Jau 22 gadu vecumā Neretnieks pirmoreiz ielauzās pasaules ranga simtniekā, bet nule kā gadumijā, sasniedzis 35 gadu slieksni, nopelnīja ceļazīmi uz karjerā otrajām olimpiskajām spēlēm. Kristaps arī ir nodrošinājis vietu prestižajās Pasaules kausa finālsacensībās aprīlī notiks Saūda Arābijā, kur Neretniekam būs pirmais lielais kopīgais pārbaudījums ar jauno un augstu vērtēto zirgu Palladium KJV.
Reinis Ošenieks: Tikai uz vienu dienu atskrēji mājās, tad atpakaļ uz Poliju un tad jau uz Parīzes sacensībām, kas gan vēl nav olimpiskās spēles. Ko var vienas dienas laikā paspēt izdarīt mājās, un vai ir jēga braukt uz tik īsu laiku?
Kristaps Neretnieks: Pirmkārt pie jums ciemos. Daži sīki darbiņi jāizdara, jāpaņem zirgu mašīna un jābrauc rītvakar jau prom uz Parīzi.
Kas notiek Parīzē? Iesildīšanās pirms olimpiskajām spēlēm vai gadskārtējās Parīzes sacensības?
Lielas sacensības notiks manēžā, un iesildīšanās Pasaules kausam.
Tokijā tev olimpiskās spēles bija no centra diezgan tālu. Parīze ir ar tādām tradīcijām jāšanas sportā, pilsētvidē tik daudz skulptūru ar zirgiem, gleznojumi – tur tiešām zirgi ir neatņemama pilsētas un valsts sastāvdaļa. Ko tev nozīmēs starts Parīzē jāšanas sportā?
Ir tieši tā, kā tu saki. Man ļoti patīk Parīzē startēt. Sacensības notiek muzejā ar stikla kupolu – tur ļoti skaisti un glauni viss būs. Vasarā, ja nekļūdos, olimpiskās spēles būs pie Versaļas pils.
Pasaules kausa finālam esi kvalificējies piekto reizi, bet vienā reizē starts izpalika. Ar zirgu Moon Ray aizbraucāt uz Pasaules kausa finālposmu, taču tur veselības apstākļu dēļ zirgu nepielaida sacensībām...
Jā, mums tieši iepriekšējā dienā pirms paša fināla zirgs saklibojās. Aizbraucām uz Parīzi – tas bija 2018. vai 2019. gads, bet nestartējām. Tad daži gadi ir izlaisti. Šogad viens no mērķiem bija kvalificēties un braukt.
Lielākais mērķis noteikti ir Parīzes olimpiskās spēles, bet, ja skaties uz Pasaules kausa finālu, kurā trīs reizes esi piedalījies – Zviedrijā, Francijā un ASV, ko tas nozīmē tavā sacensību kartē? Cik liela loma ir Pasaules kausa fināliem?
Pasaules kausa fināls jau pats par sevi ir ļoti interesants turnīrs nedēļas garumā un augstākajā līmenī. Atšķiras ar to, ka notiek hallē, nevis kā olimpiāde, kas ir āra laukumā. Notiek samērā mazā hallē, kas arī piešķir to grūtības pakāpi.
Mums šoreiz Pasaules kausa fināls ir kā pirmais lielais eksāmens ar jauno zirgu Palladium pirms Parīzes olimpiādes.
Zirgam ir desmit gadu, viņš šajā līmenī tikai ar vienu kāju ir iekāpis, tāpēc tagad jācenšas maksimāli izlekt dažus lielus turnīrus līdz Parīzei, lai mēs tur būtu maksimāli iespējami labākajā formā.
Kopš 2010. gada tev statistikā ir 189 uzvaras un 2544 starti. Vai tā varētu būt, ka 14 gadu laikā ir tik daudz startu?
Skaitlis ir iespaidīgs, nebiju to dzirdējis, bet tā tas varētu būt, jo tagad startējam katru nedēļu ar trim, četriem zirgiem sacensībās. Katram zirgam ir trīs starti nedēļā. Ja mums ir četri zirgi, tad ir 12 starti sacensībās. Ja ir katru nedēļu, tad savācas diezgan daudz.
Palladium šobrīd ir lielā cerība – jauns zirgs, 10 gadi. Braucot uz Parīzi, uz Pasaules kausa finālsacensībām, kā tu jūti, cik jūs viens otru esat iepazinuši, lai saprastu, ko viens no otra vēlas?
Var teikt, ka vienmēr jau gribas labāk. Mēs ar viņu kopā strādājam jau gandrīz divus gadus. Labi pazīstam viens otru. Es zinu, kā mums sasniegt maksimumu.
Tā kā tas ir dzīvs zirgs un viņam arī katru dienu ir garastāvoklis, vienmēr ir tā, ka gribas vēl labāk un vairāk.
Cik būtiski ir tas, ka tu pats esi diezgan tuvu klāt ikdienā? Polijā ir bāze, arī Arābu Emirātos jūs gana daudz startējat sacensībās. Nav tā, ka Kristaps ierodas uz sacensībām, tikai hop - uzkāpj zirgā un aiziet, laižam sacensībās! Kāda ir tā attiecību veidošana? Cik tuvu esi zirgiem, zinot, ka to ir diezgan daudz?
Mēs paši visu darām. Protams, mums ir palīgi, kas palīdz zirgu kopt un barot, arī inventāru tīrīt un kopt. Tur ir ļoti daudz, ko darīt. Zirgam visādas procedūras jātaisa. Tagad ir visādi lāzeri, kas muskuļus atslābina. Ļoti daudz ir, ko darīt. Komanda ir liela un profesionāla, mēs paši visu darām.
Kā ir pašiem sportistiem? Viņiem taču arī ir svarīgi dibināt attiecības ar zirgu. Vai viņi arī cenšas pēc iespējas maksimāli piedalīties?
Jo vairāk esi kopā ar zirgu, jo ciešāka saikne tev veidosies.
Esi minējis to, ka ceļš uz Tokijas olimpiskajām spēlēm – tavu debiju – bija daudz grūtāks un riskantāks nekā pirms Parīzes. Pirms devies uz debijas spēlēm Japānā, tu ļoti daudz riskēji, pats uzņēmies finanšu atbildību par Moon Ray, ko vajadzēja iegādāties sākumā par pusmiljonu. Tā arī beigās samaksāji pusmiljonu eiro par to zirgu?
Viņam laika gaitā bija daudz veselības problēmu un likstu. Beigās izdevās vienoties par nedaudz mazāku summu. Vienalga, man vienam tās bija neaptveramas saistības, ko toreiz uzņēmos.
Tev izdevās apmaksāt to visu? Šobrīd zirgs ir simtprocentīgi tavs bez parādsaistībām?
Jā.
Pats sākums, es saprotu, bija pirmā iemaksa 10% . Tu mēģināji ātri kaut kur dabūt rokā to summu – 50 tūkstošus.
Tas bija 2017. gada rudens. Es tieši tad beidzu strādāt ar darba devēju Vācijā, paliku bez zirgiem, bez nekā. Man tur arī nekā daudz nebija, vairāki jaunzirgi tikai. Mēs izbeidzām to etapu. Man kaut ko noteikti vajadzēja darīt. Es uzņēmos milzīgu risku, lai dabūtu Moon Ray savā stallī.
Bija jāaizņemas naudiņa no desmit labākajiem draugiem, lai vispār varētu sākt ar zirgu kaut ko darīt. Nākamie divi gadi bija izaicinājumu pilni.
Zirgam uzradās iepriekš nezināmas veselības problēmas, ar kurām nācās mācīties sadzīvot un ārstēt.
Es saprotu, ka kāja sāpēja un tāpēc viņš kliboja. Vai diagnoze beigās ir skaidra? Vai tā ir vienkārši darba rezultātā dabūta trauma, celis sāp, un tāpēc sāk klibot?
Tā ir tāda vaina, kas ar vecumu nāk sporta zirgiem, ka sāp locītavas.
Ar Moon Ray neaizbrauci uz Tokijas olimpiskajām spēlēm, lai arī viņš to ceļazīmi kopā ar tevi bija izcīnījis. Milzīgu naudu tu esi gatavs samaksāt par zirgu, ar kuru neaizbrauci uz olimpiskajām spēlēm. Kāda sajūta tev kā sportistam ir brīdī, kad esi tik daudz ieguldījis gan laika, gan finanšu ziņā, ejot uz savu lielo mērķi?
Es teiktu, ka tie noteikti bija visemocionālākie gadi manā sporta karjerā līdz šim. Ja man prasa, kas ir bijis grūtākais, ko esmu sasniedzis, tad es saku, ka tā ir Tokijas olimpiādes kvalifikācija. Tieši tie divi gadi ar Moon Ray bija visgrūtākie un viskolosālākie.
Ja te runājam, ka sākotnēji summa bija pusmiljons eiro, tad cik nācās ieguldīt atveseļošanās procesā? Aizvest suni pie vetārsta arī bieži vien ir ļoti dārgi, bet zāles, fizioterapija, lāzeri, kā tu pieminēji. Tas jau arī nav lēti...
Protams. Moon Ray veselības aprūpe bija, es varētu arī kļūdīties, bet varētu būt ap diviem, divarpus tūkstošiem mēnesī. Ja mēs ar viņu nevinnējam, tad mums ir lielas ziepes, teiksim tā.
Cik ātri, ieguldot šādu naudu, var atpelnīt, kaut vai ar citiem zirgiem startējot. Jau minējām, ka tas ir viens no dārgākajiem sporta veidiem pasaulē. Arī naudas balvas ir daudz ievērojamākas. Cik daudz ar naudas balvām tu vari atpelnīt zirgu?
Es nedomāju, ka zirgu var atpelnīt. Moon Ray būtu ļoti liels izņēmums.
Šodien situācija sportā ir tāda, ka naudas balvas atpelna reālos ikdienas izdevumus. Ja atpelna, tad ir ļoti labi.
Bet tā, ka nopērk zirgu par miljonu un var atpelnīt, tas ir ļoti reti. Ir lielam veiksmes stāstam jābūt.
Kādā cenā ir Palladium, ja drīkst zināt, kurš savā ziņā ir jaunais zirgs?
Par Palladium tika piedāvātas lielas summas, bet viņš nekad nav bijis pārdošanā, tas netika apspriests. Ar sešām nullēm noteikti.
Palladium tagad liels mājasdarbs pirms karjeras lielākā starta. Kvalifikācijas ceļš uz Parīzi – kā tur tik vienkārši izdevās visu sakārtot, ja salīdzina ar ceļu uz Tokiju?
Ar Palladium sāku startēt pirms diviem gadiem. Pagājušajā gadā bija olimpiskais kvalifikācijas posms visu gadu, mēs jau bijām iepazinušies. Man bija stabils zirgs, ar kuru startēt jau no janvāra līdz decembrim. Labs, stabils zirgs. Mēs pagājušo gadu sākām ar dažām skaistām uzvarām, punkti mums ātri krājās, tā ka jau vasaras beigās bijām diezgan droši, ka mēs noteikti tiksim.
Tokijā 23. vieta ar Valour. Vai viņš ir kaut kur tavā apritē vēl? Limbažos vai kopā ar pārējiem sacensību zirgiem?
Ar Valour man bija iespēja startēt dažos lielos turnīros – Briseles "Masters" turnīrā un vēl dažos. Laika gaitā mans students, kuram pieder Valour, bija jau paaudzies un satrenējies, un pats jau varēja ar tādu spēcīgu zirgu sākt startēt.
Students ir uzbeks?
Jā, Abdurahmons Abdulajevs – jauns, talantīgs uzbeku sportists.
Tevi gaida otrās olimpiskās spēles karjerā. Ko tu gribi sasniegt, un cik augsta latiņa ir 23. vieta Tokijā?
Es teiktu, ka mums pirms Tokijas bija ļoti apgrūtinošs sagatavošanās posms, jo arī ar Valour veselības likstām mazliet nepaveicās. Viņš dabūja traumu jūnija sākumā vai maijā.
Trīs mēnešus pirms starta Tokijā dabūja nopietnu traumu, un zirgs optimālajā formā bija tikai nedēļu pirms Tokijas. 23. vieta ir ļoti augsts sasniegums, ņemot vērā visas problēmas.
Lielākais izaicinājums Parīzei? Nebūs tālie lidojumi, kādi bija uz Japānu. Nebūs karantīnas, kas toreiz bija ar kovidu saistīta. Cik ļoti tas atvieglo? Ko tu vēlies izdarīt Parīzē no sportiskā viedokļa?
Es ticu, ka Parīze būs kolosāls pasākums. Protams, Eiropā ir vieglāk. Tie paši klimata apstākļi, tepat gatavojamies, nav nekur tālu jābrauc. Tas mazliet atvieglo, bet galvenais izaicinājums būs, cik augstu varam pārlēkt ar Palladium. Jāsaka atklāti – Palladium nav tik spēcīgs kā Valour. Viņš ir cita tipa zirgs. Mazāks, elastīgāks un varbūt lokanāks, bet nav tik spēcīgs kā Valour. Olimpiādē šķēršļi ir milzīgi un plati. Tas mums būs lielākais izaicinājums ar Palladium.
Lai izdodas nodibināt attiecības! Sākumā Parīzē iesildīšanās sacensībās. Protams, izbaudi arī Pasaules kausa finālu ceturto reizi karjerā, un lai Parīzē izdodas piepildīt mērķus.
Paldies!
