ĪSUMĀ:
- Uz LOK prezidenta un ģenerālsekretāra amatiem pretendē pa 5 kandidātiem
- Labākās izredzes uz LOK prezidenta krēslu varētu būt Raimondam Lazdiņam un Jānim Reiram; daudziem nepatīk neviens pretendents
- LOK ģenerālsekretāra amata iegūšanai vistuvāk ir Raitis Keselis
- Balsojumā par amatiem svarīgi būs pirms tam notikušo LOK individuālo biedru vēlēšanu rezultāti
- Lazdiņu atbalsta lielākoties ne tik masveidīgi sporta veidi, Reira kandidatūra tīkamāka galvenokārt lielajām federācijām
- LOK ietekme ir mazinājusies, tomēr organizācija joprojām pārvalda vairāku desmitu miljonu eiro vērtus aktīvus
Uz pašu iekārojamāko LOK prezidenta posteni sporta federācijas izvirzīja piecus kandidātus – Saeimas deputātu un bijušo finanšu ministru Jāni Reiru, bijušo drošībnieku un Handbola federācijas viceprezidentu Raimondu Lazdiņu, uzņēmēju un Hokeja federācijas viceprezidentu Viesturu Koziolu, finansistu un Vieglatlētikas savienības prezidentu Arni Lagzdiņu, kā arī uzņēmēju un Latvijas Burāšanas savienības goda prezidentu Ansi Dāli.
Savukārt ģenerālsekretāra postenim izvirzīts pašreizējais amata ieņēmējs Kārlis Lejnieks, LOK Juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis, bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs, bijušais Latvijas Basketbola savienības 3x3 basketbola koordinators Nauris Metnieks un tāpat kā uz prezidenta krēslu arī Raimonds Lazdiņš.
LTV aptaujājot lielu daļu olimpisko federāciju vadītāju un aicinot atklāt, par kuriem kandidātiem tie pašlaik sliecas balsot, ne visi savu izvēli atklāja, taču kā favorīts iezīmējas Raimonds Lazdiņš. Viņam seko Jānis Reirs, bet kā trešā populārākā izvēle tika nosaukta demonstratīva balsošana ar tukšu aploksni.
Aptaujā par ģenerālsekretāru kā favorīts izvirzījies Keselis, kuram sīvāko konkurenci šobrīd sastāda tukša aploksne, un aiz tās ierindojas Lejnieks un Šteinbergs.
Sporta federāciju vadītāji savu nodomu nebalsot par nevienu kandidātu izskaidroja ar absurdo vēlēšanu sasaukšanas procesu un vērā ņemamu kandidātu neesamību.
Pirms balsojuma par prezidentu un ģenerālsekretāru vispirms tiks ievēlēti LOK individuālie biedri, kuri tādējādi arī iegūs balstiesības. Individuālo biedru skaits nevar pārsniegt 32 personas un, ņemot vērā, ka katrai no 39 olimpiskajām federācijām ir divas balsis, kopējais vēlētāju loks pārsniegs 100 cilvēku.
Tieši balsojums par individuālajiem biedriem lielā mērā izšķirs vēlēšanu rezultātu, jo parādīs, cik labi kandidāti ir paveikuši savu mājasdarbu, lai sarunātu balsis sev vēlamajiem individuālajiem biedriem.
Pieņemot, ka tukšo aplokšņu beigās tomēr būs maz un vēlēšanas būs uzskatāmas par notikušām, kā favorīti uz prezidenta krēslu iezīmējas divi kandidāti – Lazdiņš un Reirs.
Ap Lazdiņu lielākoties ir pulcējušies masveidības ziņā mazie un vidējie sporta veidi, kuru galvenais mērķis ir nepieļaut lielo sporta veidu diktātu nozares politikas veidošanā.
Tāpat daļa Lazdiņa elektorāta viņu atbalsta tāpēc, lai nepieļautu Reira nākšanu pie varas, kas nozīmētu pilnīgu sporta nozares nodošanu partijai "Jaunā Vienotība", kuras deputāts ir Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Reirs. Arī par sporta nozari atbildīgā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pārstāv "Jauno Vienotību" tāpat kā Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis, kurš saņēmis Latvijas Golfa federācijas atbalstu pretendēšanai uz LOK individuālā locekļa vietu.
Lazdiņu prezidenta amatam izvirzīja 16 federācijas, kamēr pārējos kandidātus – pa vienai. Otra galvenā favorīta Reira kandidatūra ir tuvāka galvenokārt masveidīgāko sporta veidu federācijām, kuras cer, ka tiks saglabāts kurss uz prioritāro sporta veidu noteikšanu valsts finansējuma sadalē. TOP15 federācijas 2024. gadā saņem ievērojami lielāku valsts finansējumu nekā pārējās 80 federācijas.
Reirs aprīļa sākumā kļuva par Latvijas Airēšanas federācijas prezidentu, taču sporta nozarei tuvāk ir stāvējis kā politiķis, kas gadiem ilgi lēmis par finansējuma piešķiršanu Nacionālajā sporta padomē un valdībā.
Cīņu starp Lazdiņu un Reiru lielā mērā izšķirs doto solījumu spēks, jo Lazdiņa atbalstītāju lokā ir federācijas, kas neslēpj, ka attiecīga piedāvājuma gadījumā būtu ar mieru simpātijas mainīt.
Ne mazāk aizraujošs varētu izvērsties arī ģenerālsekretāra vēlēšanu process. Galvenais favorīts ir LOK jurists Raitis Keselis, kuru organizācijas prezidents Jānis Buks nosauca kā vienu no darbiniekiem, kurus viņam it kā licis atlaist ministres Čakšas padomnieks Raivis Bergs. Pats Bergs gan to noliedz, turklāt Keselis nemaz netika atlaists. Pēc Buka teiktā, konteksts iespējamām antipātijām ir Keseļa uzvara konkursā uz IZM Sporta departamenta direktora amatu un pārdomāšana pēdējā brīdī, kā rezultātā ministrijai nācās izsludināt jaunu konkursu un vēl uz vairākiem mēnešiem palikt bez sporta departamenta direktora.
Pieņemot, ka tukšā aploksne savas pozīcijas popularitātes rangā līdz vēlēšanām zaudēs, no pārējiem Keseļa sāncenšiem vissīvāko pretestību beigās varētu izrādīt Lejnieks, kuram atbalsts pēdējā gada laikā ievērojami sarucis, taču joprojām netrūkst ietekmīgu LOK biedru, kas viņu amatā labprāt redzētu arī turpmāk.
Lai arī LOK pēdējos gados ietekmi ir būtiski zaudējusi, tā joprojām pārvalda vairāku desmitu miljonu eiro vērtus aktīvus olimpisko centru izskatā. Tādēļ to cilvēku loks, kas palīdz kandidātiem savākt balsis, aizkulisēs ir gana plašs un dažādas sfēras pārstāvošs.
KONTEKSTS:
Vairāk nekā 20 sporta federācijas aprīlī pieprasīja Latvijas Olimpiskās komitejas vadību vēlēt agrāk nekā iepriekš paredzētajā termiņā septembrī. Viņuprāt, pašreizējais LOK prezidents Jānis Buks ir nepietiekami cīnījies par sporta finansējumu un kopējām interesēm.
Jānis Buks amatā stājās pērn jūlijā un iepriekš jau pavēstīja, ka uz nākamo termiņu nepretendēs.
