Pavasarī pasaules hokeja čempionāts bija Rubīnam sarežģīts laiks, jo viņš nespēja palīdzēt komandai un varēja tikai noskatīties no malas, kā pērnajiem bronzas medaļniekiem turnīrs Čehijā neizvēršas veiksmīgi.
Vasaras vidū Rubīns jau jūtas gatavs sezonai, slido un trenējas, lielas izmaiņas kustībās nejūtot. Viņš gan piebilda, ka ir jāturpina strādāt, lai atgūtu simtprocentīgu funkcionalitāti.
Kristiānam veselības sarežģījumus radīja trūce – kājas noslodzes radīts iekaisums izraisīja hroniskas sāpes vēderā, iekaisa kaunuma kauls, ap kuru izvietots daudz muskuļu un saišu. Kļuva skaidrs, ka bez ķirurģiskas iejaukšanās hokejists savainojumu nebūtu izārstējis.
Pusi sezonas Zviedrijā aizsargs spēlēja, lietojot recepšu medikamentus, līdz sešas spēles pirms izslēgšanas turnīra sākuma ieplēsa otru vēdera pusi, un arī zāles vairs nepalīdzēja.
Pēc klubu sezonas un pusotru mēnesi pirms pasaules čempionāta Rubīns bija paņēmis pauzi un apspriedās ar ārstiem. Viņam kļuva skaidrs, ka laika ir pārāk maz, lai spētu palīdzēt valstsvienībai pasaules čempionātā.
"Nebiju spējīgs no rīta pat piecelties bez zālēm," pastāstīja Rubīns. "Tādā kondīcijā doties uz valstsvienību nebūtu godīgi pret pārējiem izlasē. Nebiju simtprocentīgi gatavs kāpt uz ledus, lai arī kā sportists ļoti gribēju. Tas bija viens no maniem grūtākajiem lēmumiem, jo vienmēr gribu spēlēt, lai vai kas. Tomēr sāpes bija tik lielas, ka ar špricēm man būtu jādzīvo kādi 2–3 mēneši no vietas. Nevar zināt, cik ilgi es tā būtu novilcis."
Rubīns uzsvēra, ka bija jārēķinās ar sekām, kādas paša lēmumi atstāj uz hokejista karjeru kopumā.
Sezonu "MoDo" sastāvā Rubīns vērtē kā labu, jo izdarīja, ko varēja, lai arī klubs netika izslēgšanas spēlēs. Viņš priecājas par Plzeņas komandas piedāvāto iespēju pārcelties uz Čehijas līgu, un aizsargs sagaida, ka izmaiņas nāks par labu. No visiem piedāvājumiem Plzeņas "Škoda" variants Rubīnam bija vispiemērotākais.
