Latvijas un Somijas kopīgais piedāvājums paredz vienas grupas spēles un divus ceturtdaļfinālus rīkot "Arēnā Rīga", bet otras grupas turnīru un izšķirošās spēles par medaļām uzņems Tampere, kur čempionāts notiek arī 2022. gadā.
Tā kā Tampere un Rīga bija vienīgā kandidatūra, balsojums nenotika, bet par apstiprinājumu rīkošanas tiesību piešķiršanai kļuva kongresa dalībnieku iebildumu trūkums.
Komandu sadalījums grupās kļūs zināms pēc 2022. gada pasaules čempionāta noslēguma.
Aprīlī IIHF atsauca Sanktpēterburgai tiesības rīkot 2023. gada pasaules čempionātu. Pēc vakances rašanās interesi par turnīra sarīkošanu pauda arī Ungārija un Slovēnija, kas kopīgo kandidatūru iepriekš maijā atsauca.
IIHF prezidents Liks Tardifs piektdien uzrunā kongresā uzsvēra, ka Krievijas un Baltkrievijas atstādināšana no starptautiskajām hokeja norisēm ir visu iesaistīto pušu un dalībnieku drošības interesēs. Krievijas un Baltkrievijas nepiedalīšanās ir arī šo abu valstu pārstāvju drošības labad, paskaidroja Tardifs. Viņš noliedzoši atbildēja uz paša uzdoto jautājumu, vai pašreizējos apstākļos patiešām būtu droši aizvadīt 2023. gada U-20 pasaules čempionātu Krievijas pilsētā Novosibirskā un pasaules čempionātu Sanktpēterburgā. Tardifs atzina, ka Krievijas un Baltkrievijas izlašu dalība čempionātos citās valstīs nebūtu iespējama bez papildu drošības pasākumiem.
Savukārt Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis uzrunā kongresā solīja, ka tiks izdarīts viss iespējamais, lai čempionātu sarīkotu maksimāli augstā līmenī.
Pasaules čempionāts 2023. gadā plānots no 12. līdz 28. maijam.
Pēc IIHF lēmuma atteikt čempionāta rīkošanu Sanktpēterburgai LHF sāka meklēt variantus, ar kuru valsti kopā sarīkot turnīru. LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs sarunā ar Latvijas Radio paskaidroja, ka tika uzrunātas vairākas valstis, bet kā perspektīvākais variants iezīmējās sadarbība ar Somiju.
Pērn pasaules čempionātu Latvijā pilnvērtīgi neizbaudīja ne līdzjutēji, nedz arī hokejisti, kuri epidemioloģisko ierobežojumu dēļ dzīvoja slēgtā burbulī viesnīcā. Grupu turnīra spēles līdzjutēji nevarēja apmeklēt, un ierobežotam skatītāju skaitam durvis bija atvērtas tikai izslēgšanas turnīrā. Līdz ar to čempionāts nebija pievilcīgs citu valstu tūristiem salīdzinājumā ar 2006. gada hokeja forumu Rīgā, kas deva ieguldījumu viesnīcu un restorānu nozarē.
Tiesa, 2023. gada čempionāta norisē ienākumu gūšanā svarīgs būs komandu sadalījums grupās, atzīmēja Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis. Ja Rīgā spēlēs, piemēram, Kanāda, tad kādus kļavlapas valsts līdzjutējus varētu sagaidīt tikai izslēgšanas turnīrā, bet ne priekšsacīkstēs.
Naglis piebilda, ka svarīga būs komunikācija ar LHF un biļešu izplatītājiem, lai pēc iespējas veiksmīgāk sagatavotos turnīram.
Tikmēr bijušais Latvijas hokeja izlases vārtsargs Artūrs Irbe atzīmēja, ka čempionāts Rīgā veicinās sporta veida attīstību un dos pozitīvu grūdienu kaut vai ar nelielu papildu resursu piesaistīšanu.
Latvijā pasaules hokeja čempionāts iepriekš ir noticis arī 2006. un 2021. gadā.
IIHF kongresā apstiprināja arī U-20 pasaules čempionāta rīkošanu gadumijā Kanādā, kur spēlēs Latvijas juniori. Latvijas sieviešu valstsvienība turnīru otrās divīzijas A grupā aizvadīs 2023 .gada pavasarī Meksikā kopā ar Spānijas, Taivānas, Islandes, Ziemeļkorejas izlasēm un mājiniecēm meksikānietēm.
Par pasaules čempionāta vīriešiem elites grupā rīkotāju 2026. gadā piektdien apstiprināja Šveici. Cīņa par čempionu titulu 2024. gadā notiks Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā, bet 2025. gadā IIHF prestižāko turnīru uzņems Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma un Herninga Dānijā.
