Izšķirošajā balsošanas kārtā Kaljulaida saņēma 62 balsis, turpretim viņas konkurenta līdzšinējā IOK prezidenta Urmasa Sorumā rēķinā bija 57 balsis. Kaljulaida bija Igaunijas prezidente no 2016. līdz 2021. gadam.
Pirmajā balsošanas kārtā Kaljulaida saņēma 56 balsis, Sorumā atbalstīja 40 balsotāju, bet Igaunijas vieglatlētikas federācijas prezidents Erihs Teigamegi trīs pretendentu konkurencē nodrošināja 23 balsis. Divi vairāk balsu saņēmušie kandidāti iekļuva nākamajā balsošanas kārtā. Teigamegi pēc pirmās kārtas pavēstīja, ka nākamajā kārtā balsos par Sorumā.
Par IOK viceprezidentiem kļuva olimpiskais čempions Gerds Kanters un sporta funkcionārs Tīts Peks.
Igauņi tāpat kā kaimiņi Latvijā palika bez medaļām Parīzes olimpiskajās spēlēs un startēja ar nelielu sportistu skaitu, raisot sabiedrībā jautājumus, kā situāciju uzlabot. Tomēr nacionālās olimpiskās komitejas vēlēšanas igauņi sarīkoja pēc Parīzes spēlēm, turpretim Latvijā Raimonds Lazdiņš augstāko olimpisko amatu ieguva jūnijā pirms sākotnēji paredzētā termiņa notikušajās vēlēšanās.
Aptaujas iepriekš liecināja, ka IOK biedri labprātāk amatā redzētu 54 gadus veco Kaljulaidu, bet mazāk atbalstītāju nekā Sorumā bija trešajam pretendentam IOK viceprezidentam Teigamegi. Sorumā pretendēja trešo termiņu pēc kārtas kļūt par IOK prezidentu.
IOK asamblejā arī apstiprināja procedūras Igaunijas Sporta tiesas darbības sākšanai. Sporta tiesas kompetencē būs sporta strīdu izšķiršana, bet neskarot jautājumus par dopinga pārkāpumiem.
