Jau pirms spēlēm daudz tika runāts par sportistiem atvēlētajām kartona gultām, kas Apinim īsti nav gājusi pie sirds. Viņš no atsevišķiem matracīšiem izveidojis sev piemērotāku variantu gulēšanai.
"Es pirmo nakti pagulēju – ļoti grūti, vispār neizgulējos, nomocījos. Tad es sapratu, ka jādabū vismaz kaut kāds risinājums. Te bija tādi dīvāniņi, kas saliekami no trim, četrām daļām. Treneris palīdzēja, sastumdījām," par pieredzi guļvietas ierīkošanā pastāstīja parasportists. "Mums tomēr katram ir specifika - cilvēki ar invaliditāti, citi guļ tikai uz sāniem, ir mazāk muskuļu masas. Gaismiņa, skapīši, kur drēbes salikt – it kā jau viss ir, vairāk nekas dižs nav vajadzīgs."
Apinis būtu vēlējies biežāku telpu uzkopšanu, bet viņš uzsvēra, ka kopumā ir skaisti.
Latvijas parasportistiem uz galda gandrīz katrā istabā ir kartītes no tautiešiem, kas pasākumā "Lampa" rakstīja laba vēlējumus.
""Lepojamies ar Jums! Lai veiksme un panākumi ir ar Jums!" Tādas smukas [kartītes] šur un tur," ar laba vēlējumiem iepazīstināja Apinis. "Pateicoties tam, ka dzīvojam 10. stāvā, ir vēl augšējais jumta stāvs, kur neviens nedzīvo, bet kur var iziet svaigu gaisu paelpot, - mums ir tāds solīds balkoniņš ar skaistu Latvijas karogu. Redzams Eifeļa tornis, viss skaisti. Varam ceļu novērot, kā autobusiņi staigā – elektromašīnas ved sportistus un trenerus, visus pārējos."
Ciematā par mobilitāti tiešām ir padomāts – cilvēkiem ratiņkrēslos pieejami elektriskie palīgrīki, kas krietni atvieglo pārvietošanos paugurainajā apkārtnē. Par transportu uz treniņu un sacensību vietām sūdzības nav dzirdētas, kaut arī līdzjutēju plūsma uz paralimpiskajiem objektiem ir ļoti liela.
Jau pirms paraolimpiskajām spēlēm līdzjutēji bija izpirkuši vairāk nekā divus miljonus biļešu uz sacensībām. "Stade de France" stadionā, kur sacenšas paravieglatlēti, brīvu vietu ir ļoti, ļoti maz.
Vairākos sporta veidos, tādos kā golbols, triatlons, paraiejāde, ratiņregbijs un ratiņbasketbols, brīvu vietu sacensību norises vietās vispār vairs nav - izpārdotas pilnīgi visas biļetes.
Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine saskata, ka paraolimpiskās spēles no sākotnējās sociālās funkcijas, kādas bija to rašanās brīdī Lielbritānijā pēc kara, ir izvērtušās par ļoti spēcīgu sporta nozari ar ļoti augstiem rezultātiem.
"Tas, ko šie cilvēki [paralimpieši] izdara, protams, ar dažādu tehnoloģiju palīdzību, ir fantastiski. Cilvēkus tas interesē," teica Apine. "Pirmkārt, ģeopolitiskā situācija rāda, ka diemžēl kļūst arvien vairāk cilvēku ar invaliditāti tieši kara rezultātā. Šiem cilvēkiem ir jādod iespēja atkal būt noderīgiem. Profesionālie parasportisti pelna labas algas. Arī parasports sāk kļūt par komerciju - to liecina arī sponsori, kuri labprāt izvieto savu reklāmu paraolimpiskajās spēlēs un dažāda līmeņa parasporta sacensībās. Arī šeit, paraolimpiskajās spēlēs, tribīnes būs pilnas."
Skatītāju interese klātienē tiešām ir ļoti labā līmenī, un franči māk baudīt sportu. Paravieglatlētikā gan jāņem vērā, ka vairākas disciplīnas aizņem gana daudz laika. Piemēram, diska mešanā sportistam no saviem ratiņiem ir jāpārkāpj mešanas sektora krēslā, un tas nenotiek ļoti ātri.
Apiņa treneris Andris Smočs neslēpj, ka dažiem sportistiem iekārtošanās starta vietā bija ļoti smaga, bet latviešu duets ir veiksmīgāk sastrādājies.
"Mums [ar Apini] ir sava tehnika atstrādāta, sastrādājušies esam. To mēs izdarām salīdzinoši mierīgi," paskaidroja Smočs.
Paravieglatlēti un visi parasportisti iedvesmo, bet pats svarīgākais, ka viņi spēj aizraut jauno paaudzi. Apinis izceļ, ka pēc parasporta sacensībām bērni pie vecākiem atgriežas smaidīgi un pozitīvi uzlādēti. Tātad jaunajai paaudzei augstākā līmeņa sportisti ir piemērs, kam līdzināties, un lieliski, ka šādas personības ir arī Latvijā.
