Vēsturiskā hokeja halle «Rīga» sen gaidītā remontā pārtop, kļūs daudz ekonomiskāka

Dažādos sporta veidos esam labākie vai vismaz cenšamies tādi būt. Viens no populārākajiem sporta veidiem kā amatieru, tā profesionālā līmenī ir hokejs. Liela daļa Latvijas izlases spēlētāju gaitas sāka hokeja hallē "Rīga", kas pēc energopatēriņa galvaspilsētas maciņam ir otrā dārgākā ēka, bet pašlaik pirmo reizi tajā veic kapitālus remontdarbus. Tas ļaus krasi uzlabot energoefektivitāti, un nākamajā kārtā plānots telpas padarīt arī vizuāli pievilcīgākas.

Hokeja spēlei raksturīgās skaņas jau vairākus mēnešus galvaspilsētas vecākajā ledus hallē aizstājusi remontdarbu rosība. 25 gadus pēc halles uzcelšanas nekas vairāk par kosmētiskajiem darbiem šeit nebija veikts. Pēdējos gados pašvaldība finansiāli krietni izjuta halles neefektīvo siltumizolāciju un ūdens pilēšanu no jumta.

Pamatīgi pārbūvē hokeja halli "Rīga"
00:00 / 05:01
Lejuplādēt

"Bija situācija, ka vienā brīdi elektroenerģijas rēķins, kas mums atnāca, bija tik katastrofāls, ka vienkārši pielika punktu," pastāstīja Rīgas domes īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis. "Vienā mēnesī bija ap 150 000 [eiro] tikai par elektrību jāmaksā, kas bija puse vai trešā daļa no gada budžeta, kas ir hokeja skolai."

Vienā no galvaspilsētā noslogotākajām ledus hallēm, kas atklāta 1999. gada novembrī, hokejs dzīvo ik dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Hallē ir trenējušies un spēlējuši vairāki pašreizējie Latvijas izlases hokejisti un pasaules čempionāta bronzas medaļnieki - vārtsargs Artūrs Šilovs, uzbrucēji Rodrigo Ābols un Oskars Batņa, hokejista gaitas te sāka arī karjeru noslēgušais aizsargs Kārlis Čukste.

Hokeja skolā patlaban ir nepilni 400 spēlētāji. Līdz šim ģērbtuvēs un hokeja formu žāvētavās nebija nodrošināta pat ventilācijas sistēma. Tagad gan daudz kas ir mainījies, pastāstīja Rīgas Būvniecības pārvaldes vadītājs Māris Mežzīle.

Jauna sistēma ļaus regulēt apgaismojumu pēc vajadzības gan spēļu, gan treniņu režīmā, kā arī ir uzlabota energoefektivitāte ventilācijas iekārtām. 

"Tika mainīti gan logi, gan siltinātas fasādes un virsgaismas mainītas. Izbūvēta jauna ventilācija ģērbtuves telpās, kas iepriekš vispār nebija," uzlabojumus turpināja uzskaitīt Mežzīle.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,7 miljoni eiro, un finansējumu energoefektivitātes uzlabošanai galvenokārt sedz Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļi, kā arī līdzfinansējumu nodrošina pašvaldība. Līdzko enerģijas ietaupījumu darbi hallē būs paveikti, otrajā kārtā plānots uzlabot vizuālo skatu arī ģērbtuvēs un citās halles telpās. To gan finansēs tikai pašvaldība.

Pašvaldībā plāno, ka rēķini varētu samazināties uz pusi, atzina Mežzīle.

"Noteikti tie būs vismaz 30%, mēs prognozējam, ka varbūt pat līdz 50%," uzsvēra Mežzīle. "Nav pašvaldībai vēl precīzas pieredzes ar saules paneļiem, kā tie strādā. Mūsuprāt, tieši hokeja halle, kur arī vasarā var trenēties, var izmantot šo elektroenerģiju dzesēšanas sistēmai. Ietaupījums, mūsuprāt, būs tiešām iespaidīgs."

Kamēr hallē veic uzlabojumus enerģijas taupīšanai, blakus esošā skola ir pārmaiņu sākumā.

Rīgas 55. vidusskolu 2005. gadā pārsauca traģiski bojāgājušā hokejista Sergeja Žoltoka vārdā. Iepriekš skolā bija arī hokejistu klases, kurās izglītojās turpat blakus hallē spēlējošie skolēni. Skolā samazinājās skolēnu skaits, tāpēc pašvaldība lēma Žoltoka pamatskolu pievienot Rīgas 93. vidusskolai, kas kopš jaunā mācību gada nes Dārzciema vidusskolas vārdu. Šobrīd bijušajā Žoltoka skolā mācās 7.-9. klašu skolēni.

"Skolēnu skaits skolā kopumā pieaug, bet līdz ar to, ka šeit, Vietalvas ielā, klases tiek pārstrukturizētas, tiek veidota moderna jauna sākuma skola no pirmās līdz sestajai klasei," pastāstīja Rīgas Dārzciema vidusskolas direktore Gunita Kļaviņa. "Tātad ir nepieciešamība šeit nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu ar dizaina tehnoloģiju kabinetu, dabaszinību kabinetu, arī āra laukums ir jāsakārto. Tāpat arī skolas ēku ir nepieciešams siltināt."

Rēķinoties, ka tuvākajos gados skolēnu skaits zemā dzimstības līmeņa dēļ samazināsies, hokejam plānots atvēlēt lielāku lomu skolas telpās.

Ir iecere paplašināt ģērbtuvju zonu, kā arī izveidot hokeja muzeju. Muzeja izveides ideja ir vairāk nekā 15 gadus sena, bet līdz šim tā nav īstenojusies.

"Jau ilgstoši par to runājām gan ar mūsu hokeja veterānu Ēvaldu Grabovski, gan ar Hokeja federāciju, ka ir jāveido.. Rīgas hokeja muzejs ir skaļi teikts, bet sākumā tāda ekspozīcija, kur mēs runātu par saviem varoņiem," paskaidroja Rīgas domes īpašuma komitejas vadītājs Locis. "Tādiem kā Elmārs Bauris, kam arī droši vien sava kolekcija paredzama, Kārlis Skrastiņš droši vien ir pelnījis savu vietu, gan Helmuts Balderis un Harijs Vītoliņš, gan visi pārējie."

Durvis atjaunotajā ledus hallē varēs vērt jau novembrī. Rīgas hokeja skolas direktors Jānis Neikšāns pastāstīja, ka pirmā spēle bija paredzēta jau 31. oktobrī, kas gan nebūs iespējams. Toties novembra vidus ir ļoti reāls termiņš, un celtnieki jau esot apsolījuši darbus līdz tam pabeigt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti