Pašlaik SOK neplāno atzīt e-sportu par atsevišķu sporta veidu, tomēr vēlas izzināt vidi, kas piesaista nozīmīgu auditoriju. SOK arī negrasās atzīt kādu pasaules organizāciju par vadošo e-sportā, tādējādi apliecinot, ka e-videi redz pielietojumu katrā atsevišķā jau pastāvošā sporta veidā.
SOK ieskatā, katrā valstī atsevišķi par attiecībām ar e-sporta pasauli būs jālemj nacionālajām olimpiskajām komitejām, lai radītu jaunu olimpisko pieredzi. Pagaidām nav daudz valstu, kur darbotos e-sportu vadošas organizācijas.
Starptautisko sporta federāciju pasaules asociācijas (GAISF) un SOK darba grupas vadītājs sadarbībai ar e-sporta industriju Davids Lapartjēns janvārī SOK sesijā uzsvēra, ka pasaulē 2,2 miljardi cilvēku ir iesaistīti datorspēlēs, kas kļūst par iecienītāko un ātri augošu brīvā laika nodarbi. Tādēļ
olimpiskajai kustībai jāspēj adaptēt savu stratēģiju, jo tā nevar atļauties ignorēt apkārtējo vidi un sociālo kontekstu, lai nezaudētu auditoriju.
Par sarkanajām robežlīnijām SOK uzskata olimpiskās vērtības, attiecinot tās arī uz datorspēļu saturu, kur nav pieņemama vardarbība vai diskriminācija.
SOK vēlas palīdzēt sporta veidu federācijām elektronisko un virtuālo disciplīnu ieviešanā. Jau pašlaik, pēc SOK aprēķiniem, trīs ceturtdaļas starptautisko sporta veidu federāciju plāno ieviest savu e-sporta stratēģiju, bet pagaidām tikai retā ir izstrādājusi gatavu nolikumu, kas noteiktu jauno disciplīnu statusu.
E-sportā SOK saskata divas būtiski atšķirīgas disciplīnas - virtuālo sportu un datorspēles.
Virtuālajā sportā parasti ir iesaistīta fiziskā aktivitāte, piemēram, dažādās pasaules vietās vienlaicīgi sacenšoties uz trenažieriem, bet virtuāli atrodoties vienā sacensību vidē. SOK īpašu vērību pievērš arī datorspēlēm - pēc olimpiskās kustības vadības aplēsēm, 2020.gadā datorspēles skatīsies 500 miljoni cilvēku, bet 75% jauniešu vecumā no 12 līdz 17 gadiem datorspēles spēlē.
SOK prezidents Tomass Bahs atzina, ka viņa vadītā organizācija un datorspēles ir konkurenti cīņā par jaunās paaudzes uzmanību, tomēr attīstībai ir svarīgi apgūt jaunas platformas.
It’s time to light up the Big Apple! ?? Elevated roads and Central Park are on the menu for Stage 5 of the #TourdeZwift as we visit NYC.
— Zwift (@GoZwift) January 28, 2020
More info: https://t.co/6n7oxYwOzK pic.twitter.com/8gzVSobUKT
E-vides ieviešanā individuālajos sporta veidos līderos izvirzījušās riteņu disciplīnas - autosports un riteņbraukšana. Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) pasaules Motoru sporta spēlēs uzvarētājus pērn noteica arī digitālā kausa izcīņā, bet riteņbraukšanā 2020.gada pasaules čempionātā sacensības risināsies arī "Zwift" spēlē virtuālajā vidē. Savukārt Starptautiskā Futbola federācija (FIFA) spēles popularizēšanai jau kopš 2004.gada rīko e-Pasaules kausa izcīņu, piesaistot vairākus miljonus spēlētāju.
LSFP prezidents Fogelis atzīst, ka milzum daudz jaunu cilvēku ir iesaistīti datorspēlēs, bet uzsvēra SOK nostāju, ka e-sporta platforma attīstās sporta veidu federācijas ietvarā un līdz ar to nacionālajās federācijās. Latvijā ir aktīvisti e-sporta vidē, bet LSFP nav informācijas, ka viņi būtu kontaktējušies ar sporta veidu federāciju pārstāvjiem.
SOK skatījums par e-sporta lomu sporta pasaulē kļuva zināms 10.janvārī, tādēļ vēl paies laiks, pirms varēs izdarīt kādus secinājumus par attīstības ceļu un tempiem. Fogelis saskata, ka ceļš e-sporta piekritējiem ir atvērts. Tajā pašā laikā pasaulē darbojas arī profesionālas e-sporta līgas, kas funkcionē uz komerciāliem pamatiem ar milzīgiem balvu fondiem, un nebūt nav teikts, ka sadarbības ar SOK labad tās būtu gatavas atteikties no kādiem būtiskiem savas darbības principiem.
E-sporta platforma ir svarīga sporta veidu federācijām, lai sevi popularizētu un padarītu pieejamāku,
sacīja Fogelis. Sporta veidu federācijām arī iesaka neaizrauties tikai ar e-pasauli, bet vienlaicīgi veicināt fiziskās aktivitātes auditorijai, kas aizrāvusies ar datorspēlēm. Iespējams, ar laiku e-sports kādā formā varētu ienākt arī klasiskā sacensību apritē - saglabājot sasaisti ar noteiktu sporta veidu, iespējams, nākotnē būs sacensības dažādās vidēs ar kombinētu rezultātu, atzina LSFP prezidents. Kā viss realizēsies, būs atkarīgs no katras federācijas pieejas un vēlmes investēt nepieciešamos līdzekļus.
LSFP vadītājs iesaka
attīstīt e-sportu kā vienu no sporta federāciju darbības virzieniem, akcentējot arī nepieciešamību atrauties no klaviatūras un pievērsties fiziskām aktivitātēm.
Par kāda sporta veida oficiālu atzīšanu SOK vairs īpaši galvu nelauza, jo olimpiešu organizācija ir nobalsojusi, ka atzīst visus sporta veidus, ko atzīst GAISF. Tā ir galvenā organizācija, kas praktiski nosaka, vai kāda nodarbe ir atzīstama par sporta veidu vai ne. Līdz ar to vairs nepastāv tāds jēdziens kā SOK atzīts sporta veids.
Jau trešo gadu notiks starptautiskās federācijas rīkots pasaules čempionāts e-burāšanā
?WORLD CHAMPIONSHIP QUALIFICATION soon to be started... ???
— eSailing TV (@EsailingTV) January 30, 2020
?Are you ready?
?What was you position last year?
?And are you going all the way this year?#esailing #esailingtv #virtualregatta @VirtualRegatta @Virtual_Regatta @worldsailing #sailingworld #WorldChampionship pic.twitter.com/P2YlETyNUx
GAISF ir gan pilntiesīgi un asociēti biedri, gan novērotāji, kas ir ceļā uz atzīšanu, tostarp starptautiskas organizācijas, kas pārrauga svarbumbu celšanu, lecamaukliņu sportu un sauszemes burāšanu. Arī katrā valstī lielākoties seko GAISF nostādnēm, lai gan ir arī atšķirīga prakse. Piemēram, Lielbritānijā par sporta veidiem neatzīst prāta spēles, kas ietekmē to iespējas finansējuma piesaistīšanā. Ir arī lokālas sportiskas ievirzes nodarbes, kas ir populāras ierobežotā teritorijā un uz starptautisku atzīšanu nepretendē. Piemēram, vairākās Vidusāzijas valstīs spēlē buzkaši, kur komandas uzdevums ir nogādāt pretinieka ieskaites zonā kazas liemeni.
Latvijas sportā, ņemot vērā esošo problēmu loku, e-sporta jautājumu nevarētu uzskatīt par aktuālu problēmu,
turklāt tirgus pieticīgā apmēra dēļ no komerciālā viedokļa izplatītāju interese drīzāk būs pieticīga, piebilda Fogelis. LSFP vadītājs arī atgādināja, ka jābūt uzmanīgiem, jo jau pašlaik ir bažas par bērnu nepietiekamu fizisko aktivitāti un komunikācijas paradumiem, aizraujoties ar ierīcēm. LSFP par vienu svarīgākajiem uzdevumiem uzskata dažādu sabiedrības grupu iesaistīšanu fiziskās aktivitātēs.
