Pēdējos desmit gados latviešu skaits NHL nav bijis liels – trīs Latvijas spēlētāji pasaules spēcīgākās hokeja līgas komandu pamatsastāvos jau bija kas ievērojams, un tas notika vien pagājušajā sezonā, kad spēlēja Zemgus Girgensons, Teodors Bļugers un Rūdolfs Balcers. Bļugers un Balcers gan sezonu sāka savu vienību fārmklubos, bet ap gadu miju debitēja NHL.
Vēl šīs tūkstošgades pašā ievadā vienlaikus NHL vienību pamatsastāvos atradās pat septiņi latvieši,
kas arī ir rekords. Tad spēlēja Sandis Ozoliņš, Artūrs Irbe, Sergejs Žoltoks, Kārlis Skrastiņš, Herberts Vasiļjevs, Kaspars Astašenko un Pēteris Skudra. Pēc 2004.gada līgas lokauta karjeru beidza Irbe, mūžībā devās Žoltoks, atkarība no alkohola lika par hokeju vismaz uz sezonu aizmirst Sandim Ozoliņam, uz Krieviju pārcēlās Skudra, bet uz Vāciju devās Vasiļjevs.
Jauno pieplūdums nebija pietiekami straujš, tāpēc kādu brīdi Latvijai bija vien divi spēlētāji NHL – stabilā vērtība Skrastiņš un kauslis Raits Ivanāns. Vēlāk epizodiski paralēli Skrastiņam un Ivanānam NHL uzspēlēja arī Oskars Bārtulis un Mārtiņš Karsums, bet sava veida „sausuma periods” bija sācies.
Uzplaukums atkal vērojams šobrīd, jo nākamsezon NHL varētu spēlēt Girgensons, Bļugers, Balcers, Elvis Merzļikins un Rodrigo Ābols.
Tiesa, Ābola gadījumā viss gan būs atkarīgs no paša spējām sevi pierādīt vasaras treniņnometnēs un vēlāk, visticamāk, arī Amerikas hokeja līgā (AHL). Ābols pagājušajā sezonā guva 18 vārtus Zviedrijas augstākajā līgā, kas ir lielmeistara rādītājs.
Viss sanāca gluži kā pasakā – pasaules čempionātā Ābols aizvadīja tikai pusotru spēli, jo salauza pirkstu, ko operēs tikai ceturtdien. Sekoja negaidīts zvans no aģenta, kurš uzbrucēju tobrīd nemaz nepārstāvēja, un galdā līgums ar Floridas „Panthers”. Aģentiem profesionālajā sportā ir milzīga loma. Viņu pārdomātas un pareizas darbības sportistu var pacelt augstumos, bet pretējā gadījumā arī iznīcināt spēlētāja karjeru.
Hokeja žurnālists Jānis Matulis uzskata, ka Zviedrijas augstākā līga ir ļoti labs tramplīns nokļūšanai NHL. Matulis uzsvēra, ka Zviedrijas līgai NHL seko vairāk nekā Kontinentālajai hokeja līgai (KHL), un Ābola aizvadītā sezona Skandināvijā bija teicama, tādēļ Floridas "Panthers" interese par Latvijas hokejistu ir likumsakarīga.
Ābola un arī Merzļikina gadījumā profesionāls un pārdomāts aģenta darbs ir viņus aizvedis līdz pasaules hokeja Mekai.
Diemžēl, arī Latvijas hokejā ir pretēji gadījumi. Viens no spilgtākajiem varētu būt nu jau viņsaules hokeja laukumos spēlējošais aizsargs Kaspars Astašenko. Viņš reiz intervijā Armandam Pučem pastāstīja, ka tieši aģenta alkatības dēļ neizdevās palikt NHL, jo klubam prasītā alga bija nesamērīgi augsta.
Astašenko gadījumā palikt NHL gan traucēja arī viņa tieksme uz apreibinošām vielām un dažbrīd pārāk ekspansīvā un karstasinīgā uzvedība. Viņš pats jau minētajā intervijā atzina, ka reiz ģērbtuvē „trīs mājas tālāk” lika doties leģendārajam trenerim Viktoram Tihonovam, kas pieredzējušo speciālistu esot izsitis no sliedēm.
Pagaidām var vien minēt, cik latviešu nākamsezon spēlēs NHL. Pamatsastāvā būtu jāspēlē Girgensonam, Bļugeram, Balceram un Merzļikinam. Ābolam būs jācīnās par vietu zem NHL saules, bet nevar aizmirst Kolumbusas „Blue Jackets” sistēmā esošo vārtsargu Matīsu Edmundu Kivlenieku, kā arī Toronto „Maple Leafs” sistēmas aizsargu Kristiānu Rubīnu. Labvēlīgas apstākļu sakritības gadījumā arī viņiem var pavērties iespēja uzspēlēt uz NHL ledus.
