Cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem grib sportot, pastāvīgu iesaisti liedz projektu īsais mūžs

Biedrība "Cerību spārni" jau 20 gadu sniedz atbalstu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, veicinot iesaistīšanos arī kustīgā dzīvesveidā. Biedrības dienas centri darbojas Siguldā, Cēsīs, Smiltenē, Bauskā un Iecavā, drīzumā tāds tiks atvērts Krimuldā. Nodrošināt apmeklētāju pastāvīgu sportošanu biedrība nespēj ierobežoto finanšu dēļ, bet visi projekti līdz šim bijuši ar ierobežotu termiņu un resursiem.

Latvijas Televīzija viesojās "Cerību spārnu" dienas centrā Siguldā, kur cilvēki čakli strādā, un viņu rokām darinātās preces pēc tam ir nopērkamas biedrības veikalā. Tā kā ikdiena dienas centra apmeklētājiem lielākoties ir sēdoša, kustīga dzīvesveida sekmēšana ir viena no prioritātēm.

"Mums biedrībā ir fizioterapeits uz pilnu slodzi – darbojas ar cilvēkiem gan individuāli, gan grupās, gan ieviešam tādu rīta rosmi, parādot veselīgo dzīvesveidu," pastāstīja "Cerību spārnu" sociālā darbiniece Marita Vabeļa. "Ikdienā mums arī ir deju un kustību terapija, kur ir iespēja izkustēties, kas tādā veidā veicina viņu [apmeklētāju] psihoemocionālo veselību."

Biedrības darbību lielākoties sekmē ziedotāji un pašvaldību finanses. Siguldas pašvaldības projektā "Cerību spārnu" komūna kādu laiku sportojusi vietējā sporta centrā.

"Divreiz mēnesī gājām ar mūsu jauniešiem un pieaugušajiem uz trenažieriem, uz spēka zāli. Vingrojām kopā ar treneri, un bija arī baseina apmeklējums divreiz mēnesī. Tas bija ļoti brīnišķīgs projekts, mūsu jauniešiem ļoti patika," sacīja sociālā darbiniece Vabeļa.

Pašlaik projekts neturpinās, bet biedrībā cer, ka rudenī pašvaldība varētu rast iespējas turpināt nodrošināt regulāru sportošanu svaru zālē un baseinā. Biedrībai nav tādas rocības, kas ļautu iztikt pašu spēkiem. Uz turpinājumu cer arī Māris Ēriksons, kurš vietējā sporta centra apmeklējuma dienas gaidīja ar lielu entuziasmu. 

"Cenšos kustēties katru dienu, tāpēc nāku arī vingrot, un es nodarbojos ar tādu sporta veidu kā krokets," savas intereses atklāja sporta entuziasts Ēriksons. "No viena laukuma gala [kroketā] aizsit bumbiņu un otrā laukuma galā tā izripo caur vārtiem. Tas dod tādu gandarījumu."

Kroketā Māris guvis arī pirmās godalgas – pērnruden sacensībās izcīnīta 2. vieta. Viņš labprāt pamēģinātu arī citus sporta veidus, un Māris jau kādu laiku vēlas izmēģināt spēkus šķēpmešanā. Entuziasmu paspilgtinājusi tikšanās ar Diānu Krūmiņu, kura paraolimpiskajām spēlēm gatavojās Siguldā pie vietējās sporta skolas trenera Arnolda Strengas un "Cerību spārnos" viesojās neilgi pirms došanās uz Parīzi.

Sociālā darbiniece Vabeļa novērojusi, ka

sportošanas entuziasms ir liels, bet procesā svarīga ir nepārtrauktība, ko īstermiņa projekti nodrošināt nespēj. 

Ja valsts amatpersonas kā prioritāti sportā nemitīgi akcentē lielāku tautas iesaisti fiziskās aktivitātēs, tad regulāri baseina un svaru zāles apmeklējumi speciālistu pavadībā varētu būt labs veids, kā ar valsts budžeta finansēm nākt talkā pašvaldībām un privātiem ziedotājiem.

Tomēr "Cerību spārni" sportiskām aktivitātēm no valsts budžeta neko nesaņem, kaut ļoti vēlētos. Šāds finansējums gan, iespējams, nekādi neietekmētu Latvijas sportistu skaitu paraolimpiskajās spēlēs, taču noteikti sekmētu fizisko un emocionālo veselību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti