Ja kādam šķiet, ka olimpisko spēļu programma kļūst arvien amizantāka, ir vērts ielūkoties vēsturē. Olimpisko spēļu programmā dažādā statusā savulaik ir bijušas arī tādas disciplīnas kā arhitektūra, tāllēkšana ar zirgu, rāpšanās pa virvi, 200 metru šķēršļu peldējums, ātrumlaivu sacīkstes un skijorings, turklāt uzskaitījumu te varētu turpināt.
SOK prezidents Tomass Bahs saskata nepieciešamību sekot laika garam, lai olimpiskās spēles nezaudētu mūsdienīga notikuma pievilcību.
"Mūsdienu pasaule mainās tik strauji kā nekad iepriekš. Vakardienas panākumi šodien nenozīmē neko," teica Bahs. "Ja mēs paši neveiksim šīs izmaiņas, citi tās veiks mūsu vietā. Mēs vēlamies būt pārmaiņu līderi, nevis pārmaiņu objekts."
Biznesa izdevums "Forbes" sadarbībā ar datu analīzes uzņēmumu "Nielsen" apkopoja translāciju skatītāju vidējā vecuma dinamiku no 1992. gada Barselonas spēlēm līdz 2016. gada Rio olimpiādei.
Barselonā vidējais skatītājs bija 39 gadus vecs, bet Rio spēlēs auditorijas vidējais vecums jau pārsniedza 53 gadu slieksni.
Pētījumu par auditorijas novecošanos ir bijis ne mazums, un dati atšķiras, taču tendence ir nepārprotama – jauniešus olimpiskie apļi interesē arvien mazāk.
Jau 2021. gadā Tokijā spēļu programmā tika iekļauts skeitbords, sērfošana, kāpšanas sports un 3x3 basketbols, bet šovasar Parīzē debitēs arī ielu dejošana jeb breika dejas. Tokijas spēlēs par olimpisko čempioni skeitbordā kļuva 13 gadus vecā japāniete Momidzi Nišija, bet šogad trīspadsmitgadnieci uz olimpiskajām spēlēm sūtīs Somija.
Skeitborda iekļaušana olimpiskajā programmā neizpelnījās viennozīmīgu reakciju pašu skeitotāju vidū.
Daļa pauda asu kritiku, norādot, ka skeitbords ir pārdevies. Nepilni astoņi tūkstoši cilvēku pat parakstīja petīciju ar aicinājumu skeitborda olimpisko statusu anulēt, jo atrašanās olimpisko spēļu programmā esot pretrunā ielu kultūras dumpīgajiem principiem. Citi SOK lēmumu slavēja, jo uz olimpiskās skatuves tika dota iespēja uzmirdzēt arī dāmām, kas skeitborda pasaulē līdz šim nebija izpelnījušās vienlīdzīgu attieksmi, publicitāti un reklāmas līgumus.
Skeitbords un sērfošana esot sekmējuši Tokijas spēļu translāciju reitingus, kas kopumā piedzīvoja pamatīgu kritumu, kļūstot par vismazāk skatīto olimpiādi ASV un Eiropā pēdējos 30 gados.
Lai sekmētu skatītāju interesi, vasaras spēļu rīkotājvalstis var lūgt SOK iekļaut programmā tai raksturīgākus un vieglāk pārdodamus sporta veidus.
Tādējādi Tokija savu programmu papildināja ar karatē, bet Parīze no tā atteicās. Savukārt pēc četriem gadiem Losandželosā olimpisko spēļu programmā atgriezīsies beisbols un debitēs amerikāņu futbols ar lentītēm. Amerikāņu futbola bezkontakta paveida iekļaušana olimpisko spēļu programmā ir viens no pēdējā laikā amizantākajiem olimpiskajiem lēmumiem, jo ārpus ASV to spēlē ļoti minimāls cilvēku skaits.
Tāpat 2028. gada programmā iekļauts arī krikets, ko ļoti vēlējās SOK, bet nevēlējās spēļu rīkotāja Losandželosa. Tomēr krikets ir otrais skatītākais sporta veids pasaulē aiz futbola, turklāt ārkārtīgi populārs Indijā, kas līdz šim par olimpisko spēļu raidtiesībām maksāja vien dažus miljonus dolāru, bet tagad SOK cer summu palielināt vismaz līdz 150 miljoniem dolāru. Tāpat lielāka peļņa tiek gaidīta arī Pakistānas un Bangladešas tirgos. Indijas premjerlīga kriketā ir viena no pasaulē naudīgākajām sporta līgām, kur spēlētāju vidējā alga pārsniedz piecus miljonus dolāru sezonā.
Paredzams, ka savas specifiskās vēlmes olimpisko spēļu programmai būs arī Austrālijai, kas rīkos 2032. gada olimpiādi. Tas nozīmē, ka
turpmāk sporta veidu atrašanās olimpiskajā programmā būs arvien trauslāka, jo spēlēm ir noteikta dalībnieku kvota – 10 500 sportistu.
Vēl pirms pāris gadiem zem lielas jautājuma zīmes bija svarcelšanas, modernās pieccīņas un boksa iekļaušana 2028. gada olimpisko spēļu programmā, SOK prezidentam Baham šos sporta veidus nodēvējot par rūpju bērniem zemo reitingu un dažādu iekšēju problēmu dēļ. Svarcelšana un modernā pieccīņa savu vietu tomēr spēja nosargāt, bet par boksa nākotni olimpiskajās spēlēs lēmumu plāno pieņemt 2025. gada sākumā.
