Reinis Ošenieks ir gatavs izrādīt, kā tad īsti dzīvo LTV komanda – tā izmitināta kādas viesnīcas astotajā stāvā. Viens no priekšnoteikumiem, kā tika izvēlēta viesnīca, – tai jāatrodas netālu no olimpiskā autobusa maršruta pieturas, un arī pārtikas veikalam jābūt tuvu. Šī viesnīca šādiem kritērijiem atbilst.
Lai dotos uz veikalu, ir jāpierakstās, norādot akreditācijas numuru un iziešanas laiku. Lai atgrieztos, dotas vien 15 minūtes. Bet šo procedūru LTV komandai iemūžināt nav atļauts.
Dodoties ārā, noteikti jābūt līdzi mobilajam tālrunim, lai apsargs pēc nepieciešamības, vadoties pēc GPS datiem, varētu pārbaudīt maršrutu. Patiesībā katram mediju pārstāvim jābūt pat diviem tālruņiem – vienam, kas darbojas Japānas mobilo sakaru tīklā. Jābūt lejuplādētām divām aplikācijām – vienā jāziņo par ikdienas veselības stāvokli, bet otra darbojas līdzīgi kā Latvijā “Apturi Covid”.
Uz ielas visiem ir jābūt sejas maskās. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā ievēro šo noteikumu, bet ir arī tādi, kas to ignorē.
Viesnīcā LTV komandas numuriņi ir gana šauri – kā jau Japānā. Reinis, izrādot savu istabiņu, parāda arī skatu no loga uz… sienu. Bet neba žurnālisti atbraukuši te istabās sēdēt. Lai gan… Lai gan Dāvids Ernštreits ir viens no četriem, kuram ir jāatsēž “viesnīcsēde” līdz pat 3. augustam. Viņš gan norāda, ka nu jau dažas dienas ir labs noskaņojums, jo beidzot ticis pie istabas ar skatu uz pilsētu. Darboties jau var, bet neba tā viņš bija iedomājies savu darba ikdienu olimpiskajā Tokijā. Šī situācija “dod pa nervu”.
3. augustā LTV komandai beigsies ierobežojumi, ja vien tajā dienā būs negatīvs Covid-19 tests. Un tad jau arī viņi varēs doties ielās.
