Ratiņpaukošanā Poļina pārstāvēja Latviju paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro 2016. gadā, savukārt ziemas spēlēs Pekinā 2022. gadā viņa startēja ratiņkērlingā. Pērn ar Agri Lasmani vēl paguva nopelnīt zelta medaļu pāru ratiņkērlingā pasaules čempionātā Kanādā.
Sportiste kustībā, šķiet, ir nemitīgi, un sporta klubā pavadītais laiks ir pamats augstu mērķu sasniegšanai. Pēc mugurkaula traumas, kas pat sportiskāko censoni varētu atturēt no aktīva dzīvesveida, Poļina drosmīgi izvēlējās pretēju ceļu. Jau ceturtajā dienā pēc traumas Poļina sāka intensīvu rehabilitāciju – trīs gadus viņas kalendārā bija iezīmēti trīs treniņi dienā sešas reizes nedēļā.
"Kad ir grūti, nekas nelīdz tā, kā sports. Nevarēju sevi bez tā iedomāties, jo tas dod enerģijas lādiņu," pastāstīja Rožkova. "Pie dzīvības un aktīvas ikdienas mani uzturēja lielie mērķi, kas parādījās pēc traumas – vēlme pārstāvēt Latviju paraolimpiskajās spēlēs."
Poļina ir pārliecināta, ka ar vēlmi un mērķi cilvēks atradīs sev piemēroto sportisko aktivitāti. Sportistus gandarī sporta klubu labāka piekļūstamība, lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu darīt to, ko mīl un kas tik ļoti nepieciešams ikkatra veselībai. Poļina uzskata, ka mērķis – lielāks vai mazāks – jārod katram pašam. Tad ierašanās treniņu vietā ir patīkams apliecinājums, ka tici savam sapnim un savam vārdam.
Ambiciozo mērķi – dalību paraolimpiskajās spēlēs – Poļina noteica ātri, tomēr viņai tāpat kā daudziem atrast savu sporta veidu nemaz nenācās tik viegli.
Jau rehabilitācijas sākumā Poļina apņēmības pilna mēģināja pieteikties ratiņbasketbolam, tomēr "metāls mugurā" neļāvis tam pievērsties. Saņemtajam atraidījumam sekoja rehabilitācijas brauciens uz Krimu, kur izmēģināt roku jaunā sporta veidā Poļinai ļāva Ukrainas paukošanas izlase. Tā izrādījās mīlestība no pirmā špagas vēziena, tomēr, atgriežoties Latvijā, paukošana nebija pieejama, un to uz kādu laiku nācās nolikt malā.
Gaidu laikā Poļinas redzeslokā negaidīti nonāca cits neparasts sporta veids – ratiņkērlings.
"Sākotnēji nedomāju, ka tas ir sports. Drīzāk spēle cilvēkiem, kuri nevar nodarboties ar aktīvu sportu," atzina Rožkova. "Pirmais treniņš kardināli mainīja attieksmi par 180 grādiem. Tas ir grūts, aizraujošs, fantastisks sporta veids, kurā jāstrādā galvai, līdzsvaram, jābūt elastīgam un domājošam."
Iemīlēšanās kērlingā gan neļāva aizmirst nepiepildīto paukošanas sapni.
Poļinai 2011. gadā radās iespēja atgriezties paukošanā, jo liktenis viņu saveda kopā ar modernās pieccīņas treneri Mihailu Jefremenko. Mihails uzņēmās trenēt Poļinu paukošanā, un abiem veidojusies ļoti laba sadarbība. Poļina uzsver, ka trenera lomu nevar novērtēt par augstu. Mihaila sniegtās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī atbalsts, sagatavoja Poļinu no iesācējas līdz vietai valsts izlasē. Pārcelšana no B uz A veselības grupu neilgi pirms 2016. gada Riodežaneiro spēlēm gan likusi Poļinai saskarties ar nesamērīgu konkurenci paukošanas sacensībās, tamdēļ pēdējos gados sportiste galvenokārt pievērsusies ratiņkērlingam.
Vairāk laika sporta klubā Poļina pavada tieši pirms kērlinga sacensībām. Iegūtais aerobikas treneres sertifikāts un zināšanas par fizioterapiju ļauj darboties gana patstāvīgi, tomēr Poļina tāpat izvēlas sporta klubu, kur var konsultēties ar savu treneri un fizioterapeiti Annu Glazkovu. Turklāt klubs ir pilnībā piekļūstams ratiņkrēslā.
"Arī dodoties uz sporta klubu, noteikti iesaku strādāt ar fizioterapeitu, ar sertificētu un pieredzējušu treneri, nevis mācīties no video," pastāstīja Rožkova. "Lai izvairītos no traumām un sasniegtu labāko rezultātu, svarīgi, ka izpildām vingrinājumus pareizi ķermenim noderīgā veidā."
Nokļūšana sporta klubā mēdz būt grūtākais solis ikvienam. Cilvēkam ar kustību traucējumiem vēl jāapsver, vai galamērķī vai ceļā uz to ir gaidāmi arī nepiekļūstamas vides šķēršļi, nevis tikai visiem pazīstamais gribasspēka trūkums.
Poļinai ir dalīti iespaidi par publisku vietu pieejamību Latvijā. No vienas puses, prieks par sabiedrisko transportu, no otras, – neizpratne par neērtu starppilsētu autobusu un vilcienu izmantošanu, jo jāpiesakās divas dienas pirms brauciena. No vienas puses, atvieglojums par, šķiet, 70% sakārtoto Rīgas krustojumu, no otras, – sašutums par bedrainajām, augstajām ietvēm, kuru vidū novietoti stabi, un ratiņkrēslā ir neiespējami tos apbraukt no vienas vai otras puses.
Gana bieži vides pielāgošana cilvēkiem ar kustību vai redzes traucējumiem ir nepilnīga, saskata Rožkova.
"Dažkārt gribas teikt: kam darīt, ja mērķauditorija to nemaz nevar lietot? Kā lai jūtas cilvēks, par kura vajadzībām nav padomāts vai padomāts pavirši?" uzsvēra parasportiste.
Situāciju sporta klubos Poļina no savas pieredzes vērtē optimistiski.
"Jāatceras, ka vajadzības atšķiras. Parasti skatos, kāda ir ieeja – ar vai bez šķēršļiem, ar uzbrauktuvi, liftu? Vai klubā ir pielāgota tualete. Ideāli, ja arī duša," sporta kluba piekļūstamības faktorus vērtēja ratiņkērlingiste.
Tomēr arī sporta klubu pielāgošanā vēl ir, kur augt, uzskata Poļina. Viņa iesaka sporta klubiem plašāk aprakstīt infrastruktūras piekļūstamību savā tīmekļvietnē, norādot informāciju, piemēram, par labierīcībām un ieejas zvaniņa novietojumu. Tāpat Poļina aicina kontakttālruni tīmekļvietnē un pie ieejas sporta klubā norādīt lielākiem cipariem.
Novērtējami ir sporta klubi, kuri rūpējas radīt vidi, kas ļauj izkustēties ikvienam interesentam. Tomēr Poļina ir pārliecināta – ja cilvēks nolēmis vingrot, viņš meklēs un atradīs vietu un iespēju to darīt.
"Vasarā vingroju arī ārā, sporta skolas stadionā. Ņemu līdzi savas gumijas un hanteles, turpat gatavojos arī pusmaratonam, braucot uz ātrumu," iespējas pielāgoties apstākļiem raksturoja Rožkova.
Poļina ir pārliecināta, ka sports tehniski pareizā izpildījumā ir vajadzīgs ikvienam.
"Tas noteikti nav tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ar iegūtu traumu. Ikvienam cilvēkam sportošana piedāvā emocionālu uzlādi un iespēju līdzsvaroties," uzsvēra Rožkova. "Kad sportojam, rodas laimes hormoni. Sākumā tāpēc, ka vingrojam, beigās tāpēc, ka pabeidzam vingrot."
Poļinai dienu no dienas galvenā motivācija ir cīņa ar sevi: "Man ir svarīgi šodien būt nedaudz labākai kā vakar."
Publikācija ir tapusi kampaņas #BEACTIVEDAY ietvaros, kuru organizē fiziskās iniciatīvas organizācija EuropeActive ciešā sadarbībā ar nacionālajiem asociācijas partneriem. Latvijā EuropeActive nacionālais partneris ir Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija. Kampaņa izceļ fitnesa un fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienā, organizējot bezmaksas aktīva dzīvesveida pasākumus, kas norisinās sporta un fitnesa klubos, sporta organizācijās, fitnesa studijās, parkos, pilsētu pasākumos, ielās, mācību iestādēs un citur, lai mudinātu cilvēkus pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Kampaņa notiek katru gadu 23. septembrī. Vairāk par #BEACTIVEDAY kampaņu lasīt šeit.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA par tiem neuzņemas atbildību.
