Biļetes uz Latvijas izlases spēlēm maksā no 49 līdz 135 eiro, bet šobrīd, piemēram, uz čempionāta atklāšanas spēli pret Kanādu pieejamas tikai abu dārgāko kategoriju ieejas kartes.
Komercmedijos dzirdama reklāma, ka lētākās biļetes maksā tikai deviņus eiro. Tā ir patiesība, bet par šādu cenu varēsit vērot tikai pastarīšu Kazahstānas un Slovēnijas savstarpējo dueli.
Pirms uzsākt biļešu tirdzniecību, orgkomitejai bijuši septiņi dažādi biļešu cenu varianti un stratēģijas. Organizētāji gājuši cauri katrai spēlei, mēģinot paredzēt, cik skatītāju varētu būt uz konkrēto maču, Latvijas Radio norāda pasaules čempionāta Rīgas grupas rīkotāju vadītājs Edgara Buncis. Tā arī veidojas biļetes cena – izmaksas, realizācijas izmaksas, skatītāju daudzums un citas papildus lietas, piemēram PVN.
Jāatgādina, ka čempionāts nākamgad notiks gan Rīgā, gan Somijas pilsētā Tamperē, kas sacensības uzņēma šogad maijā. Tamperes hallē maču vienlaikus var vērot 15 000 fanu, Rīgā – 10 000. Tas gan nenozīmē, ka tik daudz biļešu iespējams pārdot, jo vietas jārezervē mediju pārstāvjiem, lūgtajiem viesiem un citiem mērķiem.
Šogad uz pasaules čempionāta maču Tamperē par 50 eiro bija iespējams nopirkt biļeti uz divu pasaules ranga pirmā desmitnieka komandu cīņu. Šobrīd Tampere un Rīga realizē atšķirīgu biļešu pārdošanas stratēģiju. Somi tikai no februāra sāks pārdot individuālo spēļu biļetes, līdz tam var nopirkt dienas biļetes. Šobrīd, piemēram, varat par 35 eiro iegādāties iespēju Tamperē vērot divus mačus vienā dienā, uz ledus dodoties spēcīgajām ASV un Vācijas komandām.
Ja Latvijā biļete uz vietējās komandas spēli maksā 89 vai 135 eiro, tad, piemēram, Somijā uz mājinieku komandas atklāšanas maču pret ASV – 136 eiro. Bet tā ir dienas biļete, kas ļauj pēc tam hallē redzēt Zviedrijas un Vācijas dueli. Matemātiski sanāk, ka Tamperē hokeju skatīties būs lētāk.
Tamperes grupas rīkotāju komitejas ģenerālsekretārs Heiki Hietanens Latvijas Radio pastāstīja, ka Somijā milzu interese par čempionātu ir tieši vietējiem līdzjutējiem. Buncis pauda, ka uz Rīgas spēlēm šobrīd 70% biļešu iegādājušies ārzemnieki. Tiesa, Somijā biļetes tirgo federācija un to cenā nav iekļauts nodoklis.
"Mūsu situācija kardināli atšķiras no jūsējās Latvijā, jo Somijā biļetes tirgo hokeja federācija. Sporta federācijas Somijā ir sabiedriskā labuma organizācijas, tāpēc mums nodokli nepiemēro. Nodoklis ir nulle procentu, tāpēc tas nesadārdzina biļešu cenas. Šobrīd esam ļoti tuvu tiem pārdošanas apjomiem, kādi bija pirms gada šajā pašā laikā. Skaitļi ir nedaudz mazāki, bet tik un tā esam ļoti apmierināti. Karš, enerģētiskā krīze – tas viss ietekmē cilvēku pirktspēju un arī vēlmi tērēt naudu tagad par pasākumu, kas notiks tikai maijā. Kopumā mums biļešu cenas ir pat zemākas nekā pagājušajā gadā. Īpaši uz spēlēm, kurās sacenšas izlases, kas nespēj piesaistīt līdzjutējus. Piemēram, Ungārijas izlase pēc ilgāka pārtraukuma atkal spēlēs augstākajā divīzijā. Somu fani šo komandu nepazīst, tāpēc uz ungāru spēlēm ir ļoti grūti pārdot biļetes," Latvijas Radio pauž Hietanens.
Ieva ir hokeja fane, kura klātienē apmeklējusi 17 pasaules čempionātus un vienas olimpiskās spēles. Lai gan viņai biļetes uz visām septiņām Latvijas komandas apakšgrupas spēlēm jau kabatā, cenas esot pārāk augstas.
Ieva uzsver, ka izmaksas tikai par biļetēm Rīgā līdzinās tam, lai aizbrauktu uz citu valsti un dzīvotu tur, lai noskatītos spēles. Proti, izdevumi, kas saistīti ar transportu, naktsmītni un saviem tēriņiem ir līdzvērtīgi tikai biļešu cenām čempionātā Rīgā.
''Man ir daudzi draugi, ar kuriem esmu braukusi uz ļoti daudziem čempionātiem, kuri principa pēc atsakās pirkt biļetes. Viņi nevēlas atbalstīt šo cenu politiku. Varbūt viņi domā, ka nepārdos biļetes uz pārējām spēlēm, un tad ar Latvijas spēlēm jānosedz pārējo spēļu tukšās sēdvietas," uzsver Ieva.
Arī pieredzējušais "Latvijas Avīzes" sporta žurnālists Gints Narogs, kurš klātienē pasaules čempionātus atspoguļo jau kopš deviņdesmito gadu vidus, Latvijas grupas rīkotāju izvēlēto biļešu politiku uzskata par nepiemērotu.
Gints pieļauj, ka organizatori dzīvo citā realitātē, jo biļešu cenas šā laika apstākļiem nav adekvātas. "Protams, būs cilvēki, kuri varēs atļauties, kas ies, un esmu pārliecināts, ka halle uz Latvijas spēlēm noteikti būs pilna," uzskata Narogs, norādot, ka, iespējams, daudzi Latvijas izlases fani, kuri šobrīd ir saniknoti, biļetes pirks pēdējā brīdī.
Narogs arī cer, ka čempionāta laikā 2006. gadā pieļauto kļūdu neatkārtos hallei apkārt esošie tirgotāji, – toreiz gan dzērienu, gan ēdienu cenas bija pamatīgi paceltas, cenšoties ātri un viegli nopelnīt.
Arī ārzemēs dzīvojošie latvieši, kuri regulāri dodas uz pasaules čempionātu atbalstīt Latvijas izlasi, šoreiz uz dzimteni nemaz neraujoties tieši augsto izmaksu dēļ.
2021. gada čempionāts no valsts maka Latvijai izmaksāja vairāk nekā piecus miljonus eiro, bet šobrīd nākamā gada meistarsacīkstēm valdība nav piešķīrusi nevienu eiro. Pusmiljonu rīkotājiem nesen piešķīra Rīgas dome, bet uz valsts budžeta naudu Edgars Buncis šobrīd necer.
Vairāki hokeja fani Latvijas Radio pauda, ka cer uz biļešu cenu pazemināšanu īsi pirms sacensību sākuma, ja tās tomēr nebūs pārdotas. Tomēr Buncis apgalvoja, ka cenas netiks pazeminātas.
Cerams, ka nākamā gada pasaules čempionāts tomēr būs hokeja svētki pie pilnām tribīnēm, nevis atstās mieles kā 2021. gadā. Pēdējo un līdz šim vienīgo reizi pasaules čempionāts hokejā Rīgā pilnvērtīgi notika gandrīz pirms 16 gadiem, kad izlasē sāka spēlēt tās paaudzes hokejisti, kuri jau tagad beiguši karjeru.
