Hokeja čempionāta rīkotājiem sajūtas svētdien esot bijušas gluži kā izlaidumā – liels gandarījums par paveikto un apziņa, ka ilgtermiņā visas pūles atmaksāsies. Taču emocionālā spriedze ceļā uz šī iedomu diploma saņemšanu bijusi milzīga.
"Tas gāja tā kā pa naža asmeni – jebkurā brīdī varēja kāja paslīdēt un kādu pirkstu nogriezt," teica čempionāta rīcības komitejas vadītājs Edgars Buncis. Sākoties šim politiskajam jautājumam ap karogiem, tas mūs ietekmēja, komandas ietekmēja, paši baltkrievu spēlētāji sāka satraukties, [tas] nesa līdzi citu komandu līdzjūtību, un tā situācija nav tik viennozīmīga – tādas lietas nedrīkst notikt pasaulē un katra diena nāca ar jauniem izaicinājumiem."
Nākamais, protams, bija skatītāju jautājums.
Lai gan teorētiski pāris diennakšu laikā tika atrasts risinājums, kā vismaz latviešu fanus ielaist arēnās, praktiski tas beidzās vien ar tūkstoti pārdotu biļešu visā čempionātā.
Kaut gan potenciāls bija vismaz dubultu biļešu apjomu pārdot uz katru no tobrīd vēl atlikušajām 13 spēlēm.
"Sākotnējais plāns paredzēja, ka čempionāts notiks vispār bez skatītājiem. Līdz ar to, ja raugāmies no finansiālā aspekta – katra pārdotā biļete ir ienākumi mūsu budžetā," pauda Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidents Renē Fāzels. "Taču, godīgi sakot, man ir ne tik daudz žēl naudas, ko neieguvām, bet gan hokejistu, kuri nevarēja spēlēt skatītāju klātbūtnē."
Fāzels atzina, ka negāja viegli arī ar politiskajiem izaicinājumiem, bet saulainā fināla dienā viņš juties ļoti laimīgs.
Čempionātā ir arī lieli veiksmes stāsti – viens no tiem saistīts ar pandēmijas mestajiem izaicinājumiem pasākuma drošībai.
"Praktiski neviens [Covid-19] gadījums ne čempionāta laikā ne burbulī, ne ārpus burbuļa nebija," uzsvēra Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis. "Daži [gadījumi] bija iebraucot, bet tie jau atvesti no ārpuses, tā kā bailes ir lielākas nekā mūsu varēšana, tāpēc es aicinātu visiem sadzīvot ar Covid, nevis tikai baidīties, jo šī problēma acīmredzot būs nākamajās desmitgadēs jāpārdzīvo."
Edgars Buncis un Aigars Kalvītis par pasaules čempionātu Rīgā
Čempionātā kopumā bija iesaistīti apmēram 1700 cilvēku. Lai arī atslābt nevarēja ne mirkli, ieguvēji no tā būs visi, īpaši Latvijas valsts. Jo noorganizēt pirmo čempionātu Covid-19 apstākļos ir liels gods, kas tagad ierindo mūs starp sporta lielvalstīm, uzskata Hokeja federācijas prezidents. Neraugoties uz visām investīcijām kaut vai sertifikātu pārbaudes sistēmā, kas noteikti neatmaksāsies, rīkotāji saka – ja vajadzētu tam visam iet cauri vēlreiz, viņi tik un tā paļautos uz cerību un riskētu.
Latvijas izlases pēdējā spēle turnīrā pret Vāciju, ko klātienē redzēja teju tūkstoš līdzjutēju, atjaunoja sajūtas, kas ir hokejā,
bet nebija jaušamas vairāk nekā gadu, sacīja Buncis. Viņš uzsvēra, ka čempionāts bija šo dažu mirkļu vērts un tā ir lieta, ar ko visi varam būt lepni.
Savukārt Kalvītis atzina, ka turnīrā Rīgā bija grūti prognozēt rezultātus, un tas padarīja sacensības interesantas. "Protams, mēs būtu ļoti laimīgi, ja Latvija būtu cīnījusies par medaļān, bet atliksim to uz nākamo čempionātu," piebilda LHF prezidents.
Organizatori saka, neraugoties uz visiem izaicinājumiem, esam parādījuši, ka Latvija spēj noorganizēt pasaules līmeņa meistarsacīkstes. Tas dod cerību Rīgā hokeja svētkus piedzīvot vēlreiz un ātrāk nekā pēc 15 gadiem, kas pagāja kopš iepriekšējās reizes. Turklāt tad jau, cerams, ar ārvalstu fanu pilnām ielām un skatītāju pilnām tribīnēm.
