Bet nu viņas vārds ir pirmajā šo spēļu dopinga skandālā. Pirmdienas rītā Sporta arbitrāžas tiesa nāca klajā ar visai interesantu lēmumu – viņa drīkstēs piedalīties turpmākajās sacensībās šajās spēlēs, lai arī nav pārliecības, ka meitene nav lietojusi dopingu.
Ja Vaļijeva būs starp Top3 uzvarētājām kādā no šo spēļu turpmākajām sacensībām, tad nenotiks ne ziedu, ne medaļu ceremonija. Medaļas tiks pasniegtas pēc spēlēm, kad būs iegūta pilnīga skaidrība par to, vai viņa lietojusi dopingu vai ne.
Pirmās pazīmes, ka kaut kas nav kārtībā, parādījās 7. februārī.
Daiļslidošanas komandu sacensībās triumfēja Krievijas Olimpiskās komandas vienība, kuras sastāvā spilgtāko sniegumu demonstrēja 15 gadus jaunā Kamila Vaļijeva. Taču plānotā medaļu pasniegšanas ceremonija nenotika.
Dienu vēlāk – 8. februārī – Krievijas Olimpiskā komiteja no Krievijas Antidopinga aģentūras saņēma informāciju, ka Vaļijevas dopinga analīzes, ko tā nodeva Ziemassvētkos Krievijas čempionāta laikā, bijušas pozitīvas.
Urīna analīzēs testi atklājuši aizliegtu angīnas medikamentu pēdas. Šādu slēdzienu izdarījusi starptautiski sertificēta laboratorija Zviedrijā, taču neierasti bija, ka rezultāti paziņoti ar krietnu novēlošanos.
“Starptautiskās Antidopinga aģentūras standarti nosaka, ka rezultāti jāpublisko 20 dienu laikā. Taču pagājuši jau gandrīz divi mēneši un tas mūsos raisa jautājumus. Turklāt rezultātus publiskoja nākamajā dienā pēc mūsu komandas uzvaras. Man nepatīk sazvērestības teorijas, bet kāds varētu paskaidrot, kāda te loģika. Tik jāpiebilst, ka kopš tā testa Kamilai bijuši negatīvi testi gan Eiropas čempionātā, gan šeit Pekinā," teic Krievijas Olimpiskās komitejas prezidents Staņislavs Pozdņakovs.
Zviedrijas laboratorija skaidro, ka rezultāti laicīgi nav publiskoti, jo viņu darbu ietekmējis Covid 19 izraisīts darbinieku trūkums.
Tikmēr interesantas lietas turpinājās Krievijā, kur šis notikums ne tikai nepamet laikrakstu pirmās lappuses, bet nu jau arī ieņēmis vietu pilsētu reklāmas laukumos.
Uzzinot par testa pozitīvo rezultātu, Krievijas Antidopinga aģentūra atbilstoši noteikumiem automātiski pasludināja sportistes pagaidu diskvalifikāciju uz nenoteiktu laiku, taču vienlaikus sasauca disciplinārlietu komiteju, kas jau 9. februārī – dienu pēc rezultātu noskaidrošanas –, atcēla šo pašas noteikto diskvalifikāciju.
Šo lēmumu savukārt noprotestēja gan Starptautiskā Olimpiskā komiteja, gan Pasaules Antidopinga aģentūra, gan Starptautiskā Slidošanas savienība.
Un tieši šos protestus svētdien izskatīja Sporta arbitrāžas tiesa. Pirmdien tā nāca klajā ar lēmumu, kas sportisti neattaisno, bet vienlaicīgi neliedz tai piedalīties atlikušajās olimpisko spēļu sacensībās, kā vienu no galvenajiem iemesliem minot tieši noteikumiem neatbilstoši ilgo laika periodu starp brīdi, kad laboratorija saņēmusi analīzes, un brīdi, kad paziņojusi pārbaužu rezultātus.
Tiesa labi zina, ka parasti piemērojama automātiska pagaidu diskvalifikācija, tomēr šajā gadījumā ir īpaši apstākļi.
Sportiste ir jaunāka par 16 gadiem un pēc antidopinga noteikumiem ir “aizsargājamās personas statusā”, uzskata Sporta Arbitrāžas tiesas ģenerāldirektors Metjū Rībs, norādot: "Noteikumos nav nekas teikts par pagaidu diskvalifikāciju “aizsargātām personām”. Tajos ir minēti dāžāda līmeņa pierādījumi un mazākas sankcijas aizsargātai personai. Tomēr šķīrējtiesnešu galvenās bažas bija par to, ka, ja pret sportisti tiktu noteikta pagaidu diskvalifikācija, bet galu galā pierādītos, ka tai nav bijis pamata, un sportiste netiktu sodīta vai sods būtu ļoti maigs, tad šī pagaidu diskvalifikācija būtu nodarījusi neatgriezenisku kaitējumu.”
Ļaujiet iztulkot, – tā kā ir pārāk maz laika, lai veiktu izmeklēšanu un nonāktu pie neapgāžamiem secinājumiem, bet sieviešu daiļslidošanas sacensības Pekinā sāksies jau rīt, un Vaļijeva ir neapstrīdama zelta medaļas favorīte, neviens negrib uzņemties atbildību par to, kas notiktu, ja izrādītos, ka sportiste nav lietojusi dopingu, bet iespēja kļūt par olimpisko čempioni viņai tikusi atņemta.
Pieņemtais lēmums lika izbrīnīties daudziem. Arī Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK).
“Mēs vēlamies, lai no dopinga tīrajiem sportistiem būtu ticība izveidotajai sistēmai. Šīs sistēmas pamatā ir taisnīga tiesa. Taču taisnīgas tiesas dzirnakmeņi uz priekšu kustas lēni. Mēs, protams, gribētu, lai viss notiktu ātrāk, lai visām pusēm būtu skaidrība par notikušo,” tā izteicās SOK runasvīrs Marks Adams.
Tāpat SOK neslēpj, ka ne mazāk par pašu sportistes pārbaudi viņus interesētu pārbaudīt arī jaunās sportistes plašo svītu.
“Protams, mēs esam pievērsuši uzmanību arī viņas svītai, un mēs noteikti atbalstītu arī tās izmeklēšanu gadījumos, kad tas būtu atbilstoši,” pauda SOK runasvīrs.
Katrā ziņā, jānorāda, ka šobrīd Krievijas atlēti startē nevis zem savas valsts, bet gan Krievijas Olimpiskās komitejas karoga. Tā teikt, – valsts diskvalificēta, bet tīrie sportisti ne.
Tas tā notiek, pateicoties dažādiem Krievijas īstenotiem dopinga skandāliem, no kuriem skaļākais – valsts līmenī organizētās manipulācijas ar dopinga testiem Soču olimpiskajās spēlēs, kurām sākoties šī brīža pasaules daiļslidošanas sensācijai Kamilai Vaļijevai vēl nebija pat astoņi gadi.
