Gatavi līdzfinansēt treniņus
Jūrmalas Sporta skolas hokeja nodaļā 2022./2023. mācību gadā izglītību iegūst 58 audzēkņi, no tiem 35 deklarēti Jūrmalā.
Dome lēmumu slēgt programmu no 31. augusta skaidrojusi ar apstākli, ka ledus laukumu noma Jūrmalas Sporta skolai izmaksājot 106 480 eiro gadā, savukārt žāvētavas noma – nedaudz vairāk kā 3 tūkstošus eiro.
Sporta skolas aprēķini liecina, ka hokeja apmācība vienam bērnam pašvaldībai izmaksā 183,90 eiro mēnesī.
Jauno hokejistu vecāki pašvaldībai piedāvāja no saviem līdzekļiem segt vairāk nekā pusi no summas – 100 eiro mēnesī,
taču vecāku ierosinājums neesot uzklausīts.
Kompromisa variants – 500 eiro desmit mēnešiem
Jūrmalas sporta skolas direktors Sandis Bērziņš domes sēdē gan kā pamata iemeslu minēja to, ka Jūrmalai neesot savas sporta halles vai sporta zāles, tāpēc vecāku ierosinājums par līdzfinansējumu neko nedošot.
Arī otrs ierosinājums par "Inbox" ledus halles izmantošanu nederot, jo tā atrodas Piņķos, kas ir citā pašvaldībā.
"Viena lieta ir jāsaprot – pamata iemesls, kāpēc [hokeja] programma tiek slēgta, ir, ka Jūrmalai nav savas sporta halles un sporta bāzes, un [vecāku] līdzfinansējums šo jautājumu nespēj atrisināt," norādīja Bērziņš.
Tāpēc arī ir nolemts piešķirt domes līdzfinansējumu – 50 eiro mēnesī – visiem šī brīža Jūrmalas Sporta skolas audzēkņiem, kas mācījās šajā hokeja programmā un kas ir deklarēti Jūrmalā.
Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (Zaļo un Zemnieku savienība/Latvijas Zaļā partija), kas bija iznākusi arī pie piketētājiem, skaidroja: "Mēs kā pilsētas dome no savas puses piešķirsim 500 eiro desmit mēnešu treniņu procesam katram audzēknim, kas ir uzsācis [mācības sporta skolā] pie mums Jūrmalā. Tie ir 35 audzēkņi, kas ir deklarēti Jūrmalā.
Jūnijs un jūlijs ir mēneši, kad sportisti var pāriet no kluba uz kluba.
Katram audzēknim šīs izmaksas, kas ir atšķirīgas, segsim."
Jūtas nesadzirdēti, apsver tiesāšanos
Tiesa, vairums vecāku, kas ceturtdienas rītā pirms domes lēmuma bija pulcējušies piketā, gan atzina – šī summa ir niecīga un daudzām ģimenēm tas neko neuzlabos. Tikmēr sadarbība ar ledus hallēm Tukumā vai Jūrmalas apkaimē arī ir sarežģīta, jo tur treniņi nereti notiek laikā, kad mazajiem jūrmalniekiem vēl ir mācības skolā.
Mazie hokejisti turpat pie domes ēkas spēlēja hokeju, savukārt viņu ģimenes stāvēja pavisam netālu ar plakātiem rokās, lai cīnītos par bērnu iespēju turpināt Jūrmalā spēlēt hokeju.
Uzrunātie vecāki atzina, ka jūtas nesadzirdēti, jo Jūrmalas dome neuzklausa viņu ieteiktos risinājumus, un pauda, ka daudzu mazo jūrmalnieku sapnis par hokeju nu ir beidzies. Vecāki sacīja:
"Jūrmalas dome ir, mūsuprāt, aizmuguriski pieņēmusi lēmumu slēgt hokeja novirzienu Jūrmalā, uzskatām, ka mēs varam rast risinājumu šajā situācijā, nākot kopā uz dialogu."
"Tas ir ārkārtīgi skumji, ka bērniem nebūs iespēja nodarboties ar sportu pieteikošā veidā, vai [saņemt] pietiekošu atbalstu no Jūrmalas domes."
"Tāpēc, ka viņi ir pieņēmuši lēmumu, un viņi to lēmumu nekad negrozīs – šis viss vispār ir bezjēdzīgi."
Pret hokeja programmas slēgšanu ir arī Jūrmalas domes opozīcijas deputāts Jānis Asars (Nacionālāa apvienība), kurš pauda: "Manuprāt, tagad, kad Latvijas hokejisti ir pašā augstākajā punktā pēc mūsu vēsturiskā panākuma, ļoti daudz, es domāju, ka arī jaunie censoņi šobrīd kā sporta veidu izvēlas hokeju. Tas sanāk tā – bērniem sapņus aplauzt, kad viņiem ir iespēja tuvu Jūrmalai trenēties, izaugt par jaunajiem hokejistiem, bet Jūrmala acīmredzot to negrib – vēlas, lai bērni trenējas citās pašvaldībās."
Tomēr cerības neesot zudušas. Vecāki neizslēdza, ka domes lēmumu apstrīdēs tiesā.
