ĪSUMĀ:
- Latvijā valsts finansē olimpiešu gatavošanos un maksā prēmijas par sasniegumiem.
- Starptautiskā Olimpiskā komiteja piešķir finanses starptautiskajām sporta federācijām.
- Vieglatlētikas un boksa federācijas Parīzes olimpisko spēļu laureātiem maksās prēmijas.
- Norvēģijā puse olimpiešu dzīvo zem nabadzības sliekšņa, sportistus sabiedrība atbalsta ar ziedojumiem.
- Kā ētiski apšaubāma alternatīva sevi piesaka "Uzlabotās spēles" bez dopinga kontroles.
Tāpat sportistiem ir liegts atrādīt savus individuālos sponsorus, tai skaitā pašu veidotajā sociālo tīklu saturā. Norēķini ar sportistiem par olimpiskajiem sasniegumiem ir atstāti dalībvalstu ziņā. Pēc ietekmīgā biznesa žurnāla "Forbes" apkopojuma, Latvija iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs 2022. gadā bija apsolījusi sestās lielākās prēmijas par olimpiskajām zelta medaļām – vairāk nekā 140 tūkstošus eiro.
No 7,6 miljardu dolāru ienākumiem tikai 590 miljoni olimpiskajā ciklā tika novirzīti nacionālajām olimpiskajām komitejām, lielāko daļu izdevumu atstājot uz katras dalībvalsts nodokļu maksātāju pleciem. Piemēram, Latvijas gadījumā elites atlētu sagatavošanai paredzētā Olimpiskā vienība ir pilnībā valsts finansēta.
Tāpat dažus simtus miljonus eiro SOK novirza starptautiskajām sporta federācijām.
Lielai daļai sporta veidu olimpiskās dotācijas ir izdzīvošanas jautājums, jo Pasaules kausu sacensības, kā arī pasaules un Eiropas čempionāti neraisa pietiekami lielu publikas interesi, lai būtu pašpietiekami no biļešu, raidīšanas tiesību un reklāmas ieņēmumiem.
Ja šie sporta veidi izmirs, vairs nebūs iespējams nokomplektēt olimpisko spēļu programmu un nopelnīt miljardus, tāpēc SOK dotē starptautiskās federācijas.
Tomēr šajā smalkajā, desmitgadēm slīpētajā biznesa modelī ir parādījušās pirmās nopietnās plaisas. Pēc līdzīga principa vairāk nekā 100 gadus darbojās arī Ziemeļamerikas studentu sporta organizācija NCAA. Sportisti ģenerēja miljardos mērāmu peļņu, bet formāli skaitījās amatieri, kuri nedrīkst saņemt atalgojumu. Pēc gadiem ilgušiem sportistu iebildumiem līdzšinējā kārtība ir atcelta un no nākamā gada universitātes drīkstēs sportistiem maksāt. Šāds pavērsiens licis pievērst pastiprinātu uzmanību arī olimpisko spēļu biznesa modelim.
Jau divu sporta veidu – vieglatlētikas un boksa – starptautiskās federācijas ir paziņojušas, ka Parīzē olimpiskos laureātus prēmēs no saviem līdzekļiem,
izpelnoties gan SOK, gan citu sporta veidu federāciju kritiku. Starptautiskā Boksa asociācija (IBA) gan nav iesaistīta olimpiskajās boksa norisēs, jo SOK pērn atcēla tās atzīšanu.
Vieglatlēti gadiem ilgi bijuši visskaļākie protestētāji pret netaisnīgajiem dalības nosacījumiem olimpiskajās spēlēs. Viena no redzamākajām aktīvistēm bijusi amerikāņu sprintere Sanja Ričardsa-Rosa, kura šādi iestājās par komandas biedriem mazāk populārās vieglatlētikas disciplīnās. Par olimpisko zeltu ASV saviem sportistiem maksā trīs reizes mazāk nekā Latvijā – 37 500 dolāru.
Līdzīgas problēmas arī Norvēģijas atlētiem.
Pēc Norvēģijas Olimpiskās komitejas aplēsēm, aptuveni puse norvēģu olimpiešu ikdienā dzīvo zem valstī noteiktā nabadzības sliekšņa, turklāt Norvēģijas valdība par olimpiskajām medaļām prēmijas sportistiem nemaksā.
Gatavojoties Parīzei, tika ieviests īpašs ziedojumu tālrunis, kur ar vienas īsziņas starpniecību var ziedot 8,61 eiro norvēģu trūcīgākajiem atlētiem noteiktos sporta veidos.
Sportistiem gan sāk parādīties arvien jaunas alternatīvas – pēdējos mēnešos sevi arvien skaļāk pieteicis "Uzlaboto spēļu" projekts. Tajā sportistiem nebūs dopinga pārbaužu un tiks maksātas dāsnas naudas balvas. Ideja radusies kādam austrāliešu uzņēmējam, kuru spert šādu soli pamudinājis 2011. gadā ar Pasaules Antidopinga aģentūras svētību veikts pētījums. Anonīmās intervijās 44% elites līmeņa atlētu atzinuši, ka pēdējā gada laikā lietojuši aizliegtās vielas, bet pieķerts ticis vien nenozīmīgs procents.
Pirmās "Uzlabotās spēles" plānotas 2025. gadā. Sportisti sacentīsies vieglatlētikā, peldēšanā, svarcelšanā, vingrošanā un cīņas sportā. Dalību jau apstiprinājis olimpiskais medaļnieks peldēšanā Džeimss Magnusens, kurš intervijās skaidrojis, ka steroīdus iepriekš nebija lietojis, bet tagad aktīvi sāks to darīt un šāds formāts beidzot nodrošinās godīgu konkurenci, kādas olimpiskajās spēlēs trūkst.
"Uzlaboto spēļu" ideju asi kritizējušas vadošās sporta organizācijas, saucot to par bezatbildību un bīstamu,
bet paši spēļu rīkotāji oponē, ka sportistus testēs, lai noskaidrotu, vai viņi ir veseli, nevis vai organisms ir tīri no atsevišķām vielām.
Neatkarīgi no ētiskajiem apsvērumiem, pats fakts, ka šāds alternatīvs piedāvājums radies tieši tagad, ir vēl viens apliecinājums, ka olimpisko spēļu rīkotājus nākotnē sagaida arvien vairāk jaunu izaicinājumu.
