kas attiecas uz čempionāta organizatorisko pusi, jāpārslēdz līgumi, jāvienojas par jaunām sadarbībām un jāmēģina atkal pārdot pēc iespējas vairāk biļešu."
Latvijas valstsvienības kardiogramma visās sešās spēlēs bijusi visai raiba.
Čempionāts sākts ar diviem zaudējumiem – bezierunu sakāve pret Kanādu un turnīra otrajā dienā atzīts Slovākijas pārākums, zaudējot tiešajiem konkurentiem par vietu ceturtdaļfinālā. Tam sekoja četri panākumi pēc kārtas – vēl nebijis rezultāts Latvijai pasaules čempionātos. Par šādu turnīra kalendāru, kur svarīgākā spēle šķietami ielikta pašā sākumā, pārmetumus saņēma rīkotāji Latvijas pusē, kam, veidojot kalendāru, bija jāņem vērā virkne mainīgu faktoru.
Buncis paskaidroja, ka noteikumi kalendāra plānošanā ir diezgan strikti. Augstāka ranga komandām kalendārā drīkst būt tikai viena sapārotu spēļu reize un tām parasti neieplāno spēles, kas sākas pusdienā, kā arī jārēķinās, ka Ziemeļamerikas komandām nepieciešams viņiem parocīgāks spēļu pārraides laiks televīzijā. Turklāt starp spēlēm nevienai komandai nedrīkst būt par 20 stundām īsāka pauze.
Nomainot Latvijas vārtos Ivaru Punnenovu pirmās spēles pašā sākumā, Artūrs Šilovs savu sargāto mūri vairs nav atstājis.
Savu darbu viņš ir paveicis godam, un hokeja eksperti jau atzīst, ka mūsu priekšā ir nākamā Latvijas zvaigzne Nacionālajā hokeja līgā (NHL).
Šilovs 22 gadus vecumā vairākkārt ir glābis izlasi ne tikai no vārtu, bet arī visas spēles zaudēšanas. Pirms pēdējās grupu kārtas spēļu dienas Artūrs ir turnīrā 11. labākais vārtsargs. Pat pēc smagā vakara pret Kanādu viņa statistika ir iespaidīga – atvairīts 91,61% metienu un vidēji spēlē ielaisti 2,01 vārti. Turklāt Šilovs ir vienīgais vārtsargs čempionātā, kurš piedalījies sešās spēlēs, un tieši viņa sniegums lielākoties noteiks izlases tālākās gaitas.
Sporta žurnālists Jānis Matulis gan uzskata, ka
Latvijas izlases sniegumā trūkst stabilitātes, kas raksturo augstākās klases komandas.
Stabilitāte sāk parādīties izlases līderu rezultativitātē, kas pēdējās spēlēs īpaši pirmās maiņas uzbrucējiem ļāvis papildināt gūto vārtu ražu. Labāko čempionātu karjerā aizvada Rodrigo Ābols, kurš guvis jau četrus vārtus, bet Kasparam Daugaviņam ir lieliskas iespējas kļūt par rezultatīvāko Latvijas hokejistu elites divīzijā. Tikmēr Rūdolfs Balcers, lai arī pagaidām bez gūtajiem vārtiem, ir viens no atslēgas spēlētājiem. To gan varētu teikt par katru izlases spēlētāju, jo tieši savstarpējā saikne ir lielākais kompliments šīgada komandai.
Iespējams, nostrādā tas, ka izlase spēlē mājās un hokejistiem rokas stiepiena attālumā ir ģimene un viņu tuvākie. Latvijas hokeja valstsvienības ģenerālmenedžeris Rūdolfs Kalvītis nešaubās, ka
hokejistiem iespēja satikt ģimeni, nepavadot visu laiku nošķirti, dod papildu enerģiju.
Nesteidzoties analizēt treneru lēmumus un hokejistu sniegumu, ja reiz Latvijas valstsvienība līdz pat pašai pēdējai spēlei saglabājusi iespēju kvalificēties ceturtdaļfinālam, tas nav slikti. Turklāt, kā jau dzīvē iekārtots, viss ir pašu rokās.
